Laikmeta zīmes

Tuvojoties 11.Saeimas vēlēšanām māksliniece Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja plānu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Tajā bija trīs stāsti, kas izteica Ievas Nikoletas un mūsu visu ticību, cerību un mīlestību Latvijai. Šobrīd esam 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Kaut pagājuši septiņi gadi, tomēr tolaik rakstītais joprojām skan tikpat aktuāli arī šodien. Jūsu uzmanībai piedāvājam stāstu “Saeimai ko teiktu es…”. Lai tas ir veltījums visiem aizejošās 12.Saeimas deputātiem un kā ceļa maize tiem, kas tiks iebalsoti jaunajā parlamentā. Lasiet un pārdomājiet, jo tā ir tautas balss. Stāsta otrā daļa domāta mums, vēlētājiem, lai, dodoties pie vēlēšanu urnām, mēs savu izvēli izdarītu atbildīgi. No tā atkarīgs, vai mūsu valsts piedzīvos otrus 100 gadus, vai arī tiks samalta globalizācijas un imperiālisma dzirnakmeņos. Lai Dievs, svētī mūsu mīļo Latviju!

****

Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!

Pateicos par lielo godu jūs uzrunāt - tos nedaudzos, kas atrodas šajā zālē nevis goda, privilēģiju vai naudas dēļ, bet lai darītu visu iespējamo savas tautas labā. Es pateicos jums, ka esat šeit. Pateicos, ka esat tik stipri un ik dienas spējat atrasties vienā telpā ar tiem, kam te nebūtu jābūt. Es to nespētu.

Es pateicos jums, ka ikdienas spējat pārkāpt absurdam, ļaunumam un aprēķinam, ka liekat tam pretī gaišu prātu un mīlestību uz savu tautu, uz Latviju. Es pateicos jums, kas strādājat 24 stundas diennaktī un kuru darbu nespējam atlīdzināt citādi, kā vien ar savu mīlestību un pateicību. Es gribu, lai jūs zināt, ka tauta to nekad neaizmirsīs. Laiks visu izvētī un saliek pa vietām.

Daudzi šo namu izmanto, lai sekmētu savu personīgo biznesu, garlaikotos, izklaidētos un vēl saņemtu algu no tautas kabatas. Kādam vēl sarkanā LKP biedra karte svārku iekškabatā sirdi silda, bet citam būtu jāsēž cietumā, nevis Saeimā. Dažam labāk patiktu uzrunu teikt krievu valodā un tikt dēvētam par “biedru”. Daudziem mugurā nav izzudis kalpa līkums, kaut vairāk nekā divdesmit piecus gadus jau dzīvojam brīvā valstī. Vien kungi citi. Šī ir jūsu zvaigžņu stunda. Jūs varat darīt mūs laimīgus. Tas ir tik vienkārši - ejiet prom no šī nama un nekad vairs nenāciet atpakaļ!

Esmu parasta latviešu sieviete. Viss mans pieauguša cilvēka mūžs pagājis nemitīgās pārmaiņās un cīņā par izdzīvošanu. Esmu piedzīvojusi trīs naudas maiņas. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, pārdevēju, noformētāju, mākslinieci, ierēdni un projektu vadītāju. Neesmu neko iekrājusi un man nepieder nekas vairāk, kā dažas sadzīvē derīgas lietas - man nav ne sava dzīvokļa, ne mājas, ne mašīnas. Kur vien varu, braucu ar riteni. Bet es esmu izaudzinājusi trīs bērnus. Ļoti ceru, ka Latvijai.

Es dzīvoju savu dzīvi, bet jūs dzīvojat savējo. Es jūs redzu televīzijā un dzirdu radio. Un gandrīz ik dienas dzirdu par jums tikai sliktu. Jūsu lēmumi ietekmē manu dzīvi, bet manas domas un lēmumi pagaidām nespēj ietekmēt jūsējo. Kādēļ mēs nezinām, ko jūs ikdienā darāt? Kādēļ par svarīgiem lēmumiem mēs uzzinām, kad jau ir par vēlu? Kādēļ jūs nejautājiet mums, kad nezināt ko darīt? Kādēļ mēs nevaram aprunāties ar jums? Kādēļ jūs esat tik tālu? Jūs taču strādājat pašā Rīgas centrā.

Es gribu, lai jūs biežāk ar mums runājat. Es gribu, lai ik nedēļu satiekat aci pret aci vecus un slimus cilvēkus, kas dzīvo nebeidzamā trūkumā, izmisušas mātes, kurām nav par ko apģērbt bērnus skolai, pazemotus vīrus spēka gados, kuriem nav darba un kuri nespēj un negrib pamest Latviju un savu ģimeni, lai dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm. Es gribu, lai jūs satiekat zemniekus un uzņēmējus laukos. Es gribu, lai jūs dzirdat, cik piesārņotā valodā runā mūsu tauta. Es gribu, lai jūs ik dienas braucat autobusā un dzirdat, kā diktors krievu valodā pazemo mani un mūsu valsti.

Es gribu, lai jūs dalāt ar mums mūsu bēdas un priekus. Es gribu, lai jūs esat kopā ar mums, nevis apšaubāmā kompānijā dzeltenās preses lappusēs. Un es drīkstu gribēt, jo maksāju jums algu. Kad redzat sētnieku, kurš slauka ielu, ziniet - arī viņš maksā jums algu. Mēs esam jūs pieņēmuši darbā. Bet jūs visi kopā neesat savu darbu labi paveikuši.

Tik daudzi cilvēki visapkārt saka, ka neies uz vēlēšanām. Viņi domā, ka tādā veidā izteiks protestu, vēlēšanas nebūs likumīgas, notiks kaut kas mistisks un viss pēkšņi mainīsies. Daudzi vairs netic sava balsojuma spēkam un iespējai izmainīt valsti. Citi uzskata, ka rezultāti tiek viltoti. Tiešām - ir taču neticami, ka te ir tik daudz to, kam te nebūtu jābūt!

Mēs esam jums uzticējušies un gribam uzticēties. Mūsu Latvija ir tik maza un mīļa. Mūsu tauta tik čakla, sīksta un gudra. Mēs esam pelnījuši cerību uz taisnīgu un pārtikušu valsti. Mēs esam pelnījuši, lai visi šeit sēdošie domātu un runātu latviski. Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama slieksni kāpj tikai tie, kas domā un strādā mums un Latvijai!

****

Drīz būs Saeimas vēlēšanas. Nav tiesa, ka neejot uz vēlēšanām tu kaut ko pierādīsi vai izteiksi protestu. Simts cilvēki Saeimā tiks ievēlēti tik un tā. Tikai tu nebūsi tiesīgs viņus kritizēt. Ja paskatāmies mūsu nesenajā vēsturē, katra jaunievēlētā Saeima tomēr bijusi vismaz par 5% labāka nekā iepriekšējā. Ja rīkosimies atbildīgi, arī šī būs labāka.

Mūsu domas par politiku ir tik sliktas, ka kauns par to runāt. Taču, kad cietīsi kārtējās nejēdzības vai netaisnību valstī, būsi zaudējis darbu, uzņēmumu vai pat mājas, kauns vienalga būs jāmet pie malas un jāraud citiem uz pleca. Tādēļ aprunājies ar saviem radiem, draugiem un kaimiņiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem. Vai viņi ies uz vēlēšanām un par ko balsos.

Būtu labi ļaut vecīšiem saprast, ka tie, kas sola labu Latviju, ir darījuši visu, lai tā būtu laba tikai viņiem. Pensijas nekļūs lielākas no solījumiem vien. Tāpat būtu labi likt jauniešiem saprast, ka iet uz vēlēšanām un balsot šobrīd ir tikpat liela atbildība, kā piedalīšanās Brīvības cīņās 1919.gadā.

Nebalso par sīkpartijām, kas nepārvarēs 5% barjeru. Tā tu piešķirsi papildus vietas tām, ko nevēlies redzēt visvairāk. Balsošanu ar tukšām aploksnēm varētu nosaukt par konstruktīvu protestu, taču atceries - tie, kas uzskata mūsu valsti par kļūdu, tā nedarīs!

Ja vēlies izbaudīt krievu partijas veidotu valdību, aizbrauc uz kādu Krievijas pilsētu un pārdomā, vai tiešām gribi, lai Latvijā būtu tāpat. Ja tev patīk krievu valoda un mentalitāte, varbūt labāk paliec tur, bet nepakļauj savai izvēlei visu latviešu tautu. Krievu menedžments kopš Jāņa Briesmīgā laikiem nav mainījies. Tā galvenās pazīmes - korupcija, meli, slinkums, nolaidība un prātam neaptverama nežēlība. Krievu vecticībnieki reiz Latvijā ieradās tieši tādēļ, lai būtu pēc iespējas tālāk no tā visa.

Lojāliem, ar loģisko prātu un godaprātu apveltītiem Latvijas pilsoņiem ir izvēle. Jā, katrā no politiskajām apvienībām ir cilvēki, kas nav pelnījuši būt Saeimā. Un katrā no politiskajiem spēkiem ir vismaz daži cilvēki, kas ar darbiem pierādījuši, ka kalpo tev, man, mums visiem. Tavā varā ir izlemt.

Vai atceries brīžus, kad kādu politiķi esi gribējis nošaut, ielikt cietumā, aizsūtīt uz Pleskavu vai atlaist no darba? Ja zini, ka kāds politiskais veidojums pilnā sastāvā ir pelnījis šīs represijas, izmet šo sarakstu papīrgrozā. Savukārt ar plusiņiem atalgo tos, kas ar darbiem pierādījuši, ka pārstāvēs Saeimā tavas un tev tuvu cilvēku intereses un uzskatus. Bet tiem, kas jau “nobalsojuši kājām” - paskatieties uz debess pusi, kur atrodas Latvija, un atcerieties, ka mēs jūs mīlam un gaidām atpakaļ. Bērni, vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi jūs gaida. Vēlēšanu iecirkņi strādās visās valstīs, kur mīt Latvijas pilsoņi. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka Latvija ir vieta, kur dzīvot, strādāt un būt laimīgiem.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts