12
Pasaules zīmolu ikonas. Pepsi Cola
Ievietoja Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 12-06-2018
| Sadaļa
Gāzētais bezalkoholiskais dzēriens “Pepsi-Cola” ir viens no pasaulē pazīstamākajiem produktiem - slavens gan ar savām inovatīvajām reklāmas kampaņām, gan bezkompromisa cīņu ar lielāko konkurentu “Coca-Cola”. No nevienam nepazīstama gremošanas veicināšanai paredzēta dzēriena, ko pirms vairāk nekā 125 gadiem radīja kāds Ziemeļkarolīnas aptiekārs, pepsikola šodien kļuvusi par visiem zināmu produktu, kas pieejams ne vien tā klasiskajā veidā, bet arī bezcukura un bezkofeīna versijā, ar ķiršu, vaniļas, citrusu un citām garšām. Lasiet šo rakstu un jūs uzzināsiet, kā vienkāršs sodas dzēriens kļuva par slavenu aktieru, mūziķu, sportistu un miljoniem vienkāršo cilvēku vienu no iecienītākajiem atspirdzinājumiem.
Šī pasaulē tik populārā dzēriena radītājs ir amerikāņu farmaceits Keilebs Deiviss Bredems (Caleb Davis Bradham). Viņš dzimis Činkuapinā (Chinquapin) Ziemeļkarolīnā 1867.gada 27.maijā. Pēc Ziemeļkarolīnas Universitātes absolvēšanas Bredems iestājās Merilendas Universitātes Medicīnas skolā, cerot iegūt ārsta profesiju. Mācību laikā viņš uz pusslodzi strādāja par farmaceita mācekli kādā no vietējām aptiekām. Tēva uzņēmuma bankrots piespieda jaunekli pārtraukt medicīnas studijas un atgriezties Ziemeļkarolīnā, kur viņš kādu laiku strādāja par skolotāju vietējā publiskajā skolā.
“Pepsi-Cola” radītājs Keilebs Deiviss Bredems un ēka Ņūbernē, kurā dzēriens tika radīts.
1893.gadā Bredems Ņūbernes (New Bern) pilsētas centrā atvēra aptieku. Tāpat kā daudzās farmācijas iestādēs tolaik, arī Bredema aptiekā bija uzstādīts sodas dzērienu izlejamais krāns. Bredems piedāvāja klientiem nobaudīt veselīgus atspirdzinošus dzērienus, kurus pats bija radījis, eksperimentējot savā laboratorijā. Vienu no pircēju iecienītākajiem dzērieniem viņš nosauca savā vārdā par Breda dzērienu (Brad’s Drink). To izgatavoja no cukura, ūdens, karameles, citroneļļas, kolas riekstu, muskatriekstu un citu dabisko produktu sajaukuma. Kliedējot iesakņojušos mītu jāteic, ka pepsikolas receptē nekad nav bijis pepsīns, kā varētu spriest no dzēriena nosaukuma.
Bredems savā aptiekā, uz letes labajā pusē dzērienu izlejamais krāns.
(Bernes pilsētas (Šveice) vēstures muzeja Ņūbernes pilsētas (ASV) vēsturei veltītā ekspozīcija).
Labajā pusē - piemiņas plāksne, kas šodien redzama pie Bredhema bijušās aptiekas Ņūbernē.
Breda dzēriens drīz kļuva par vietējo sensāciju. Tas bija tik populārs, ka Bredems to pārdeva ne vien savā aptiekā, bet arī plašākā apkārtnē. Tā kā tolaik savu uzvaras gājienu bija sākusi kokakola (par šī dzēriena vēsturi lasiet ŠEIT), Bredems, cerēdams atkārtot tās panākumus, savu dzērienu pārdēvēja par “Pepsi-Cola”. Nosaukums veidots no vārda “dispepsija” (gremošanas traucējumi) un receptē izmantoto kolas riekstu saīsināta nosaukuma. 1898.gadā tika reģistrēts pirmais pepsikolas logotips. Bredems uzskatīja, ka pepsikola ir kas vairāk nekā atspirdzinošs dzēriens. Savu izgudrojumu viņš reklamēja kā dziedniecisku, enerģiju dodošu dzērienu, kas palīdz novērst gremošanas traucējumus.
Keilebs Bredems (kreisajā stūrī augšā) savā aptiekā piedāvā klientiem jauno dzērienu. Labajā pusē - Bredema aptiekas pudele (augšā), pepsikolas pirmais logotips (vidū) un reklāma avīzē (apakšā), kas pepsikolu raksturo kā dziedniecisku, atspirdzinošu dzērienu gremošanas veicināšanai.
Sākumā sīrupu, no kura izgatavoja pepsikolu, Bredems vārīja savā aptiekā, taču drīz vairs nespēja saražot tik daudz sīrupa, cik cilvēki vēlējās iegādāties. Ņemot vērā arvien pieaugošo pieprasījumu, 1902.gada beigās tika izveidots uzņēmums “The Pepsi-Cola Company”, kurā Bredems kļuva par prezidentu. Tajā pašā gadā oficiāli tika reģistrēta preču zīme “Pepsi-Cola” un laikrakstā “New Bern Weekly Journal” parādījās pirmā pepsikolas reklāma. Bredems pepsikolas sīrupu pārdeva aptiekām un citiem tirgotājiem visā Ziemeļkarolīnā. 1903.gadā sīrupa ražošana no Bredema aptiekas tika pārcelta uz nomātu noliktavas ēku. Togad kompānija pārdeva 7968 galonus sīrupa. Drīz vien Bredems sāka izgatavot ne vien pesikolas sīrupu, bet arī pārdošanai gatavu, pudelēs iepildītu dzērienu. Parādījās pirmais pepsikolas reklāmas sauklis: “Uzmundrinoša un spēcinoša. Palīdz gremošanai”.
Bredema pirmā pepsikolas pudeļu iepildīšanas līnija un viens no agrīno gadu pudeļu veidiem.
1904.gadā Bredems par 5000 dolāriem iegādājas ēku Ņūbērnā, kas bija pazīstama ar nosaukumu “Bishop Factory”, un pārcēla uz turieni visas sīrupa izgatavošanas un pudeļu iepildīšanas operācijas. Parādījās jauna sešu unču ietilpības pudele, kuru varēja tirgot jebkur. Šis vienkāršais izgudrojums vairāk nekā divkāršoja kompānijas pārdošanas apjomus, kas 1904.gada beigās sasniedza 19 848 galonus. Vēl pēc gada Bredems diviem Ziemeļkarolīnas uzņēmējiem pārdeva pirmo “Pepsi-Cola” pudeļu iepildīšanas uzņēmumu franšīzes. 1905.gadā “Pepsi-Cola” ieguva arī jaunu logotipu.
Uzņēmuma “The Pepsi-Cola Company” pirmais birojs un ražotne Ņūbernē.
1906.gadā ASV Federālā valdība izdeva likumu, kas pārtikas un dzērienu ražošanā aizliedza izmantot vairākas kaitīgas vielas, piemēram, arsēnu, svinu, bāriju. Tas piespieda daudzus bezalkoholisko dzērienu ražotājus, tostarp kompāniju “Coca-Cola”, mainīt savu dzērienu receptes, taču “Pepsi-Cola” jau bija bez šādiem piemaisījumiem, kas tās uzticamību pircēju acīs tikai nostiprināja. Tolaik ASV darbojās 15 pepsikolas pudeļu iepildīšanas ražotnes un preču zīme “Pepsi-Cola” bija reģistrēta arī Kanādā. Sīrupa pārdošanas apjoms bija palielinājies līdz 38 605 galoniem. Dzēriens ieguva savu trešo logotipu un jaunu saukli: “Oriģināls tīras pārtikas dzēriens” (Original Pure Food Drink).
Kreisajā pusē - pepsikolas reklāma avīzē 20.gadsimta sākumā;
labajā pusē - 1905. un 1906.gada pepsikolas logotipi un dažādas nozīmes stikla tara.
Kompānijas “Pepsi-Cola” pudeļu iepildīšanas ražotņu tīkls 1907.gadā bija izaudzis līdz 40 uzņēmumiem. “Pepsi-Cola” preču zīme tika reģistrēta Meksikā. Sīrupa pārdošanas apjoms palielinājās līdz 104 026 galoniem. “The Pepsi-Cola Company” bija viens no pirmajiem uzņēmumiem ASV, kas modernizēja savu produktu piegādi, pārejot no zirgu vilktiem ratiem uz mehāniskiem transporta līdzekļiem. Par “Pepsi-Cola” reklāmas seju kļuva sacīkšu braucējs Bārnijs Oldfīlds, kas pepsikolu raksturoja kā “lielisku dzērienu - atspirdzinošu un uzmundrinošu, labu stiprinājumu pirms sacensībām”. Arī turpmāk kompānija savas produkcijas reklāmai izmantoja pazīstamu cilvēku tēlus, kas varētu piesaistīt klientu uzmanību. Bet 1910.gadā Ņūbērnā sanāca pirmais nacionālais pepsikolas ražotāju kongress, kurā piedalījās 240 franšīzes uzņēmumi no 24 ASV štatiem.
“Pepsi-Cola” produkcijas piegādes mehāniskais transports kompānijas sākuma gados;
labajā pusē - reklāma ar sacīkšu braucēja Bārnija Oldfīlda piedalīšanos.
Pirmā Pasaules kara laikā Bredems un pepsikolas franšīzes uzņēmumi piedzīvoja lielas grūtības augsto cukura cenu un tā normēšanas dēļ, kas neļāva saražot pietiekami daudz sīrupa, lai apmierinātu visas patērētāju vajadzības. Lai gan Bredems izmēģināja vairākus cukura aizstājējus, kopā ar tiem pepsikolas garšas īpašības izrādījās sliktākas nekā ar cukuru. Bredems prognozēja, ka cukura cena turpinās augt, tāpēc iepirka lielu daudzumu augstākā labuma cukura. Taču pēc kara cukura cena kritās un Bredema produkcija kļuva nerentabla, kas noveda pie uzņēmuma bankrota.
Keilebs Bredems un “Pepsi-Cola” franšīzes pudeļu iepildīšanas uzņēmumi.
Pēc uzņēmuma oficiālā bankrota 1923.gada 31.maijā, tās aktīvi tika pārdoti citam Ziemeļkarolīnas uzņēmumam “Craven Holding Corporation” par 30 000 ASV dolāru. Bredems ne vien pazaudēja savu biznesu, bet, lai varētu likumīgi noformētu bankrotu, bija spiests Federālajai tiesai atklāt pepsikolas sīrupa recepti, kas nu kļuva publiski pieejama visiem. Nedaudz vēlāk Volstrītas brokeris Rojs Megagels (Roy C. Megargel) nopirka “Pepsi-Cola” preču zīmi no “Craven Holding Corporation” par 35 000 dolāru un izveidoja uzņēmumu “Pepsi-Cola Corporation”. Jaunā pepsikola nāca klajā ar jauniem reklāmas saukļiem “Dzer “Pepsi-Cola” - tā tevi apmierinās!” un “Gardi un veselīgi!” 20.gadsimta 20.gadu otrajā pusē vairākas stilistiskas pārmaiņas piedzīvoja arī “Pepsi-Cola” logotips.
Rojs Megagels un “Pepsi-Cola” logotipa variācijas 20.gadsimta 20.gados.
Pēc pieciem nebeidzamu zaudējumu gadiem Megagels reorganizēja uzņēmumu, dodot tam jaunu nosaukumu “National Pepsi-Cola Company”. Tomēr, sākoties Lielajai ekonomiskajai krīzei arī šis uzņēmums bankrotēja. Ir ziņas, ka preču zīmi “Pepsi-Cola” tolaik piedāvāts iegādāties kompānijai “Coca-Cola”, taču darījums nav noticis. 1931.gadā uzņēmuma aktīvus pārņēma konfekšu ražošanas kompānijas “Loft Inc.” prezidents Čārlzs Gūts (Charles G. Guth). Viņam piederēja arī vairākas aptiekas, kurās bija uzstādīti dzērienu izlejamie krāni. Tolaik kompānija “Coca-Cola” bija Gūtam atteikusi piešķirt atlaidi kokakolas sīrupam, tāpēc viņš gribēja savās aptiekās kokakolas tirdzniecību nomainīt ar pepsikolas pārdošanu. Tieši Gūtam bija lemts kļūt par modernā “Pepsi-Cola” zīmola izveidotāju.
Kreisajā pusē augšā - Čārlzs Gūts; vidū - reklāmas lapiņa,
kas aicina nobaudīt pepsikolu Gūta “Loft” veikalos; “Pepsi-Cola” reklāmas plakāti.
Gūts uzdeva kompānijas “Loft” ķīmiķiem pārstrādāt pepsikolas recepti un reģistrēja jaunu uzņēmumu “Pepsi-Cola Company”. Lai sekmīgāk konkurētu ar “Coca-Cola”, uzņēmums 1934.gadā sāka pildīt pepsikolu 12 unču pudelēs un pārdot tās par pieciem centiem gabalā. Kokakolas pudele arī maksāja piecus centus, taču tās tilpums bija tikai 6 unces. Pie tam “Coca-Cola” nevarēja cenu samazināt, jo tās tirdzniecības automāti ņēma pretī tikai piecu centu monētas, turklāt kompānijas krājumos bija viens miljards tukšu 6 unču pudeļu. Divpadsmit unču “Pepsi” pudeles debitēja Baltimorā un ar savu tilpuma un cenas attiecību acumirklī iekaroja krīzes nomākto amerikāņu sirdis un naudas maciņus.
Jaunā tilpuma pudelei sekoja reklāmas kampaņa “Divreiz vairāk par niķeli” (Twice as much for a nickel). Par niķeli amerikāņu sarunvalodas žargonā dēvēja piecu centu monētu. Vēlāk tika radīts arī radio džingls, kurā dzejas ritmā ar atskaņām tika skandēta rīme: “Pepsi-Cola trāpa mērķī, 12 pilnas unces - tas ir daudz, divreiz tik daudz par vienu niķeli, Pepsi-Cola ir dzēriens tieši jums!” Džingls bija samiksēts tā, ka to bez pārtraukuma varēja atskaņot tik ilgi, cik nepieciešams. Šo reklāmu pārraidīja tūkstošiem radiostaciju no viena Amerikas krasta līdz otram. Vēlāk džingls tiks dublēts 55 pasaules tautu valodās un vēl šodien tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajām 20.gadsimta reklāmas klipiem.
Divpadsmit unces atspirdzinošas pepsikolas par vienu niķeli - 5 centiem.
Kreisajā pusē - “Pepsi” reklāmas materiāli, labajā pusē - radio džingla “Nickel, nickel” notis.
Jaunā mārketinga politika un reklāma darīja savu - no 1936. līdz 1938.gadam kompānijas “Pepsi-Cola” peļņa dubultojās. Diemžēl Gūta pievēršanās pepsikolas ražošanai bija radījusi situāciju, ka uzņēmums “Loft” cieta zaudējumus un nonāca bankrota priekšā. Izmantojot faktu, ka “Pepsi-Cola” attīstīšanai Gūts bija lietojis “Loft” finanšu līdzekļus un iekārtas, kompānijas menedžeri iesūdzēja viņu tiesā, pieprasot īpašumtiesības uz “Pepsi-Cola Company”. Tiesu darbi turpinājās līdz 1938.gadam, kad Delaveras štata Augstākā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, kurā Gūts zaudēja kontroli pār uzņēmumu “Pepsi-Cola”. Par kompānijas jauno prezidentu tika iecelts Valters Meks (Walter S. Mack).
Valters Stauntons Meks - “Pepsi-Cola” prezidents no 1938. līdz 1950.gadam.
Jaunais vadītājs uzskatīja, ka reklāma ir bezalkoholisko dzērienu biznesa pamats un paziņoja par plāniem pārvērst “Pepsi-Cola” modernā mārketinga kompānijā. 1939.gadā uzņēmums sāka jaunu reklāmas kampaņu, laikrakstu un cita veida reklāmā ieviešot komiksu tēlus - “pepsikolas policistus” Pepsi un Pītu (Pepsi & Pete). Tajā pašā gadā kompānijas direktoru padome svītroja Gūtu no uzņēmuma darbinieku algu saraksta, jo bijušais prezidents bija pārgājis darbā pie pepsikolai konkurējoša kolas dzēriena “Noxie-Kola” ražotājiem. 1941.gadā notika kompāniju “Loft” un “Pepsi-Cola” galīgā apvienošanās, kā apvienotā uzņēmuma nosaukumu saglabājot “Pepsi-Cola Company”.
Pepsikolas reklāmas materiāli ar komiksu varoņiem Pepsi un Pītu.
Otrā Pasaules kara laikā pepsikola, pateicoties amerikāņu karavīriem, kļuva pazīstama daudzās valstīs tālu aiz ASV robežām. Lai veicinātu patriotisku noskaņojumu sabiedrībā, kara gados pudeļu dizainā pirmoreiz sāka izmantot ASV karoga krāsas - sarkanu, zilu un baltu. Arī pēc tam, kad karš beidzās un amerikāņu karavīri devās mājās, zīmols “Pepsi-Cola” palika daudzu zemju iedzīvotāju atmiņā, kas vēlāk atviegloja tā ienākšanu pasaules tirgos. 1941.gadā “Pepsi-Cola” akcijas pirmo reizi tika kotētas Ņujorkas Fondu biržā, bet 1943.gadā kompānija nāca klajā ar jaunu saukli: “Vairāk dzēriena, labāka garša!” (Bigger Drink, Better Taste!). Kara gados “Pepsi-Cola” pārdošanas apjomi apsteidza tādus bezalkoholisko dzērienu zīmolus kā “Royal Crown” un “Dr.Pepper”, pepsikolai kļūstot par otro iecienītāko amerikāņu dzērienu tūlīt aiz kokakolas.
Otrā Pasaules kara gados “Pepsi-Cola” dizainā parādījās ASV nacionālās krāsas.
Pārņemot uzņēmuma vadību, Valters Meks ievēroja, ka līdz tam “Pepsi-Cola” mārketinga kampaņas bija pilnīgi ignorējušas melnādainos patērētājus. Viņš uzaicināja afroamerikāņu reklāmas speciālistu Henanu Smitu un izveidoja īpašu “melnādaino pārdevēju komandu”, taču Otrais Pasaules karš šo iniciatīvu uz brīdi apturēja. Projektu atjaunoja 1947.gadā, pieaicinot Edvardu Boidu un 12 cilvēku komandu, kas apceļoja visu valsti, apmeklējot melnādaino baznīcas, skolas, universitāšu pilsētiņas, afroamerikāņu kopienu centrus un pilsonisko organizāciju mītnes. Viņi arī ieguva slavenu džeza mākslinieku atbalstu. Djūks Elingtons, piemēram, reklamēja pepsikolu savos koncertos. Kampaņa deva augļus un “Pepsi” tirgus daļa būtiski palielinājās, pirmo reizi apsteidzot “Coca-Cola” rādītājus.
“Pepsi-Cola” melnādaino pārdevēju komanda 1947.gadā.
Afroamerikāņu auditorijai tika veltīta arī īpaša vizuālās reklāmas kampaņa, kas melnādainos attēloja pozitīvā gaismā, piemēram, smaidoša māte nes sešu pudeļu pepsikolas iepakojumu, kamēr viņas dēlēns sniedzas pēc vienas. Citā reklāmā “Līderi savā jomā” tika profilēti 20 ievērojami afroamerikāņi, piemēram,Nobela prēmijas laureāts Ralfs Bunčs vai fotogrāfs Gordons Pārks. “Pepsi” centās izvairīties no stereotipiskiem melno attēliem, kas bija plaši izplatīti lielajos ASV plašsaziņas līdzekļos, kur melnādainie parasti tika attēloti smieklīgās situācijās. “Pepsi-Cola” reklāmas melnādainos rādīja kā pašpārliecinātus vidusšķiras pilsoņus, kuriem piemīt laba gaume bezalkoholisko dzērienu izvēlē.
Afroamerikāņu mērķauditorijai paredzētie pepsikolas reklāmas plakāti.
Diemžēl tik liela koncentrēšanās uz afroamerikāņu auditoriju radīja problēmas kompānijas iekšienē. Pudeļu iepildītāju nacionālajā sanāksmē Meks gan centās pārliecināt ap 500 uzņēmēju pievērst lielāku uzmanību saviem melnādainajiem klientiem, tomēr vairākums paziņoja, ka nevēlas, lai pepsikola kļūtu par “nēģeru dzērienu”, jo tas varētu atbaidīt daļu balto pircēju. Rasistiski uzskati ASV tolaik nebija retums. Kad Meks 1950.gadā atstāja kompānijas vadītāja posteni, melnādaino pārdevēju komandu pamazām izformēja un reklāmas specifiski šai sabiedrības daļai vairs netika radītas.
Pievēršanās melnādainajiem pircējiem “Pepsi-Cola” pārdošanas apjomus krietni palielināja.
1948.gadā par kompānijas prezidentu kļuva bijušais “Coca-Cola” viceprezidents Alfrēds Stīls (Alfred N. Steele), bet viņa sieva, Holivudas filmzvaigzne Džoana Kroforde, vairākus gadus bija kompānijas seja, kas daudz darīja “Pepsi-Cola” produkcijas popularizēšanā, kopā ar vīru apceļojot valsti un piedaloties dažādos mārketinga pasākumos. 1950.gadā “Pepsi-Cola” atkal ieguva jaunu logo un jaunu saukli “Vieglais atspirdzinājums”. Notika arī pepsikolas receptes maiņa, samazinot kaloriju daudzumu dzērienā. Stīla uzsvars uz lielām reklāmas kampaņām un citiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem “Pepsi-Cola” peļņu 20.gadsimta 50.gados palielināja 11 reizes. Pepsikolas reklāmas skanēja radio un vēlāk arī televīzijā, tajās piedalījās daudzas sabiedrībā pazīstamas personas.
Pepsikolas 50.gadu sejas - kompānijas prezidents Alfrēds Stīls un viņa kundze Džoana Kroforde.
Sešdesmitajos par kompānijas mērķauditoriju kļuva pēckara jaunā paaudze, kuru “Pepsi-Cola” uzrunāja ar saukli: “Pepsi domāta tiem, kas jūtas jauni”. 1963.gadā par kompānijas vadītāju kļuva Donalds Kendals. Divpadsmit unču pudeli nomainīja 16 unču pudele un pirmoreiz pepsikolu sāka iepildīt arī 12 unču bundžās. Līdz tam to pildīja 6 unču bundžās. Vispirms 12 unču bundžas tika izmēģinātas militārajā sektorā, bet vēlāk kā pepsikolas tara izmantotas arī komerciāli. 1964.gadā “Pepsi” atkal uzrunāja jauniešu auditoriju ar revolucionāru lozungu: “Baudi dzīvi! Tu esi Pepsi paaudze!”. Tā kā arvien vairāk amerikāņu sāka pievērst uzmanību savam svaram, tirgū parādījās jauna veida dzēriens - “Diet Pepsi” ar cukura aizstājēju. Šis produkts izrādījās reti veiksmīgs un pēc kāda laika tika sākta vērienīga tā mārketinga kampaņa “Meiteņu vērotāji” (“Girl-watchers”).
“Pepsi-Cola” 20.gadsimta 60.gados. Labajā pusē augšā - kompānijas prezidents Donalds Kendals, vidū augšā - pepsikolas 60.gadu logo. Labajā pusē apakšā - jaunā diētiskā pepsikola,
kreisajā pusē - “Diet Pepsi” reklāma no “Girl-watchers” sērijas.
1964.gadā “Pepsi-Cola” no uzņēmuma “Tip Corporation” iegādājās citrusaugu enerģijas dzēriena “Mountain Dew” recepti un preču zīmi, bet 1965.gadā pirmoreiz izgāja ārpus bezalkoholisko dzērienu industrijas robežām, pārņemot Teksasas kompāniju “Frito-Lay Inc.”, kas ražoja “Fritos”, “Doritos” un “Lay’s” zīmolu kukurūzas, graudu un kartupeļu čipsus un citas vieglās uzkodas. Apvienojot kompānijas “Pepsi-Cola Company” un “Frito-Lay Inc.”, tika izveidots jauns pārtikas un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums “Pepsico Inc.”, kas savu darbu turpina vēl šodien.
“Mountain Dew” dzēriens un “Frito-Lay” čipsi - “Pepsi-Cola” 60.gadu jaunieguvums.
Septiņdesmito gadu sākumā zīmols “Pepsi-Cola” bija kļuvis tik populārs, ka draudēja atņemt kompānijai “Coca-Cola” vadošā ASV gāzētā bezalkoholiskā dzēriena zīmola statusu. 1974.gadā “Pepsi” darbība izpelnījās skaļu starptautiskās preses uzmanību, kad kā pirmo ASV ražoto produktu pepsikolu sāka pārdot Padomju Savienībā. Savukārt 1975.gadā kompānija nāca klajā ar inovatīvu mārketinga akciju - dzērienu “aklo” degustāciju. Cilvēkiem tika piedāvāts pamēģināt divus dzērienus, no kuriem viens bija kokakola, bet otrs pepsikola, kamēr cilvēki nezināja, kādu dzērienu dzer. Viņiem bija jāpasaka, kurš dzēriens garšo labāk. Lielākā daļa cilvēku par labāku atzina pepsikolu. Vēlāk šī testa rezultāti tika plaši atspoguļoti televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, izraisot milzu ažiotāžu.
Kompānija “Pepsico” bija pirmā, kas dzērienu ražošanas nozarē ieviesa divu litru plastmasas pudeles. 70.gadu vidū “Pepsi” reklāmas kampaņa “Šī ir Pepsi diena!” un tās videorullītis bija viena no amerikāņu iemīļotākajām reklāmām. 1976.gadā “Pepsi-Cola” kļuva par pieprasītāko bezalkoholisko dzērienu zīmolu Amerikas lielveikalos, bet 1980.gadā dzēriens tika atzīts par visvairāk pirkto dzērienu visā ASV. 1978.gadā “Pepsi” sāka eksperimentēt ar receptūru un garšām, ieviešot dažādus jaunus dzērienu veidus. Pēc pircēju pieprasījuma tika izveidots ērts 12 pepsikolas bundžu iepakojums.
Pepsikolas reklāmas kampaņas “Šī ir Pepsi diena!” materiāli.
Labajā pusē - plakāts, kurā pepsikolu reklamē brazīliešu futbola leģenda Pele.
Kaut 80.gadu sākumā “Pepsi paaudzes” reklāmas joprojām piesaistīja jaunatnes uzmanību, taču kompānija vērsās pie patērētājiem ar jauno “Pepsi izaicinājuma” (Pepsi Challenge) reklāmu. 1982.gadā ražošanā tika ieviesta pepsikola bez kofeīna “Pepsi Free”, savukārt diētiskās pepsikolas receptē pirmoreiz parādījās saldinātājs “NutraSweet” (aspartams). Ražošanā nonāca arī dzēriens “Slice” ar īstas augļu sulas piedevu. Pirmais bija ar citronu-laima garšu, tam sekoja mandarīnu-apelsīnu un vēl 13 citas garšas. 1984.gadā sākās “Pepsico” jaunā reklāmas kampaņa “Jaunās paaudzes izvēle”, kurā piedalījās tā laika lielākā popzvaigzne Maikls Džeksons. Vēlāk reklāmās iesaistījās arī Tīna Tērnere, Deivids Bovijs, Laionels Ričijs, Glorija Estafane un citas slavenības, tostarp pirmā sieviete, kas kandidējusi uz ASV viceprezidenta posteni - Džeraldīne Ferraro. 80.gados pepsikola arī kopā ar “Space Shuttle” astronautiem īpašā “kosmosa tarā” pirmoreiz devās kosmosā.
Kreisajā pusē - sulu dzēriena “Slice” variācijas; vidū - Maikls Džeksons zīmola “Pepsi” reklāmā;
labajā pusē - “Pepsi-Cola” kosmiskais iepakojums.
Astoņdesmitie gadi vēsturē iegājušai kā laiks, kad notika īpaši sīva cīņa starp “Pepsi” un tās galveno konkurenti “Coca-Cola”. Šīs cīņas dēļ “Coca-Cola” pat mainīja sava dzēriena recepti, ieviešot “New Coke”, taču pircēji noraidīja pārmaiņas, piespiežot “Coca-Cola” atgriezties pie vecās receptes. “Pepsi” prezidents Rodžers Enriko publiski paziņoja par uzvaru “Kolas karos” un pat piešķīra saviem darbiniekiem brīvdienas, lai tie varētu šo uzvaru nosvinēt. Arī “Jaunās paaudzes izvēles” kampaņa ar slavenībām izrādījās ļoti veiksmīga, līdz 1985.gada beigām izcīnot ap 60 balvām reklāmas nozarē. Pēc 27 gadu pārtraukuma “Pepsi” atgriezās Brodvejā, izvietojot spilgtu neona reklāmu Taimskvērā. Gadu desmitu kompānija noslēdza, ieviešot ražošanā jaunas garšas dzērienu “Wild Cherry Pepsi”.
Kāda mākslinieka asprātīgs skatījums uz 80.gadu Kolu kariem.
Latvijā cilvēki pepsikolu kā dzērienu iepazina kopā ar citiem PSRS iedzīvotājiem. Pepsikolas preču zīme Padomju Savienībā bija reģistrēta jau 1938.gadā, taču pirmoreiz padomju pilsoņiem iespēja šo Rietumu dzērienu nogaršot radās tikai 1959.gadā, kad Sokoļņiku parkā Maskavā notika liela izstāde “ASV rūpniecības produkcija”. Izstādes atklāšanā ASV viceprezidents Ričards Niksons pēc kompānijas “Pepsi-Cola” prezidenta Donalda Kendala lūguma uzcienāja ar šo dzērienu PSRS līderi Ņikitu Hruščovu, bet kopumā izstādes laikā tika izdzerts vairāk nekā trīs miljoni glāzīšu pepsikolas.
Pepsikola pirmoreiz Padomju Savienībā, 1959.gads.
Kreisajā pusē - Ņikita Hruščovs, vidū - Ričards Niksons bažīgs gaida PSRS līdera spriedumu.
1972.gadā ASV un PSRS tirdzniecības līguma ietvaros kompānija “PepsiCo” ieguva ekskluzīvas tiesības izplatīt degvīnu “Stolichnaya” ASV tirgū, savukārt Padomju Savienībā no 1973.gada sāka tirgot pepsikolu. Par no degvīna tirdzniecības iegūto konvertējamo valūtu PSRS saņēma pepsikolas sīrupu, kuru ar gāzētu ūdeni atšķaidīja vietējās dzērienu rūpnīcās, kas bija saņēmušas īpašu “Pepsico” sertifikātu. Drīz sāka iekārtot arī speciālus, tikai pepsikolas ražošanai paredzētus cehus. Pirmo šādu cehu, kurā amerikāņi ieguldīja vienu miljonu dolāru, atklāja Novorosijskā. Otru ražotni 1978.gadā atvēra Eipatorijā, Krimā. Tomēr, salīdzinot ar milzīgo PSRS iedzīvotāju skaitu, šo ražotņu jauda bija niecīga, un nobaudīt “amerikāņu dzērienu” varēja salīdzinoši neliels padomju cilvēku skaits.
Pepsikola bija vienīgais Rietumu produkts, ko masveidā ražoja PSRS dzērienu rūpnīcās.
Viss mainījās gatavojoties 1980.gada Olimpiskajām spēlēm Maskavā. 1979.gadā pepsikolas masveida tirdzniecību sāka 73 kompānijas firmas kioski Maskavā. Katrs no tiem ik dienas pārdeva 4000 pudeļu dzēriena. Kompānijai “Pepsico” tolaik bija ekskluzīvas kolas ražošanas tiesības Padomju Savienībā, tāpēc Olimpiādes tradicionālā sponsora “Coca-Cola” produkciju nācās importēt, kamēr pepsikolu ražoja turpat uz vietas. 80.gadu sākumā ik gadu PSRS tika saražotas 15 miljoni kastes pepsikolas 182,5 miljonu dolāru vērtībā. 1981.gadā pepsikolu sāka ražot arī Novosibirskā, bet pēc tam ražotnes atvēra daudzās PSRS pilsētās, tostarp Rīgā, ražošanas apvienības “Rīga” Bezalkoholisko dzērienu cehā. Kopumā pepsikolu Padomju Savienībā ražoja 26 ražotnēs. Bet 1988.gada maijā pirmo reizi padomju televīzijā parādījās pepsikolas reklāmas klips ar Maikla Džeksona piedalīšanos.
Pepsikolas kioski, tirdzniecības automāti un reklāma Maskavas ielās.
Ekspansija PSRS tirgū turpinājās ar 1990.gadā noslēgto trīs miljardus dolāru vērto līgumu, kas paredzēja vairāk nekā divas reizes kāpināt pepsikolas ražošanas apjomus PSRS. Pēc PSRS sabrukuma sadarbība turpinājās ar Krievijas Federāciju. Investīciju aktivitāti kompānija kāpināja arī citos strauji augošos tirgos, piemēram, Austrumeiropas valstīs, Dienvidaustrumāzijā, Argentīnā un citur. Pirmoreiz bezalkoholisko dzērienu tirgū parādījās pudeles no otrreiz pārstrādājamas plastmasas (PET) un drīz vien arī jauna novatoriska 24 pudeļu vai bundžu multipaka, kas apmierināja arvien pieaugošo patērētāju vēlmi pēc liela, bet vienlaikus ērta bezalkoholisko dzērienu iepakojuma.
Ķīnas tirgū pepsikolas reklāma izceļas ar krāsu spilgtumu un atraktīviem varoņtēliem.
Divdesmitā gadsimta 90.gadi tika ievadīti ar jaunu reklāmas saukli “Esi jauns. Esi priecīgs. Dzer Pepsi”. Drīz vien sākās arī “Diet Pepsi” reklāmas kampaņa ar mūziķa Reja Čārlza piedalīšanos. Par kompānijas reklāmas sejām kļuva supermodele Sindija Krauforde un basketbola zvaigzne Šakils O’Nīls. Bet 1997.gadā “Pepsi” atgriezās pie ļoti veiksmīgās paaudžu tēmas, izvēršot jaunu reklāmas kampaņu “GeneratioNext”. Gadu tūkstoša pēdējā gadu desmitā kompānijas gada peļņa pirmoreiz pārsniedza vienu miljardu dolāru. Tirgū tika laista bezkrāsaina no kofeīna brīva kola “Crystal Pepsi”.
“Pepsi-Cola” reklāmas plakāti ar Šakilu O’Nīlu un Sindiju Kraufordi.
Labajā pusē apakšā - bezkrāsainās “Crystal Pepsi” pudele.
“Pepsico” nav tikai bezalkoholisko dzērienu un sāļo uzkodu ražotāja. Uzņēmums iegādājies trīs ātrās apkalpošanas restorānu ķēdes - “Pizza Hut”, “Taco Bell” un “Kentucky Fried Chicken” jeb KFC. Vēlāk visas trīs ķēdes tika apvienotas atsevišķā uzņēmumā “Tricon Global Restaurants Inc.”, izveidojot lielāko restorānu uzņēmumu pasaulē. “Pepsico” pieder arī citrusu dzēriena “7UP” izplatīšanas tiesības ārpus ASV un dzēriena “Mirinda” zīmols. No “Seagram Company” tika iegādāti dabīgo sulu “Tropicana” un “Dole” zīmoli, bet 1992.gadā izveidojās “Pepsi-Cola” un “Lipton Tea” partnerība. Kopā ar uzņēmumu “Starbucks” radīts jauns dzēriens “Frappucchino” - pepsikolas un kafijas sajaukums. Pudelēs pildītā ūdens tirgū “Pepsi” piedāvā zīmolu “Aquafina”, bet sporta dzērienu tirgū - “Gatorade”. 2001.gadā kompānija iegādājās arī graudaugu pārtikas zīmolu “Quaker Oats”.
Divdesmit pirmā gadsimta sākumā “Pepsico” centās vēl vairāk paplašināt darbību pasaulē, īpaši pievēršoties Krievijas patērētājam, kas ir otrs lielākais kompānijas tirgus pēc ASV. 2008.gadā “Pepsi” iegādājās Krievijas lielākā sulu ražotāja “AS Lebedyansky” akciju kontrolpaketi, bet pēc trim gadiem arī uzņēmumu “Wimm-Bill-Dann Foods”. Šīs investīcijas palīdzēja “Pepsico” kļūt par lielāko Krievijas pārtikas un dzērienu ražotāju. 2008.gadā kompānija veica globālu visu savu zīmolu atjaunināšanu, uzņēmuma un tā produkcijas logotipiem un noformējumam iegūstot jaunus dizaina vaibstus.
Šodien kompānija “Pepsico” ir viens no lielākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, kura produkcija pieejama vairāk nekā 200 valstīs. Uzņēmums ir līderis ātro uzkodu, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu tirgū. Visā pasaulē kompānija nodarbina vairāk nekā 280 000 darbinieku, tās ienākumi ik gadu sasniedz 60 miljardus dolāru. 2013.gadā “Pepsico” ierindojās pirmajā vietā prestižajā “Core Brands” respektablāko zīmolu reitingu sarakstā un nemainīgi turpina reitingu desmitniekā atrasties joprojām. Kompānija turpina attīstību, piedāvājot patērētājiem arvien jaunus produktus. Bet viss sākās ar kāda aptiekāra radītu atspirdzinošu dzērienu, ko nosauca par pepsikolu…
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts