18
Sintija Grava. Dialogs ar Dievu mūzikā
Ievietoja Kristīgā mūzika Latvijā | Publicēts 18-06-2018
| Sadaļa
Jau divdesmit gadus Latvijas kristīgajā mūzikā pazīstams dziedātājas un dziesmu autores Sintijas Gravas vārds. Tomēr iespējams, ka daudziem jaunākās paaudzes kristiešiem šis vārds var būt arī mazāk dzirdēts vai pat gluži svešs, kaut Sintijas dziesmas Latvijas Kristīgā radio ēterā skan visai bieži. Tāpat iespējams, ka daudzi, kas Sintijas dziesmas tomēr ir dzirdējuši, nemaz nezina, kas ir to autore, un ja arī zina, tad tikpat kā neko nezina par Sintiju pašu. Tādēļ iepazīsimies - kristīgā dziesminiece un dziesmu autore Sintija Grava.
Sintijas dzimtā puse ir Limbaži, kur viņa pavadīja bērnību un agrīnās jaunības gadus. Sintija neauga kristīgā ģimenē, toties ar mūziku nodarbojās jau kopš trīs gadu vecuma. Meitene dziedāja bērnu ansamblī “Saulstariņš”, dejojusi arī tautas dejas. Pēc vidusskolas Sintija devās uz Liepāju, kur iestājās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kā šo mācību iestādi tolaik sauca. Paralēli studijām Sintija četrus gadus dziedāja un mācījās spēlēt ģitāru pie leģendārās Austras Pumpures. Kopā ar Austru daudz tika koncertēts. Uzstāties iznācis gan uz Liepājas, gan Nacionālā teātra skatuves, ar koncertiem apceļota Austrija un Norvēģija. Sintija uzskata, ka tieši Austra viņu ievadīja dziļāk mūzikas dzīvē.
Savukārt ceļš uz ticību Sintijai bija visai ērkšķains - kā jau dažkārt patiess garīgo meklējumu ceļš mēdz būt. Astoņpadsmit gadu vecumā viņa reiz iegāja baptistu baznīcā un tur sastapās ar Dieva mīlestību, kļūdama par kristieti. Tomēr gāja laiks un Sintija saprata, ka vēlos kaut ko fundamentālāku, tāpēc 1993.gadā pievienojās Romas Katoļu Baznīcai. Gadu Sintija pavadīja Austrijā, kas bija viņas garīgo meklējumu laiks, kad jaunā sieviete centās saprast, kas viņa ir kā personība un ko šajā dzīvē patiesi vēlas. Atgriezusies Latvijā, Sintija atrada darbu Rīgā. Dzima ideja par garīgu dziesmu sacerēšanu. Tā pamazām tika krāts materiāls Sintijas pirmajam mūzikas albumam “Rīta Bērns”.
Daudziem šķiet, ka īsta katoļu mūzika ir mesas vai gregoriāņu dziedājumi. Sintijas mūzika ir citādāka. Kā pati saka, viņas pirmo albumu “Rīta Bērns” (1998) labprāt klausījās gan mazi bērni, gan veci cilvēki. Arī koncertējot baznīcās Sintija ievērojusi, ka vecāki ļaudis itin labi uztver arī šāda veida mūziku, ieinteresēti klausās, sit dziesmām līdzi plaukstas. Tāpēc Sintijas mūzika pavisam noteikti nav domāta tikai jauniem cilvēkiem, bet ikvienam, jo tā ir mūzika, kas aizskar sirdi. Pati dziesminiece teic, ka cilvēki viņai stāstījuši par brīnišķīgiem mirkļiem, kad, klausoties viņas mūziku, kādam radusies miera sajūta dvēselē, citam riesušās asaras, kāds raudājis no pārdzīvojuma. Šie stāsti ir patiesi aizkustinoši.
Dziesmas pie Sintijas atnāk kā dāvana no Dieva. Tā esot kā saruna, un šajā sarunā Sintija kļūstot laimīga un pacilāta. Dažkārt kāda melodija nedod mieru ilgāku laiku. “Protams, tā ir arī liela koncentrēšanās uz to, ko dari,” teic Sintija - “taču pats radīšanas process ir samērā viegls.” Sintijas dziesmu pirmie vērtētāji esot cilvēki, kas atrodas studijā ierakstu laikā vai arī koncertos. Vēl Sintija ieklausoties arī tādu komponistu un mūziķu kā Imants Kalniņš vai Juris Kulakovs vērtējumā.
Sintija atceras, ka viņas debijas albums “Rīta Bērns” tapis skaistā, mīļā atmosfērā. Lai rezultāts būtu labs, daudz darba ieguldīja Gints Sola. Albuma ierakstā piedalījās arī Ruslans Niedings, Artis Gāga, Laine Ligere, Helvijs Stengrēvics. Helvijs ir cilvēks, ar kuru kopā Sintija savulaik sāka koncertēt. Albuma ierakstam tika sapulcināta lieliska mūziķu komanda. Sintija atceras, ka ieraksta laikā jutusies kā paņemta uz Dieva plaukstas. Kad ieraksts bijis pabeigts, viņa turpat studijā kārtīgi izraudājusies. Tas bijis mirklis no Dieva. Atdodot “Rīta Bērnu” klausītājiem, bijis liels prieks un saviļņojums, it kā tiktu atdota daļiņa viņas pašas. Tobrīd Sintija garā skaidri sadzirdējusi skanam baznīcas zvanus.
Vēlāk radusies doma, ka vajadzētu mazliet citādāku skanējumu, vairāk mūzikas instrumentu. Otrā albuma ierakstam Sintija bez citiem uzaicināja arī Adrianu Kukuvasu un Niku Matvejevu, kuri labprāt piekrita piedalīties šajā Dieva mīlestības darbā. Dziesminiece teic, ka pirms tam nekad nebija domājusi aicināt Matvejevu, taču studijā pēkšņi sajutusi, ka vajadzētu vēl vienu vīrieša balsi. Tad datora ekrānā viņa nejauši ieraudzījusi Nika tālruņa numuru. Kā zibens no debesīm radusies doma: kāpēc gan ne? Zinot, ka Nika ģimenē ir katoļi, bijusi cerība, ka viņš varētu piekrist šim piedāvājumam. Tā arī notika. Otrā albuma ierakstā piedalījās arī Juris Kulakovs, Ieva Akurātere un citi pazīstami mūziķi.
Sintijas otrā albuma nosaukums - “Mīlestība ir Tevī”. Tas izdots 2000.gadā. Kas ir šī mīlestība, par kuru stāsta albums? Protams - tā ir Dieva mīlestība. Savukārt vārdiņam “tevī” ir divas nozīmes - tas norāda gan uz mīlestību cilvēkā, gan uz mīlestību, kāda ir Dievam. Albums ir par Dieva mīlestību un cilvēku savstarpējām attiecībām - par mīlestību, kādai būtu jāvalda cilvēku sirdīs. Dziesmu tapšanas ziņā otrais albums prasīja divus gadus, taču rezultāts bija patiesi veiksmīgs. Abi Sintijas albumi tika ierakstīti Siguldas skaņu ierakstu studijā pie Ginta Solas. Sintija teic, ka Gints esot ļoti iejūtīgs un saprotošs cilvēks, kuru viņa uzskata par Dieva dāvanu sev. Strādāt viņa studijā esot bijis ļoti patīkami.
Sintijas muzikālais stils ir grūti definējams. Ir kaut kas no folkmūzikas, kaut kas no popmūzikas, kaut kas no estrādes dziesmas. Tomēr vispilnīgāk Sintijas mūziku raksturo Valda Indrišonoka savulaik teiktais - tās ir kristīgās balādes. Sintija gan saka, ka katram ir tiesības viņas dziesmas definēt, kā vien vēlas, taču viņa pati tās uzskata par sirds mūziku. To pierāda arī tas, ka ārzemnieki, pat nesaprotot latviešu valodu, labprāt klausās Sintijas mūziku un viņiem tā patīk. Tā noticis gan Vācijā un Francijā, gan Lietuvā un pat Amerikā. Par to Sintija jūtas līdz sirds dziļumiem pateicīga Dievam.
Sintijas pirmie albumi izdoti par dziedātājas pašas un sponsoru naudu. Jautāta, vai mūsdienās Latvijā ir izdevīgi izdot kristīgu mūziku, dziesminiece atbild: “Komerciāli izdevīgi tas noteikti nav. Vienmēr ir liels risks un paļaušanās uz Dievu, zinot, ka Viņš devis šādu ideju. Ja Dievs dod pārliecību, ka tava mūzika cilvēkiem ir nepieciešama, tad vienkārši jāiet un jāiekrīt Tēva plaukstās. Viņš vienmēr izvedīs cauri visām grūtībām. Nevar vadīties tikai no materiālā izdevīguma, jo, ja tev ir ko dot cilvēkiem, tad paklausot Dieva aicinājumam, tava mūzika dziedinās gan tevi pašu, gan tavus klausītājus.”
Garīgi Sintija pieder Trešajam dominikāņu ordenim. Tie ir laji, kura sūtība šajā pasaulē ir dzīvot dominikāņu garīgumā. Uz ordeņa ģerboņa lasāms uzraksts: “Laudere, benedicere, predicare” - slavē, svētī, sludini. Dominikāņu sūtība ir sludināt un nest Evaņģēlija vēsti tautā. Sintija gan teic, ka rakstot dziesmas, viņas mērķis nav kaut kā īpaši sludināt, taču tas notiek dabiski - it kā pats no sevis. “Mana mūzika ir dialogs ar Dievu, un ja tas vēl kādam iet pie sirds, tad jauki. Tomēr nav tā, ka es apsēžos un domāju: Tagad vajadzētu kādu evaņģelizēt, uzrakstīt kādu evaņģelizējošu dziesmu. Tā nav.”
Gadu gaitā muzikālo izglītību Sintija papildinājusi pie operdziedātāja Sergeja Martinova, Jāzepa Mediņa mūzikas skolā pie Astrīdas Semaško apguvusi kompozīciju un solfedžo, mācījusies dziedāšanu pie Ievas Akurāteres. 2005.gadā Sintija pabeidza Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu. Kā pati saka, studijas no viņas prasījušas daudz spēka un enerģijas. Iegūts akadēmiskais grāds džeza un populārās mūzikas specialitātē, kas viņai dod iespēju citiem mācīt arī akadēmisko vokālu.
Ar savām dziesmām Sintija uzstājusies un joprojām uzstājas dažādu konfesiju baznīcās un draudzēs, ekumeniskos pasākumos, bērnu aprūpes centros un ieslodzījuma vietās. Viņas sadarbības partneri bijuši ģitārists Ingus Feldmanis, saksofonists Artis Gāga, dziedātājs Jānis Kurševs un citi profesionāli Latvijas mūziķi. Kopā ar Betānijas dominikāņu klostermāsām īstenots ieslodzījumā esošajiem domāts projekts “Priecīgā Vēsts”, kura mūzikas albumā iekļautas arī divas Sintijas dziesmas.
Nu jau daudzus gadus Sintija māca ģitārspēli un dziedāšanu bērnu un jauniešu centrā “Kurzeme” Imantā. Viņas vadītā bērnu un jauniešu ansambļa nosaukums ir “Vējš”, kas, kā teic Sintija, nozīmē Svētā Gara dvesmu. Kopā ar ansambli daudz koncertēts gan Latvijā, gan Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā un Dānijā. Ansamblis “Vējš” Latvijas ģitārspēles ansambļu festivālā “Es un mūzika” ieguvis augstākās vietas, tāpat arī Latvijas vokāli instrumentālo ansambļu skatē. Bet 2017.gada 24.novembrī Rīgas domes rīkotajā interešu izglītības pedagogu un audzēkņu nominācijas pasākumā centra “Kurzeme” skolotājai Sintijai Gravai tika pasniegta balva par izcilu ieguldījumu interešu izglītībā Latvijā.
Kopš abu Sintijas soloalbumu izdošanas bija pagājuši gadi un dziesminieces diski kļuvuši par retumu, kurus vairs iegādāties nekur nebija iespējams. Tāpēc katoļu izdevniecība “KALA Raksti” 2014.gadā laida klajā Sintijas dziesmu izlasi “Tu esi mīlestībai radīts”, kurā apkopots labākais no Sintijas pirmajiem albumiem, pievienojot šai lieliskajai dziesmu kolekcijai četras jaunas dziesmas. Vienlaikus izdota arī nošu grāmata, kur publicēti 32 Sintijas dziesmu vārdi, notis un akordi. “KALA Raksti” kolektīvs par Sintiju teic: “Sintija Grava ir maiga un skaista parādība Latvijas kristīgajā mūzikā. Viņas dziesmas ir gaismas, miera un cerības piepildītas - tāda ir arī Sintijas balss un viņa pati.”
Vaicāta, ko viņai nozīmē Dievs, Sintija atbild: “Visu. Viņš man ir viss - Tēvs, Draugs, Brālis, Prieks. Tas, Kuram es varu izstāstīt pilnīgi visu. Viņš ir klātesošs jebkurā manas dzīves brīdī. Man Dievs ir pāri visam!” Savukārt Latvijas sabiedrībai Sintija novēl mācīties mīlēt ne tikai ar cilvēcisku mīlestību, bet atklāt sevī agape - dievišķo beznosacījumu mīlestību, kā to apraksta apustulis Pāvils 1.vēstulē Korintiešiem. Mācīties mīlēt citam citu tā, kā Dievs mīl cilvēku, un šo mīlestību apliecināt gan ģimenē, gan draudzē, gan sabiedrībā kopumā.
Sintijas Gravas albumi:
- 1998 Rīta Bērns
- 2000 Mīlestība ir Tevī
- 2014 Tu esi mīlestībai radīts (izlase)
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Velu Sintijai labus un veiksmigus panakumus dziesmu saceresana. Jezups nu Latgales.
Muzikalie prieksnesumi iepriecinaja ar savu daudzveidibu un sagadaja ne vienu vien parsteigumu - RTI puisi, kuri dienas vada studijas un klusuma ar lugsanu gramatu rokas, soreiz sedas pie bungam, nema rokas gitaras un iegrima ista muzikas eksplozija, taja aizraujot lidzi ari klausitajus. Seminaristu paraugam sekojot, uz improvizetas skatuves kapa ari citu muzikas kopu dalibnieki, tai skaita ari dziedataji Janis Kursevs un Sintija Grava, jauniesu iecienitais Rigas sveta Jekaba katedrales jauniesu ansamblis „Ex Animo”, ka ari grupa „The One” un kopienas „Effata” slavesanas grupa.