26
Teju vai leģendāra Krievijā kļuvusi Vladimira Putina replika, ka viņš valsts labā strādājot kā “vergs uz galerām”. Kā zināms, vergs par savu darbu algu nesaņem vai saņem pavisam niecīgu atlīdzību. Protams, būtu nekorekti prasīt, lai valsts augstākā amatpersona algu nesaņemtu vispār, tāpēc arī Krievijas prezidentam ir savi oficiāli ienākumi, kuri, saskaņā ar prezidenta ienākumu deklarāciju, lēšami nieka 100 000 dolāru apmērā gadā. Tajā pašā laikā Putins piekopj dzīvesveidu, kādu nevarētu atļauties neviens Rietumu miljardieris. Viņa pilis un villas, ūdens, gaisa un sauszemes transports, ekskluzīvie aksesuāri un pat apģērbs ir tāda līmeņa, kāds būtu piedienīgs vien superbagātajiem Persijas līča arābu šeihiem un citiem monarhiem.
Par Kremļa saimnieka pasakainās bagātības iemesliem jau rakstījām (lasiet ŠEIT), tāpat par prātam neaptveramo korupciju augstākajos varas līmeņos Krievijā (lasiet ŠEIT). Tā visa rezultātā šodien “nabaga galeru verga” rīcībā ir 20 pilis, villas un rezidences. Salīdzinājumam - ASV prezidentam ir tikai divas rezidences, tāpat arī Vācijas kancleram (-ei), bet Itālijas vadītājiem - trīs. Tiesa, daļu no šīm ēkām Putins ir saņēmis mantojumā no padomju varas un Jeļcina, tomēr deviņas uzceltas tieši viņa valdīšanas laikā. Jau tā nepieklājīgi lielais prezidenta rezidenču skaits Putina laikā ir dubultojies.
Krievijas Federācijas prezidentam ir četras oficiālās rezidences - Kremlis, Novoogarjova, “Bočarov ručej” Sočos un “Dolgije borodi” Novgorodas apgabalā. Par Kremli šoreiz nerunāsim, bet rezidence Novoogarjovā ir 19.gadsimtā celta muiža, kas apjozta ar sešus metrus augstu žogu. Tās teritorijā ir siltumnīcas, putnu audzētava, peldbaseins, vairākas dzīvojamās mājas, helikopteru laukums un zirgu stallis. Savukārt prezidenta vasaras villa “Bočarova strauts” Sočos ir divstāvu ēka Staļina klasicisma stilā. Tai ir helikopteru laukums, divi peldbaseini, trenažieru zāle. Pludmalē - prezidenta jahtu piestātne.
Putina oficiālā rezidence Novoogarjovā.
Ak, ja vien tās būtu visas pilis, villas un savrupmājas, kur mēdz uzturēties Putins! Ir vēl virkne citu ēku, kas gan formāli pieder prezidenta administrācijai, Krievijas valdībai un citām varas struktūrām. Vēl no padomju laikiem zināma valsts vadītāju sanatorija Barvihā. Tās teritorija - 86 hektāri. Rezidencē ir SPA salons, kas Putina varas gados aprīkots ar dažādām superekstrām. Turpat Barvihā atrodas barona Maiendorfa 1300 m2 lielā pils, kuras rekonstrukcijai 2003. - 2004.gadā prezidenta administrācija iztērēja 100 miljonus dolāru - 80 000 dolāru (!) par kvadrātmetru. Arī te laiku pa laikam uzturas Putins.
Bijusī barona Meiendorfa, tagad Krievijas prezidenta pils Piemaskavas Barvihā.
No reprezentatīvajām ēkām vēl jāmin Konstantīna pils - 18.gadsimta arhitektūras piemineklis netālu no Sanktpēterburgas. Kompleksā ir vairāk nekā 40 ēkas 140 hektāru lielā teritorijā. Bet Jekaterinburgā atrodas Sevastjanova nams - grezna 19.gadsimta pils, kas 2008.gada restaurēta par 1,38 miljardiem rubļu un tiek izmantota kā Putina neoficiālā rezidence. Krievijas valdnieka rīcībā ir arī divas mazākas 18.gadsimta muižas - “Malij istok” meža masīvā pie Jekaterinburgas un “Milovka” Volgas upes krastā.
Vēl divas Putina pilis - Konstantīna pils Sanktpēterburgā (augšā)
un Sevasjanova nams Jekaterinburgā (apakšā).
Viena no prezidenta atpūtas rezidencēm atrodas sanatorijas “Volžskij utjos” teritorijā pie Kuibiševas ūdenskrātuves. Tajā ietilpst viesnīca, divstāvu kotedžas, kuras ieskauj liels parks, privāta pludmale, ārstnieciskais komplekss, ziemas dārzs, kinozāle, baseins, pirts, zirgu manēža, helikopteru laukumi, slēpošanas trase. Kompleksu apkalpo 3000 cilvēki. Savukārt “Tantal” ir trīsstāvu savrupmāja netālu no Saratovas. Ēkā ir grezns un dārgs interjers, kamīna zāle, biljarda zāle, ziemas dārzs, baseins un sauna. Teritorijā ietilpst arī helikopteru laukums un mednieku namiņš.
Valsts sanatorijas “Volžskij utjos” viesnīca un ārstnieciskais komplekss (augšā)
un sanatorijas teritorijā esošie “augsto viesu” namiņi stilizēti nacionālā stilā (apakšā).
Kaļiņingradas apgabala Pioņerskā prezidenta administrācija 2011.gadā uzcēla rezidenci “Jantarj”, kuras kopējā platība ir 5000 m2. Līdzīga valsts rezidence “K-4″ atrodas Sanktpēterburgā, Akmens salā Ņevas deltā. Vēl viena slēgta tipa rezidence “ABC” atrodas Maskavas dienvidos. Bet māja pie Valdaja ezera “Dolgije Borodi” ir oficiāla Putina rezidence. Tās 930 hektāru lielajā teritorijā atrodas arī prezidenta privātā baznīca, peldvieta, divi restorāni, kinozāle, boulinga zāle, helikopteru laukums.
Putina neoficiālās rezidences “Jantarj” Pioņerskā, Kaļiņingradā (augšā),
un “K-4″ Sanktpēterburgā, Akmens salā (apakšā).
Kā zināms, Putinam patīk atpūta pie dabas. Šim nolūkam kalpo vairākas neoficiālās rezidences. “Sosni” ir villu komplekss pie Jeņisejas upes netālu no Krasnojarskas. Rekonstrukcijas gaitā ēkas tika pārklātas ar marmoru, vietējā kolhoza burkānu laukā izveidots helikopteru laukums. Cits prezidenta atpūtas komplekss ir “Angāras sēta” - kotedžu komplekss pie Angāras upes Irkutskas apgabalā. Tur ir tenisa korti, piestātne ūdenstransportam, baseins, sauna, trenažieru un masāžas zāles. Savukārt “Rusj” ir prezidenta rezidence mednieku saimniecības “Zavidovo” teritorijā Tveras apgabalā. Rezidencē ir medību bāze, viesnīcu komplekss, baseini, saunas un laivu stacija.
Ir arī daži Putina “slepenie projekti”, kuru formālie īpašnieki ir ar varas struktūrām it kā nesaistītas personas un uzņēmumi. Piemēram, “Lunnaja poļana” - VIP kūrorts Fišta kalnā Adigejas autonomajā republikā. Šis kalnu slēpošanas kūrorts uzcelts zem zinātnes centra “Biosfēra” izkārtnes, jo pēc likuma rezervāta “Rietumkaukāzs” teritorijā jebkāda celtniecība ir aizliegta. Kompleksā ietilpst četras kalnu kotedžas, trīs helikopteru laukumi, sakaru torņi, angārs, garāža slēpošanas trašu retrakiem. Uzcelti arī lielais un mazais trošu ceļš. Līdzīgs objekts ir tūrisma komplekss “Altajskoje podvorje”, kas pieder ar Kremli cieši saistītajam gāzes gigantam “Gazprom”. Objektu apsargā valsts drošības struktūras, kas liek domāt, ka te mēdz uzturēties arī Krievijas augstākie vadītāji.
Putina atpūtas pils “Lunnaja poļana” (”Mēness pļava”) Adigejā.
Vēl noslēpumaināks ir “Augstā viesa namiņš”, ko Krievijas prezidenta administrācija uzcēlusi… Parīzē. Patiesībā “namiņš” ir īsta pils, ko paši francūži salīdzinājuši ar Versaļu. Pils celtniecībai iztērēti 30 miljoni eiro. Cita Versaļa tapusi Gelendžikā pie Melnās jūras. Tas ir tā sauktais projekts “Jug” (par to lasiet ŠEIT) jeb Putina personīgā pils, kas viņam izmaksāja vienu miljardu dolāru. Bez itāļu stilā celtās galvenās ēkas ar vārtiem, ko rotā cara divgalvainais ērglis, kompleksā ietilpst arī viesu un personāla viesnīcas, tējas namiņš, atveseļošanās komplekss, saimniecības ēkas, radiotornis, helikopteru laukums trim helikopteriem, lifti uz pludmali un daudz kas cits.
Putina jaunuzceltā cara cienīgā personīgā pils Gelendžikā pie Melnās jūras.
Prezidenta speciālās aviācijas vienības “Rossija” gaisa kuģu parkā ietilpst 58 (!) lidaparāti - 43 lidmašīnas un 15 helikopteri. Reti kuras valsts vadītājs var lepoties ar tādu avioparku. Putina rīcībā ir piecas “IL-96-300PU” lidmašīnas, tostarp arī tā sauktais “Borts Nr.1″, pie kura iekšējās apdares strādājuši labākie Krievijas mākslinieki un juvelieri. Lidmašīnas apdarē izmantoti dārgakmeņi no kāda klostera Sergijevposadā. Klozetpods vien šeit maksā 75 000 dolāru. Nodokļu maksātājiem lidaparāta iekšējā apdare izmaksāja 18 miljonus. Savukārt prezidenta rezerves lidmašīnai ir divstāvu salons ar guļamistabām, dušas telpu, sanāksmju zāli un reanimācijas telpu. Lidmašīnas iekšējā apdare veikta Šveicē pēc krievu mākslinieku skicēm. Nodokļu maksātājiem tā izmaksāja 35 miljonus dolāru.
Krievijas Federācijas prezidenta “Borts Nr.1″ - greznu interjeru un izšķērdības paraugs.
Prezidents izmanto arī mazākus lidaparātus. “Airbus ACJ319 AR-73025″ domāts 19 pasažieriem. Tam ir trīs saloni, sarunu istaba ar milzīgu ekrānu un speciālo sakaru līdzekļiem, klubs un privātā zona ar divguļamo gultu un autonomu sanitāro mezglu. Interjera apdarē izmantota dabīgā āda, marmors, ar roku darināti vilnas paklāji. Lidmašīnas cena - 105 miljoni dolāru. Prezidenta lidojumiem domātas arī divas franču lidmašīnas “Dassault Falcon 7X” 19 pasažieriem. Tajās ir darba un atpūtas zonas. Lidaparāti apgādāti ar satelītsakariem un internetu. Katras lidmašīnas cena - 50 miljoni dolāru.
Putina komandas vajadzībām kalpo trīs “TU-214″ par 25 miljoniem katra un divas “TU-214PU” par 50 miljoniem katra. Ir arī divas “TU-204-300A” ar paaugstināta komforta salonu, sakaru un interneta sistēmām. Katras cena - 62 miljoni dolāru. Bez tam prezidenta avioparkā ietilpst vecie padomju laika “lūžņi” - astoņas “TU-154″, astoņas “TU-134″, piecas “IL-62″, viena “JAK-40″ un divas “IL-18″. Putina rīcībā ir arī 15 dažādu modifikāciju “MI-8″ helikopteri. Sakaru nodrošināšanai kalpo divas lidmašīnas-retranslatori “TU-214SR” (cena - 95 miljoni dolāru katra) un divas “TU-214SUS” ar speciālo sakaru mezglu (katra 60 miljoni dolāru). Kopējā prezidenta avioparka vērtība ir apmēram 1 miljards dolāru.
Putina rīcībā ir 15 šādi “MI-8″ helikopteri.
Tāpat Vladimira Putina rīcībā ir flotile ar pasaulē dārgākajām jahtām un kuteriem apmēram 100 miljonu dolāru vērtībā. Šīs flotiles uzturēšana Krievijas pilsoņiem ik gadu izmaksā desmitiem miljonu dolāru. 2011.gadā prezidenta administrācija par 37 miljoniem dolāru Turcijā iegādājās superjahtu “Sirius”. Tā paredzēta 11 viesiem. Jahtas interjeru izstrādājis pazīstamais franču jahtu dizaineris Žans Gajs Veržs, tās iekštelpu apdarē izmantots tīkkoks. Uz jahtas ir sešas VIP klases kajītes, koptelpa ar panorāmas skatu uz jūru, baseins ar mākslīgo ūdenskritumu un vīna pagrabs. Šīs jahtas uzturēšanas izmaksas gadā sasniedz summu, kas vienlīdzīga ar 1200 Krievijas pensionāru vidējo gada pensiju.
Superjahta “Sirius”, kas tagad pārdēvēta par “Čaiku”,
tāpat kā megajahta “Olimpija” reģistrēta nevis Krievijā, bet Kaimanu salās.
Kremļa flotiles briljants ir megajahta “Olimpija”, kas iekļauta 100 pasaules lielāko jahtu sarakstā. Jahtas apdarē izmantots sarkankoks un rotangas palmu koksne, visur mirdz zeltījums. Uz jahtas atrodas kļavkoka kolonāde, ar marmoru klāta vannas istaba, džakuzi, bārs un vieta barbekjū cepšanai. Formāli jahta pieder Kipras kompānijai “Unicom Management Services”, kas 100% pieder Krievijas valsts uzņēmumam “Sovkomflot”, kuru jahtas pirkšanas brīdī vadīja Putina palīgs Igors Šuvalovs. Tās cena - 50 miljoni dolāru. Baumo, ka šo jahtu Krievijas prezidentam uzdāvinājis oligarhs Romans Abramovičs. Ekspluatācijā jahtu pieņēma speciāla komisija, to apsargā prezidenta apsardze.
Jahta “Olimpija”, kuru saviem ceļojumiem mēdz izmantot Vova Putins.
Ceļojumiem pa upēm un ezeriem Putins izmanto tvaikoni “Rossija”. 2005.gadā tas tika modernizēta par 1,2 miljoniem dolāru. Uz tvaikoņa ir trīs luksusa kajītes, deviņas divvietīgas kajītes ar atsevišķu sanitāro mezglu un deviņas parastas kajītes ar divstāvu gultām. Ir arī konferenču zāle, atpūtas salons, restorāns, kafejnīca un sauna. Putins lieto arī ātrgaitas motorjahtu “Burevestņik”, kas paredzēta sešiem pasažieriem (kajītes) un 30 viesiem (bez guļvietas). Salona apdarē izmantots Hondurasas mahagona sarkankoks, klājs veidots no tīkkoka. Jahta izgatavota 2003.gadā Sanktpēterburgā.
Tvaikonis “Rossija”, ar kuru Putins dodas ceļojumos pa Krievijas upēm un ezeriem.
Putina autoparkā ir 700 (!) automobiļu. Pats Putins gan galvenokārt lieto tikai “Mercedes” markas automobiļus. Galvenais prezidenta braucamrīks ir bruņotais “Mercedes-Benz S600 Pullman Guard”, kas izmaksāja 1 miljonu 125 000 dolāru. Tam ir divpadsmitcilindru 517 zirgspēku turbo dzinējs, tā bruņas vien sver 2,1 tonnu. Salons greznots ar divkrāsu dabīgās ādas apšuvumu, mīkstu paklāju, speciālo sakaru sistēmu, monitoriem un glāžu turētājiem, kuros ievietotas smalkas kristāla glāzes.
Putina “Mercedes-Benz S600 Pullman Guard”, ar kuru viiņš brauca līdz 2018.gadam (attēlā augšā),
taču kopš 2018.gada “galeru vergs” pārvietojas ar Krievijas autobūves zinātniski pētnieciskajā
institūtā izstrādāto 8 cilindru 598 zirgspēku bruņoto auto “Aurus-41231SB Senat” (attēlā apakšā).
Braucieniem pa valsti Putins izmanto salīdzinoši pieticīgo mikroautobusu “Mercedes-Benz Sprinter” par tikai 62,5 tūkstošiem dolāru. Tā var uzņemt astoņus cilvēkus neskaitot apsardzi. Salons ir pietiekami plašs, lai tur strādātu un pat noturētu sanāksmes. Savukārt prezidenta apsardze izmanto vairākus “Merdedes-Benz Gelandewagen” par 434 000 dolāru gabalā. Visi šie dārgie automobiļi, protams, nav Putina personīgais īpašums. Krievijas iedzīvotājiem viņš savā ienākumu deklarācijā stāsta, ka braucot ar divām vecām M-21 “Volga” markas automašīnām un automobili “Ņiva”. Viņam piederot arī vecs “Zaporožec” ZAZ-966 un no tēva mantota autopiekabe. Patiesi pieticīgs prezidents.
Attēlā augšā - Putina apsardzes auto “Merdedes-Benz Gelandewagen” (kreisajā pusē)
un pavadoņu buss “Mercedes-Benz Sprinter” (labajā pusē). Attēlā apakšā - Putins demonstrē
savu pirmo auto - padomju brīnumu “Zaporožec” ASV prezidentam Bušam.
Daudz tiek runāts par Putina ekskluzīvo pulksteņu kolekciju (lasiet ŠEIT), kuras vērtība sešas reizes pārsniedz viņa oficiālo gada algu. Putinam pieder viens no pasaulē dārgākajiem rokas pulksteņiem “A.Lange & Sohne Tourbograph “Pour le Merite”", kas maksā 500 000 dolāru. Tam ir platīna korpuss, baltzelta uzvelkamā mehānisma poga, aizmugures vāciņš ir no safīra. Ciparnīca izgatavota no ar rodiju pārklāta sudraba, rādītāji no debeszila tērauda, bet hronometra rādītāji - no tīra zelta. Pulksteņa siksniņa izgatavota no krokodilādas, tās metāla daļas - no platīna.
500 000 dolāru vērtais “A.Lange & Sohne Tourbograph “Pour le Merite”".
Otrs dārgākais Putina pulkstenis ir baltzelta “Patek Philippe Perpetual Calendar 3974″ par 60 000 dolāru. Vēl viņam ir baltzelta “A.Lange & Sohne 1815″ ar sudraba ciparnīcu un krokodilādas siksniņu par 25 000 dolāru, pieci dažādi “Blancpain” modeļi, “Brequet Marine 5817ST/12/5V8″, “Patek Philippe Calatrava 3998″ un “IWC Pilot’s Watch Mark XV”. Kopumā Putina kolekcijā ir 11 ekskluzīvi pulksteņi.
“Galeru verga” pieticīgie laikrāži - 60 000 dolāru vērtais “Patek Philippe Perpetual Calendar”
un “IWC Pilot’s Watch Mark XV” par nieka 4000 dolāru.
Apzināti šajā sarakstā nav iekļautas lietas, ko Vladimirs Putins lieto ikdienā - apģērbs, apavi, kaklasaites. Tie visi ir ekskluzīvi priekšmeti, kas maksā desmitiem tūkstošu dolāru. Tomēr tas ir nieks, salīdzinot ar villām, automobiļiem, jahtām un pulksteņiem. Oficiālā Putina deklarācija vēsta, ka “galeru verga” gada ienākumi ir 100 000 dolāru. Lai godīgi iegādātos kaut vai tikai savu pulksteņu kolekciju, prezidents nedrīkstētu ne ēst, ne dzert veselus sešus gadus. Bet, ja tā ir dāvana, to vajadzēja norādīt ienākumu deklarācijā. Taču šādas atzīmes Putina deklarācijā nav. Tāpēc šādas “dāvanas” nevar klasificēt citādi, kā vien par liela apmēra kukuli augstai valsts amatpersonai.
Valstī, kur 20 miljoni cilvēki dzīvo zem nabadzības sliekšņa, prezidenta izšķērdīgi greznais dzīvesveids ir cinisks spļāviens sabiedrības sejā. Prezidenta administrācija Krievijas cara greznās dzīves nodrošināšanai ik gadu tērē tikpat daudz naudas, cik viss Nižgorodas apgabals, kurā dzīvo 3,3 miljoni cilvēku. Krievijas opozīcija nav gatava samierināties ar šādu sabiedriskās naudas izšķiešanu un pieprasa prezidenta mantiskās pārmērības apturēt, pārdodot nepiedodami dārgos luksusa priekšmetus un īpašumus, bet iegūto naudu sadalīt veselības aprūpes, izglītības un sociālo jautājumu risināšanai. Pagaidām Putins tikai smejas par opozīcijas prasībām.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
