30
Ar ko festivāls “Laima Rendezvous” labāks par “Jauno Vilni”?
Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 30-07-2018
Vispamanāmākā atšķirība, protams, ir pasākuma formāts - Laimas lolojums ir mūzikas festivāls, svētki, kamēr “Jaunais Vilnis” bija dziesmu, bet vairāk gan dziedātāju konkurss/sacensība. Tiesa, tā gan bija tikai daļa pasākuma - pārējais tāpat izskatījās pēc liela krievu estrādes zvaigžņu tusiņa pie Baltijas jūras. Ja neņem vērā konkursa daļu, “Laima Rendezvous” pirmajā mirklī šķiet gluži identisks “Jaunajam Vilnim” - tās pašas krievu dziesmas, tās pašas Krievijas popzvaigznes, tā pati krievu valoda un mentalitāte. Tomēr atšķirības ir - gan tikai niansēs un tāpēc mazāk pamanāmas, tomēr ir.
Vispirms - “Laima Rendezvous” koncertos daudz biežāk skan latviešu valoda. Kaut krievu mēlei arī šajā festivālā ir noteicošā loma, tomēr gan pati Laima, gan viņas neiztrūkstošie pavadoņi Jānis Stībelis un Intars Busulis vismaz cenšas laiku pa laikam kaut ko pateikt latviski. Tiesa, reizēm šāds valodu mikslis, kad viens teikums tiek izrunāts latviski, bet nākamais krieviski, rada visai komisku iespaidu. Saldā trijotne - Laima, Stībelis, Busulis - latviski mēdz arī uzdziedāt, visbiežāk vecās labās Raimonda Paula dziesmas. Tomēr nepamet sajūta, ka latviešu valodai arī šajā festivālā ir vien dekoratīva nozīme, lai izrādītu minimālu cieņu zemei, kur festivāls notiek. “Jaunajā Vilnī” nebija pat tā. Ak, jā - no “Randezvous” skatuves neskan arī bezgaumīgie jociņi par Latviju, kā tas bija “Jaunajā Vilnī”.
Saldā trijotne - Busulis, Vaikule un Stībelis - ar dažām latviskām frāzēm no skatuves
mēģina publikai parādīt, ka festivāls “Laima Rendezvous” tomēr notiek Latvijā.
Laimas festivālā vienmēr tiek uzaicināti uzstāties arī Latvijas dziedātāji. Un tas ir labi, jo šādi ar televīzijas starpniecību mūsu mūziķus iepazīst Krievijas un NVS valstu skatītāji. Šogad bez Busuļa un Stībeļa “Rendezvous” piedalījās Lauris Reiniks, Aija Andrejeva, Igo, Ludviks no konkursa “Supernova 2017″, Markus Riva, vokālā grupa “Framest”, kam festivālā bija uzticēta arī bekvokālistu funkcija, klasiskās mūzikas ‘huligāni’ grupa “Dagamba” un akordeoniste Ksenija Sidorova. Iepriekšējos gadus festivālā uzstājušies arī Renārs Kaupers, operas dīva Kristīne Opalais, Justs, Aminata, Antra Stafecka, Samanta Tīna un citi Latvijas mākslinieki. Jāteic, ka Laima uz festivālu aicina jaunus perspektīvus dziedātājus un grupas no visām bijušās PSRS republikām. Šiem māksliniekiem tā ir iespēja kļūt pazīstamākiem un ‘izsisties’ uz lielās popmūzikas skatuves.
Laimas festivāls ‘nespiež’ tikai uz lielajiem Krievijas estrādes grandiem, kā tas pārsvarā bija “Jaunā Viļņa” koncertos, bet aicina māksliniekus no dažādām valstīm. Šogad plaši pārstāvētas bija Ukraina un Gruzija, taču piedalījās arī dziedātāji no Tadžikistānas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Moldovas. ‘Īstās’ ārzemes pārstāvēja itālis Mario Biondi un kubietis Roberto Kel Toress. Lai gan vairums festivāla dziesmu skan krievu valodā, gandrīz katrs ‘nekrievu’ mākslinieks dziedāja pa dziesmai arī dzimtajā mēlē, tā nedaudz mazinot nomācošo krievu valodas dominanti. Patīkami pārsteidza baltkrievu dziedātāja Juzari nostāja, kurš gan savu dziesmu nodziedāja dzimtajā valodā, gan sveiciena un pateicības vārdus teica baltkrievu mēlē, nemaz nemēģinot izpatikt krievvalodīgajai festivāla publikai.
Festivālā “Laima Rendezvous” uzstājas tikai tie, kurus Laima personīgi uzaicinājusi. Tāpēc uz Dzintaru koncertzāles skatuves iespējams ieraudzīt māksliniekus, kurus nevarētu sastapt Kremļa protežētajā “Jaunajā Vilnī”. Šogad tāds bija Krievijas rokmūzikas leģenda Andrejs Makarevičs, kurš varas nežēlastībā krita pēc tam, kad publiski nosodīja Krimas aneksiju un Kremļa atbalstu Donbasa separātistiem. Viņš pat uzrakstīja dziesmu “Mana valsts ir sajukusi prātā”. Krievijā Makarēvičs pasludināts par nodevēju. Īpaši agresīvi uzbrukumi sākās pēc viņa uzstāšanās bēgļu nometnē Austrumukrainā. Daži Krievijas Domes deputāti mēģināja panākt, lai māksliniekam atņem visus valsts apbalvojumus, koncertu laikā viņu izsvilpa, apmētāja ar tomātiem un jēlām olām, izsmidzināja zālē piparu gāzi. Daudzi Makarēviča koncerti tika atcelti. Taču Laima nebaidās viņu saukt par savu draugu.
Laima un Krievijas varas nemīlētais Andrejs Makarevičs.
Arī pašu Laimu Krievijā dažs uzskata par nodevēju. Dziedātājai pārmet, ka viņa nav aizstāvējusi ‘Kremļa lakstīgalas’, kurām Krimas aneksijas atbalsta dēļ Latvijā iebraukt aizliegts. Citi piktojas par pašu festivālu “Rendezvous”, jo uzskata to par alternatīvu “Jaunajam Vilnim”, kurš no Latvijas aizgāja tieši Latvijas Ārlietu ministrijas noteikto iebraukšanas aizliegumu dēļ vairākiem Krievijas māksliniekiem. Ir aprindas Maskavā, kas uzskata, ka Latviju par to bija jāsoda, taču Laimas festivāls šo nodomu izjauca. Daudzām Krievijas estrādes zvaigznēm satikšanās Jūrmalā kļuvusi par obligātu ikvasaras rituālu. Viņiem Jūrmalā patīk, viņi te iegādājušies īpašumus, tāpēc joprojām vēlas braukt uz šejieni. Protams, ir arī šovinistiski noskaņoti ‘dinozauri’, kas pēc “Jaunā Viļņa” aiziešanas no Jūrmalas uz Latviju nebrauc, taču lielākā daļa paklusām atgriežas, un Laimas festivāls tam ir ideāla iespēja.
Viens no iemesliem, kas Latvijas iedzīvotājos raisīja nepatiku pret “Jauno Vilni”, bija tā veidotāju augstprātīgā attieksme. Brīžiem šķita, ka “Jaunā Viļņa” darboņi Jūrmalu uzskata par savu personīgo iekšpagalmu, kur var darīt visu, ko iegribas. Laimas attieksme ir pavisam cita. Viņa ir dzimusi Latvijā, labi pārzina vietējo mentalitāti, viņai pieder māja Jūrmalā, tādēļ daļēji viņu var uzskatīt par jūrmalnieci - savējo. Arī lielākā daļa festivāla organizētāju un tehnisko darbinieku, tāpat orķestra mūziķi ir no Latvijas. Festivāla galvenā producente ir Elita Mīlgrāve, režisore - Dita Torstere. Pat redzamākais Krievijas pārstāvis, festivāla orgkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans ir dzimis Rīgā un pēc rakstura krasi atšķiras no lecīgajiem “Jaunā Viļņa” bosiem. Kopumā “Laima Rendezvous 2018″ apkalpošanā bija iesaistīti 500 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir no Latvijas. Vietējo cilvēkresursu iesaistīšana vērtējama ļoti pozitīvi, jo nodrošina mūsu cilvēkiem darbu un ienākumus.
Laimas festivāls atšķiras arī sponsoru izvēlē. “Jauno Vilni” pamatā sponsorēja Krievijas bizness, kamēr “Rendezvous” - vietējie uzņēmumi, tādi kā Aināra Šlesera Rīgas Tirdzniecības osta, Rietumu Banka, Jūlijs Krūmiņš un viņa miljonāru klubiņš, eksčekists Juris Savickis un citi. Lai gan lielāko daļu no šiem bagātniekiem, piemēram, “Jūrmalas aizsardzības biedrība” nosauktu drīzāk par lāstu nekā svētību pilsētai, tomēr fakts, ka par izpriecām sev un draugiem no Krievijas maksā vietējie miljonāri, ir ceļš pareizā virzienā. Vismaz ir zināms, no kurienes šī nauda nāk, nevis kā “Jaunajā Vilnī”, par kuru nevarēja saprast, vai Krievija šo pasākumu sponsorē ‘tīrās’ mākslas vārdā jeb ideoloģisku motīvu dēļ.
Dažādus Krievijas estrādes festivālus Jūrmalā labprāt atbalsta pilsētas politiskā vadība.
Attēlā no kreisās - “Laima Rendezvous” orgkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans
un Jūrmalas mērs no “Zaļo un Zemnieku Savienības” Gatis Truksnis.
Pie “Rendezvous” plusiem gribētu pieskaitīt arī to, ka Latvijas plašsaziņas līdzekļi vairs nepievērš šim festivālam tik lielu uzmanību, kā tas bija ar “Jauno Vilni”, kas tika pacelts teju nacionāla notikuma statusā. Dažos interneta portālos arī par “Laima Rendezvous” ir pietiekami daudz rakstu, taču tie vairs netiek publicēti galveno ziņu, bet, kā tam pienāktos būt - izklaides sadaļā. Par “Rendezvous” interesējas arī ‘dzeltenā’ prese, taču to vairāk saista festivāla aizkulises, dalībnieku un viesu tērpi, dažādas tenkas, skandāli un tamlīdzīgas lietas. Visumā var teikt, ka pārspīlēti lielā uzmanība kārtējam krievu popmūzikas pasākumam ir mazinājusies, kaut joprojām to var uzskatīt par nekritiski lielu.
Iespējams, latviešu interese par “Laima Rendezvous” sarukusi arī tāpēc, ka festivālu vairs nerāda LNT, bet krievvalodīgo auditorijai domātais Pirmais Baltijas kanāls. Toties krievvalodīgajos medijos interese par festivālu ir milzīga. Tā norisi atspoguļo daudzas Krievijas un gandrīz visu NVS valstu televīzijas, arī krievvalodīgie TV kanāli ASV un Izraēlā. Tiešraidē festivālu var noskatīties populārākajos Krievijas sociālajos tīklos internetā. Skatītāju kopskaitu lēš ap100 miljoniem cilvēku. Tāpat par festivālu raksta neskaitāmi glancētie žurnāli visās bijušās PSRS republikās. Par to, ka “Rendezvous”pamatā domāts krieviski runājošai auditorijai, liecina arī festivāla TV dienasgrāmata, ko vada no “Jaunā Viļņa” laikiem pazīstamā ‘dežūrlatviete’ Maija Silova. Tajā latviski nav dzirdama ne zilbe. Ekrānā redzams, kā latvieši un citu tautību cilvēki kā nu prot cenšas ‘lauzīties’ krievu mēlē. Vien retais uzdrošinās runāt angliski.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, kā gan mums atbildēt uz raksta sākumā uzdoto jautājumu - ar ko “Laima Rendezvous” atšķiras no “Jaunā Viļņa”? Jāteic, izņemot pieminētās nianses - būtiski ne ar ko! Gaisotne tā pati, dziesmas tās pašas, liela daļa mākslinieku tie paši, arī lielākā daļa publikas tā pati, tostarp neiztrūkstošais bijušais Krievijas vēstnieks Latvijā Vešņakovs. Tāpat nav mainījies festivālā tusējošo vietējo miljonāru pulciņš - Šleseru ģimene, Kirovs Lipmans, Irēna Pulkinena, Aleksandrs Lavents, Vilis Krištopans, Juris Savickis un citi krievu popmūzikas fani. Un Jūrmalas mēra Gata Trukšņa politiskais ‘jumts’. Ir skaidrs, ka ar latviešu kultūru šim festivālam maz sakara. Tāpēc nekādi nevar piekrist Jānim Stībelim, kurš “Rendezvous” salīdzina ar Imantdienām. Imantdienas ir latviešu kultūras ikona, kamēr “Rendezvous” vien krievu popmūziķu tusiņš lielākajā Baltijas kūrortā.
Regulārie “Jaunā Viļņa” apmeklētāji - Savickis, Krūmiņš, Šlesers, Lavents,
Krištopans, Vešņakovs, Birkavs, Lipmans un citi miljonāri un politiķi
labprāt ‘ietusē’ arī “Laima Rendezvous” festivālā.
Bet varbūt mums šāds festivāls vispār nav vajadzīgs? Kā kultūras notikums varbūt arī nav, taču no otras puses - kāpēc ne, ja vien tam netiek pievērsta pārlieku liela uzmanība. Visā pasaulē taču kūrortos rīko dažādus festivālus, konkursus, koncertus. Vācieši tādus organizē Ibizā un Maljorkā, arī Latvijas skaistumkonkursi savulaik notikuši Ēģiptes un Tunisijas kūrortos. Jūrmala nav izņēmums. Ja krieviem šeit tik ļoti patīk, lai taču brauc un tērē te savu naudiņu. Vienu gan - lai prot cienīt zemi, kas tos viesmīlīgi uzņēmusi, un citā valstī neuzstāda savus noteikumus. Ar Laimas festivālu šajā ziņā, paldies Dievam, lielu problēmu nav. No organizatoriskā, tehniskā un izpildījuma viedokļa festivāls ir augsta līmeņa, tikai gaisotne diemžēl nav latviska un pat ne internacionāla. To arī grūti prasīt, jo “Rendezvous” galvenokārt domāts tiem, kas vasarās pārsvarā dzīvo Jūrmalā, proti - krievvalodīgo publikai.
Te nu esam nonākuši pie lielākās sāpes - vasarās mūsu Jūrmala, gluži kā padomju gados, tiek pārvērsta lielā ‘Vissavienības kūrortā’. Visapkārt skan tikai krievu valoda, restorānos tiek spēlēta krievu mūzika, televizori kafejnīcās un bāros rāda Krievijas TV kanālus. Ne valsts, ne pilsētas vadība šajos gados nav spējusi piesaistīt Jūrmalai Rietumu atpūtniekus, kaut Jūrmalas neatkārtojamā gaisotne, priežu mežs un balto smilšu liedags varētu ieinteresēt ne vienu vien dienvidjūru skaļo kūrortu nogurdināto Rietumeiropas pilsoni. Taču tam būtu vajadzīga sakārtota infrastruktūra un atbilstošs serviss. Tāpēc ir tā, kā tagad ir - Krievijas un NVS valstu bagātnieku greznās villas, kas zemi Jūrmalā sadārdzinājušas tā, ka vietējiem nākas pamest dzimto pilsētu, krieviski runājošiem atpūtniekiem pārpildīta pludmale un attiecīgam kontingentam paredzēts repertuārs Dzintaru koncertzālē.
Koncertzāles vadībai ko pārmest grūti, jo kāda publika - tāds arī repertuārs. “Laima Rendezvous” labi iekļaujas krievu popmūzikas straumē, kāds vasarās pārpludina Jūrmalas koncertzāles. Vai mums ar to būtu jāsamierinās? Tuvākajos gados uz pārmaiņām patiešām grūti cerēt, taču Latvijas valsts interesēs ir darīt visu, lai Rietumu un Austrumu atpūtnieku skaitu Jūrmalā līdzsvarotu, padarot šo Latvijas pērli par pieprasītu Eiropas ziemeļu kūrortu. Ja to spēsim, varam cerēt, ka kādreiz Jūrmalā notiks patiešām starptautiska mēroga mūzikas festivāli un konkursi, nevis tikai lētas krievu popmūzikas atraugas. Taču, ja tā nenotiks, mēs neglābjami zaudēsim veco labo latvisko un mums tik pierasto Jūrmalu. Taču pagaidām - lai jau Laimai un viņas viesiem reizi gadā tiek savs prieciņš.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
