Laikmeta zīmes

2018.gada 20.augustā laikraksts “Dienas Bizness” publicēja žurnālista Sandra Toča rakstu “Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu nevis afēristu Sorosu”. Raksts tika izplatīts arī interneta vidē un sociālajos tīklos, kur izpelnījās lielu piekrišanu noteiktās sabiedrības grupās. “Laikmeta zīmēm” šī publikācija radīja divējādas sajūtas. No vienas puses varētu piekrist vismaz 90% rakstītā, tomēr šai medaļai ir arī otra puse… Bet par to nedaudz vēlāk. Vispirms piedāvājam iepazīties ar Sandra Toča rakstu gandrīz pilnībā. Esam vien pielabojuši dažas stila nepilnības un pavisam nedaudz saīsinājuši. Pēc tam parunāsim par raksta saturu plašāk.

****

“Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm” - savā pirmajā runā teica ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu! Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par “oranžo pērtiķi” un “lielāko idiotu”, kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par “Trampistānu” - Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm - tieši tas ASV prezidents, kurš pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu ASV vēsturē nekad nav lietas tādas samazgas, kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka “viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis”, un ka [Tramps] “grib sagraut pasauli”.

Pajautāsim - kādu pasauli apdraud Tramps? Vai tā ir mūsu pasaule, ko “grib sagraut” Tramps, vai arī tā ir Sorosa pasaule? Domāju, ka Tramps ne tikai neapdraud, bet aizstāv tās vērtības, kuras ir svarīgas arī lielai daļai no mums, - nacionālu valsti, normālu ģimeni, tradicionālas vērtības. Tieši Donalds Tramps aizstāv vērtības, kuras lielākajai Latvijas cilvēku daļai ir saprotamas un tuvas! Tās ir vērtības, kuras grib sagraut un iznīcināt Soross un viņam līdzīgie!

Soross, kurš ar manipulācijas palīdzību mēģina izveidot pasauli bez valstīm un nācijām, bez vīrieša un sievietes, bez mātes un tēva. Bez ģimenes, kā mēs to saprotam. Tieši tāpēc “krāsaino revolūciju” tēvam Sorosam to vajag sajaukt vienā kokteilī ar mākslīgi radītu konfliktu izraisītām migrantu straumēm. Lai Sorosa pasaulē nebūtu valstu - ne Latvijas, ne citu. Jo valstīm un nācijām Sorosa pasaulē ir paredzēts izzust. Tieši Soross veido to totāli pārveidoto pasauli, kurā vairs nebūs nekā no tā, kas pazīstams un tuvs mums visiem. Tieši Soross ir tas, kurš apdraud mūsu pasauli!

Šajās vēlēšanās sorosieši lielā pulkā dodas ieņemt Saeimu. Galvenokārt caur savu partiju - “Attīstībai/PAR!”, kas ir tāds kā “Vienotības” klons, lai tās iepriekšējie piekritēji varētu turpināt mānīt sevi, iestāstot, ka tas pats vecais tomēr ir kaut kas cits. Savus pretiniekus sorosieši vienā korī apsaukā par “kangariem”, gluži tāpat kā par “idiotu” viņi saukāja Trampu. Atcerieties, [tas notiek viena] iemesla dēļ - ASV prezidents Tramps nostiprina savu valsti, un tieši tas ir galvenais, kas nav pieņemams absolūtajam globālistam Sorosam! Bet cilvēki, kas kalpo Sorosam - cilvēkam, kurš grib iznīcināt jebkādu valsti, tajā skaitā Latvijas valsti - saukā citus par kangariem!

Soross savu bagātību ir sarausis uz citu nelaimes rēķina. Spekulācijas, mākslīgi izraisot krīzes, kurās sagrūst ekonomikas, cilvēki zaudē uzņēmumus, īpašumus, darbu. Tā ir Sorosa panākumu shēma - destabilizācija, manipulācija, pārņemšana. Viņš sagrāva britu mārciņu. Lielbritānijā tā ir melnā diena - Sorosam svētku diena! Šodien ne tikai Ungārija, bet pat Izraēla cenšas ierobežot Sorosa darbību, jo Soross iejaucas vēlēšanās, lai īstenotu savus mērķus, kas visur ir pretēji nacionālu valstu mērķiem.

Sorosa pretinieki ir visi, kas nostiprina savu valsti. Atcerēsimies to, kad dzirdam sorosiešu kontrolēto mediju propagandu par “iejaukšanos vēlēšanās”. Tas ir Soross, kurš katru gadu pasaulē iztērē miljardu dolāru politikas ietekmēšanai, kas dzied par vēlēšanu ietekmēšanu! Mums ir [Latvijas] simtgade, bet Soross ir iztērējis miljonus (!), lai kontrolētu mūsu valsti, taču tieši sorosieši ir tie, kas visskaļāk brēc par “naudas varu politikā”. Sorosiešu liekulība ir fantastiska!

Latvijas un ASV prezidenta Donalda Trampa vērtības un intereses pilnībā sakrīt. Šogad mēs svinēsim savas valsts jubileju, un gribam, lai mūsu mīļā Latvija pastāv vēl tikpat gadus! Kā nacionāla valsts, nevis caurstaigājamā sēta. Mūsu vērtības ir noteiktas mūsu Satversmē, tāpat kā ASV vērtības ir noteiktas ASV Konstitūcijā, kas ir viens no svarīgākajiem vērtību dokumentiem cilvēces vēsturē. Uzskatu un vārda brīvība, demokrātija, tiesiskums. Taču sorosīti par galvenajām Rietumu vērtībām ir pasludinājuši citas, mēģinot savu viedokli iztēlot par visu cilvēku kopīgo viedokli. Savukārt Tramps ir pateicis, ka tā nav un nebūs, tāpēc viņš Sorosam ir ienaidnieks numur viens!

Latvijai Donalds Tramps ir draugs numur viens, jo viņš ir pasludinājis vienīgo principu, pēc kura Latvija vispār var pastāvēt - tiesības uz nacionālu valsti un tās interešu likšanu pirmajā vietā! Latvijai kā valstij ir jāsadarbojas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu nevis afēristu Džordžu Sorosu. Arī Latvijai ir pienācis laiks iztīrīt savu māju un pateikt, kā mēs gribam dzīvot paši.

****

“Laikmeta zīmju” komentārs. Kā jau minējām, šis raksts mums izraisīja pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, aicinājums likt mūsu valsts intereses pirmajā vietā skan kā salda mūzika ikviena Latvijas patriota sirdij, nepadomājot, ko šāda strikta nostāja mums patiesībā varētu nozīmēt. Tamlīdzīgi saukļi uzjunda emocijas, un mēs pat neiedomājamies, ka “Latvijas intereses” dažādas sabiedrības grupas var interpretēt dažādi. Un tomēr - par Latvijas interesēm gan mūsu politiķiem, gan mums visiem neapšaubāmi vajadzētu domāt vispirms, kad darām mums katram uzticēto darbu. Lai mēs to darītu gudri un vienmēr Latvijas labā. Tikai - kādas tad ir patiesās Latvijas intereses?

Vai Donalds Tramps patiešām ir labākais piemērs, kā aizstāvēt savas valsts intereses? Vārdos noteikti, jo sauklis “America first” ir un paliks viņa zīmols. Tomēr, cik no pirmsvēlēšanu solījumiem viņš spējis reāli piepildīt? Un, vai tie, ko prezidents īstenojis, patiešām padarījuši Ameriku atkal diženu? Ne uz to pusi. Viņa nepārdomātie, bieži vien ekstravagantie lēmumi sanaidojuši ASV gan ar kaimiņiem Kanādā un Meksikā, gan sabiedrotajiem Rietumeiropā, gan visu pārējo pasauli, nereti nostādot šo lielvalsti, kas vienmēr bijusi, ir un būs dižena pat bez Trampa saukļiem, gauži nepatīkamā situācijā.

Vēl pirms Trampa stāšanās amatā “Laikmeta zīmes” izteica bažas (lasiet ŠEIT) par jaunā ASV prezidenta sludināto izolacionisma politiku, kas pasaulei varēja nozīmēt lielas ģeopolitiskas pārmaiņas. Satraukumu radīja arī Trampa vēlme “sarunāt ar Putinu”, nepaskaidrojot, ko tieši viņš ar to domā. Postpadomju valstis ne bez iemesla baidījās, ka sarunāšana varētu notikt uz to rēķina, kaut vai atzīstot Krimas aneksijas likumību vai Krievijas tiesības visu postpadomju telpu uzskatīt par savu interešu zonu. Pēc raksta publicēšanas saņēmām daudz kritikas no Trampa faniem, tostarp arī kristiešiem, kas bija uzķērušies uz viņa tradicionālo vērtību aizstāvja imidža, bet palaiduši garām jaunā prezidenta tolaik visai divdomīgo nostāju Latvijai būtiskos drošības un suverenitātes jautājumos.

Par laimi mūsu bažas nepiepildījās. Trampa padomnieki un kolēģi no Republikāņu partijas ir spējuši iegrožot prezidenta impulsīvās izpausmes, neļaujot savārīt pārāk lielas ziepes. Amerika nav atzinusi Krimas okupāciju un sankcijas pret Krieviju kļūst arvien striktākas. Lai gan satiekoties ar Putinu aci pret aci Tramps acīmredzami nevēlas izteikt asu nosodījumu Krievijai, tomēr vairākos prezidenta paziņojumos pausts, ka Krievijai Krima ir jāatdod un jāizbeidz kara kurināšana suverēnā Ukrainas teritorijā - Donbasā. Paldies Dievam, nav piepildījušās Baltijas valstu lielākās bažas - ASV nav būtiski samazinājusi savu ieguldījumu NATO un nav pametusi Eiropas aizsardzību likteņa ziņā.

Tomēr - lai mums piedod Trampa fani, taču joprojām ir grūti šo politisko šovmeni uztvert kā atbildīgu un gudru valstsvīru, jo viņa impulsīvā, nepārdomātā rīcība dažu gadu laikā paspējusi ne reizi vien sagādāt pasaulei krietnas galvassāpes. Tāpat aktuāls ir jautājums, vai Amerikas sabiedrība Trampa valdīšanas laikā ir izjutusi kaut mazākās pozitīvās pārmaiņas? Viedokļi ir pretrunīgi - daži teic, ka esot, citi turpretī domā, ka nekādu uzlabojumu nav, drīzāk pretēji. Prezidentu kritizē pat paša partijas biedri. Tā nesen mūžībā aizgājušais senators un baltiešu draugs Džons Makeins izteicies, ka Trampa prezidentūra ir “liela kļūda” un viņa nekompetence dara kaunu visiem konservatīvajiem.

Kas attiecas uz Latvijas partnerību ar ASV, tas nav apspriežams jautājums. Savienotās Valstis ir vienas no mūsu lielākajām stratēģiskajām partnerēm un vienmēr konsekventi atbalstījušas Baltijas valstu neatkarību, pat ja tas noticis viņu pašu ģeopolitisko interešu dēļ. Tikai - kāpēc mums mēģina iegalvot, ka tieši Trampa persona ir tā, no kura Latvijai būtu jāņem piemērs? Viņa rīcības dēļ ASV starptautiskā autoritāte drīzāk ir samazinājusies. Amerikas Savienotās Valstis neapšaubāmi ir mūsu draugs, taču mēs cerēsim uz cienīgāku tās priekšstāvi nākotnē. Žēl, ka tas vairs nevarēs būt Džons Makeins.

Par Džordžu Sorosu gan viss ir skaidrs. Varbūt 90.gados viņa nauda Latvijai arī deva kādu labumu demokrātijas nostiprināšanā, taču vēlākie mēģinājumi ietekmēt Latvijas politisko vidi ar paša sponsorēto nevalstisko organizāciju un atsevišķu politiķu palīdzību, pilnībā degradējuši visu labo, ja tāds vispār bijis. Šajā ziņā Točam ir taisnība - Sorosam nepatīk nacionālās valstis, bet gan nāciju saplūdināšana lielā globālā multikulturālā un multietniskā kokteilī. Viņa sludinātā “atvērtā sabiedrība” diemžēl ir atvērta arī netikumībai, morālai izlaidībai un tautu nacionālās identitātes nonivelēšanai. Soross nav ieredzēts nekur pasaulē, vien dažās valstīs viņu pacieš bagātīgo finanšu injekciju dēļ.

Sorosa atbalstītās liberālisma ideoloģijas redzamākie pārstāvji 90.gadu Latvijas politiskajā vidē bija partija “Latvijas ceļš”, savukārt 13.Saeimas vēlēšanās startē neoliberāļu apvienība “Attīstībai/PAR”. Lieki teikt, ka liberālisma idejas “Latvijas ceļa” savtīgajā izpildījumā ir sakne daudzām mūsu valsts problēmām šodien. Daudzas nejēdzības, kuru dēļ cieš tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, sākušās tieši “Latvijas ceļa” valdīšanas laikā. Sorosa nauda un idejas tā vai citādi ietekmējušas daudzus Latvijā pazīstamus cilvēkus, preses izdevumus un nevalstiskās organizācijas. Mums katram šodien būtu sev jāpajautā - vai esam gatavi Latvijas likteni vēlreiz nodot liberāļu rokās, balsojot par “Attīstību/PAR”?

Taču atgriezīsimies pie Sandra Toča raksta. Jāteic, autora vārds bija viens no iemesliem, kas darīja mūs uzmanīgus, izvērtējot raksta patieso mērķi. Kā zināms, Točs ir viens no laikraksta “Dienas Bizness” ārštata žurnālistiem. Par uzņēmējdarbību viņš gan raksta maz, galvenokārt pievērsdamies politiskās dzīves atspoguļojumam un intervijām. Šo rakstu dēļ “Dienas Bizness” jau labu laiku tiek sabiedrībā uzskatīts par partijas “Saskaņa” neoficiālo ruporu. Atgādināsim arī, ka Sandris Točs savulaik bijis Rīgas Domes priekšsēdētāja un “Saskaņas” līdera Nila Ušakova preses sekretārs.

Kāpēc cilvēks, kurš cieši saistīts ar par prokrievisku uzskatīto partiju “Saskaņa”, pēkšņi aicina uz draudzību ar ASV? Līdz šim “Saskaņa” taču atbalstījusi Krievijas viedokli, vainojot ASV gan par iejaukšanos Eiropas politikā, gan par NATO karavīru klātbūtni Latvijā, gan par “nevienam nevajadzīgajām” sankcijām pret Krieviju Krimas aneksijas dēļ. Tas pats Točs savās intervijās apgalvojis, ka Latvijā visi politiskie lēmumi tiekot pieņemti konsultējoties ar ASV vēstniecību, ka Latvija starptautiskajā politikā esot “tukša vieta”, bet pie visām pasaules problēmām vainojamas Amerikas Savienotās Valstis. Savukārt Putins ticis slavēts kā “malacis, kurš aizstāv savas valsts intereses”.

Un nu tas pats Točs aicina uz ciešu draudzību ar “visu pasaules problēmu” vaininieci ASV! Varbūt, ka tas ir Trampa dēļ, uz ko Krievija savulaik lika lielas cerības Rietumu vienotības graušanā? Par to, ka Sandris no Putina fana tomēr nav pēkšņi kļuvis par kvēlu ASV piekritēju, liecina kāda sīka nianse viņa rakstā. Proti, Točs piemin “krāsainās revolūcijas”, kuras it kā visā pasaulē organizējot Soross. Nezinātājiem paskaidrosim, ka Krievijas politiskajā leksikā tā sauc Kremlim draudzīgu prezidentu gāšanu bijušajās padomju republikās. Nav runa par “Arābu pavasari” vai tamlīdzīgām revolūcijām, bet tieši par nemieriem postpadomju valstīs, kuru dēļ Krievija zaudējusi tajās ietekmi.

Točs mēģina mums pateikt, ka gan ukraiņu “Pašcieņas revolūcija”, kad tika padzīts prokrieviskais prezidents Janukovičs, gan Gruzijas “Rožu revolūcija”, kad pie varas nāca rietumnieciski noskaņotais Saakašvili, bijušas Sorosa inspirētas. Krievija gan pie visiem “fašistiskajiem apvērsumiem” līdz šim vainojusi ASV un NATO, taču laikam arī ungāru izcelsmes Amerikas ebrejs Soross ir pietiekami noderīgs grēkāža lomai. Pret Sorosu Točs jūt gluži vai slimīgu nepatiku, bet Austrumeiropas tautas, tāpat kā Krievija, uzskata par viegli manipulējamu pūli, ar kuru jebkurš polittehnologs vai naudasmaiss var rīkoties pēc sirds patikas. Tauta Krievijā tiek piesaukta vien gadījumos, kas jāatņem kādai citai valstij tās teritorija. Tad ar putām uz lūpām tiek stāstīts, ka tā bijusi pašas tautas brīva izvēle.

Un vēl viena Kremļa āža kāja, kas spraucas arī no Toča raksta. Žurnālists apšauba Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā, nosaucot to par “sorosiešu mediju propagandu”. Vai ASV Federālais Izmeklēšanas Birojs un citi slepenie dienesti, kuru veiktā izmeklēšana nepārprotami norāda uz Krievijas iejaukšanos, arī ir Sorosa aģenti? Tāpat kā vairāku citu Rietumvalstu pretizlūkošanas iestādes, kas arī ziņo par Krievijas interneta troļļu un hakeru aktivitātēm, iejaucoties šo valstu politiskajos procesos? Pats Tramps bijis spiests piekrist, ka Krievijas pēdas ir redzamas viņa vēlēšanu kampaņas slepenā atbalstīšanā. Vai arī viņš būtu “sorosītu propagandas” upuris?

Ir skaidrs, ka Krievijas biznesā ieinteresētā Šlesera darījumu partnerim piederošā un partiju “Saskaņa” neslēpti atbalstošā laikraksta “Dienas Bizness” ārštata žurnālista Sandra Toča raksts ar negaidīto piedāvājumu Latvijai draudzēties ar Trampu nav nejaušs. Kopš zināma laika “Dienas Biznesā” Toča raksti parādās ar apskaužamu regularitāti. Laikraksta līdzstrādnieki anonīmā sarunā pauduši, ka galvenajai redaktorei rīkojums prioritāri publicēt Toča rakstus uzspiests “no augšas”. Protestējot pret notiekošo, 24.jūlijā darbu “DB” pameta ilggadējā tā žurnāliste Sandra Dieziņa. Savos rakstos Točs ne vien vēršas pret valdošās koalīcijas politiķiem, bet tikpat iznīcinoši kritizē arī jaunās partijas, kas pie varas nekad nav bijušas. Vienīgie, kas tiek slavēti, ir “Saskaņa” un… Kaimiņa “KPV LV”. Kāpēc Kaimiņš? Pavisam vienkārši - viņa partija vienīgā ir gatava veidot koalīciju ar “Saskaņu”.

Izskatās, ka Toča raksts ir vien veikls manevrs latviešu vēlētāju acu aizmālēšanai. Lai arī Putins Krievijas plašsaziņas līdzekļiem aizliedzis turpmāk slavināt Trampu, tomēr nav arī pavēlējis to nozākāt, kas liecina, ka Krievija ar pašreizējo ASV prezidentu vēl saista noteiktas cerības. Viņi redz, ka Trampa kungs personīgi nelabprāt pauž negatīvu viedokli par Putinu un Krievijas politiku, un cer uz pārmaiņām ASV politikā pēc Kongresa vēlēšanām, ja Trampa piekritējiem izdotos tajās gūt pārsvaru. Turklāt Krievija izdevusi miljonus, lai Tramps nokļūtu pie varas. Ievērojiet, ka Točs ne tik daudz rekomendē draudzību ar ASV kā valsti, bet tieši ar prezidentu Donaldu Trampu, pozicionējot viņu (gluži tāpat kā Vladimiru Putinu) kā tradicionālo vērtību aizstāvi, tā spēlējot uz konservatīvu noskaņotu Latvijas iedzīvotāju jūtām. Tas saskan ar “Saskaņas” pirmsvēlēšanu taktiku, aktīvi mēģinot piesaistīt latviešu vēlētājus. Un daudzi Latvijas patrioti, kam patīk Trampa “stingrā stāja”, uz šī āķa uzķeras.

ASV bija, ir un paliks Latvijas galvenais stratēģiskais partneris, vismaz ārpus Eiropas Savienības. Šī partnerība ir mūsu valsts interesēm atbilstoša un nav diskutējama. Kāds prezidents kurā brīdī ASV valda - tas ir otršķirīgs jautājums. Tramps varbūt nav labākais ASV prezidents Baltijas valstīm un Austrumeiropai vispār, tomēr lielākās bažas par viņa neizprotamajām simpātijām Kremļa virzienā, kas varētu ietekmēt mūsu drošību, paldies Dievam, nav piepildījušās. Tajā pašā laikā arī mūsu politiķiem jāmācās krietnu valstsvīru un sievu cienīga stāja, neklanoties katra ārzemju “konsultanta” priekšā, bet konsekventi īstenojot Latvijai izdevīgu iekšējo un ārējo politiku. Visbeidzot - nesajūsmināsimies tik lēti par politiski angažētu žurnālistu rakstiem, bet analizēsim tos un mēģināsim saprast, kādu politisku zemtekstu tie pauž. Lai mums izdodas ievēlēt patiesi cienīgu Saeimu. Dievs, svētī Latviju!

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts