Laikmeta zīmes

Atkal klāt gadumija. Gada nogale ir laiks, kad pārdomājam aizvadītajā gadā paveikto un nospraužam mērķus nākamajam laika cēlienam. Arī “Laikmeta zīmes” vēlējās šajā meditatīvi nostalģiskajā, bet arī nākotnes cerības raisošajā sezonā dot iespēju saviem lasītājiem pārdomāt dažus jautājumus, par kuriem ikdienas steigā, iespējams, piemirstam vai arī tie mums nešķiet pārāk svarīgi. Mūsu vietni apmeklē gan kristieši, gan citu ticību un atšķirīgu uzskatu cilvēki, tādēļ vēlamies, lai viela pārdomām un reizē arī novēlējums jaunajam gadam tiktu abām šo ļaužu kategorijām. Šai publikācijai neapšaubāmi piemīt zināma humoristiska nots, tomēr lasīt un pārdomāt to būtu vēlams pavisam nopietni, kā arī ņemt vērā izlasīto un… laboties.

Vai esat kādreiz domājuši par argumentiem, kādus neticīgi cilvēki parasti pauž, lai attaisnotu to, kāpēc viņi nevēlas ticēt Dievam, atzīt savu grēcīgumu un vajadzību pēc Glābēja, pieņemt Kristu par savas dzīves Kungu un uzticēt Viņam visas dzīves jomas, piederēt kristīgai draudzei un apmeklēt dievkalpojumus? Argumenti mēdz būt visdažādākie, taču ir daži, kas tiek izmantoti biežāk par citiem.

1. Vecāki bērnībā mani spieda iet uz baznīcu, tāpēc man izveidojusies alerģija pret kristietību.
2. Kristietība ir tikai bizness, lai izkrāptu cilvēkiem naudu. Mācītāji iedzīvojas uz vientiesīgo rēķina.
3. Nav vajadzības apmeklēt baznīcu katru nedēļu - pietiek, ja to dara Lieldienās un Ziemassvētkos.
4. Visi kristieši ir liekuļi, jo iedomājas, ka ir labāki par citiem.
5. Konfesiju un Baznīcu ir tik daudz. Kā lai zina, kura ir patiesā?
6. Kādreiz es gāju uz baznīcu, bet nevar visu dzīvi veltīt tikai baznīcai.
7. Neviens mans radinieks vai draugs nav kristietis. Es nevēlos viņus zaudēt, pievēršoties kristietībai.
8. Baznīcā un ticīgo vidē es nejūtos komfortabli.
9. Par ticības lietām sākšu domāt, kad kļūšu vecāks.
10. Man ir darbs, ģimene, bērni. Tērēt laiku dievkalpojumu apmeklēšanai man nav laika.

Pirmajā acumirklī šķiet, ka vismaz dažiem no šiem argumentiem varētu būt zināms pamats. Cilvēkiem, kas tādus izsaka, tie noteikti šķiet gana pamatoti un loģiski. Taču, ja šos pašus argumentus mēs lietotu kādā citā dzīves jomā, tie izklausīties pagalam nenopietni. Tāpēc ir labi uz lietām reizēm paskatīties no cita skatu punkta, jo tas parāda, ka mūsu argumenti nereti ir tikai aizbildināšanās un patiesais garīgā kūtruma iemesls ir padošanās grēcīgā miesasprāta diktētām kārībām.

Aplūkosim, kā šie paši argumenti izskatītos, ja tos izmantotu, piemēram, lai attaisnotu to, kāpēc cilvēkam nevajadzētu mazgāties.

1. Bērnībā mani spieda mazgāties, tāpēc man riebjas to darīt.
2. Cilvēki, kas ražo ziepes, tikai grib izspiest naudu no pircējiem.
3. Es mazgājos tikai īpašos gadījumos -Ziemassvētkos un Lieldienās.
4. Cilvēki, kas mazgājas, ir liekuļi, jo domā, ka ir tīrāki par citiem.
5. Ir tik daudz dažādu ziepju - kā es varu zināt, kuras ir labākās?
6. Es kādreiz mazgājos, bet man apnika un es pārstāju to darīt.
7. Neviens no maniem draugiem nemazgājas. Kāpēc man tas jādara?
8. Vannas istaba nekad nav pietiekami silta ziemā vai vēsa vasarā. Es tajā nejūtos komfortabli.
9. Sākšu mazgāties, kad kļūšu vecāks un netīrāks.
10. Es nekādi nevaru atlicināt mazgāšanās procesam laiku.

Skan absurdi, vai ne? Bet tieši tikpat absurdi šie argumenti skan, kad runa ir par garīgās dzīves jautājumiem. Ja nemazgāšanās cilvēkam draud tikai ar netīru un smirdošu miesu vai saslimšanu infekciju dēļ, tad garīgā vienaldzība apdraud cilvēka dzīvi pēc fiziskās nāves - Mūžībā. Izbeigsim reiz mānīt sevi un godīgi atzīsim, ka aiz mūsu daudzajiem argumentiem patiesībā slēpjas mūsu grēcīgās dabas pretošanās Dieva likumiem un Viņa žēlastības aicinājumam.

Bībele teic: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu viendzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa ev. 3:16). Nav cita ceļa pie Dieva, jo Jēzus savukārt teicis: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jāņa ev. 14:6). Kamēr cilvēks elpo, viņš var sastapt Dievu savā dzīvē. Bībele pauž: “Viņš [Dievs] licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu, un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, kaut arī Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam, rosāmies un esam” (Apustuļu darbu gr. 17:26-28).

Jaunajā gadā novēlam ikvienam mūsu lasītājam meklēt, sastapties un sākt jaunu dzīvi kopā ar dzīvo Dievu un Viņa Dēlu - Glābēju Jēzu Kristu! Lai jums izdodas! Svētīgu Jauno Gadu!

Ja viss iepriekš teiktais varētu tikt attiecināts galvenokārt uz nekristiešiem vai ateistiem, kaut pārdomāt to vajadzētu arī vienam otram, kurš sevi sauc par kristieti, tad turpmāk paustās patiesības vairāk attiecas uz kristiešiem vai tiem, kas sevi par tādiem uzskata. Un nesakiet, ka jums pašam vai jūsu draudzē tādas problēmas nekad nav bijušas aktuālas. Ja esat tikuši ar tām galā - pateicība Dievam! Taču, ja vēl cīnāties - lasiet, pārdomājiet un ļaujiet Dievam izmainīt jūsu attieksmi.

Savādi, ka viens eiro mums šķiet liela nauda, kad to jāziedo draudzes vajadzībām, bet ļoti maza, kad tas jātērē pašu vajadzību apmierināšanai.
Savādi, cik gara šķiet viena stunda kalpojot Dievam, bet cik īsa, pļāpājot pa telefonu.
Savādi, cik garas reizēm šķiet pāris dievkalpojumā pavadītas stundas, bet cik ātri skrien laiks, ko pavadām kino vai pie televizora.
Savādi, kāds prieks mūs pārņem, kad hokeja spēlē tiek noteikts papildlaiks, bet cik neapmierināti esam, ja mazliet ieilgst dievkalpojums.
Savādi, cik lielas pūles jāpieliek, lai izlasītu pāris lappuses Bībelē, bet ar kādu skubu tiek lasīti laicīgi žurnāli un romāni.
Savādi, ka uzticamies tam, ko raksta avīzes, bet apšaubām, ko saka Bībele.
Savādi, ka daudzi grib sēdēt pirmajās rindās koncertā, bet baznīcā - pēdējos solos.
Savādi - lai laika plānojumā iekļautu kādu draudzes pasākumu, par to gribam zināt pāris nedēļas iepriekš, bet izklaides pasākumam iespraukties mūsu laika grafikā iespējams pat pēdējā brīdī.
Savādi, cik grūti ir citiem pasludināt Evaņģēliju, bet cik viegli izplatīt tenkas.
Savādi, ka lūdzot Dievu, mums bieži nav ko teikt, bet vienmēr atrodas, ko pamēļot ar draugiem.
Savādi, cik naski mēs pieņemam cilvēku padomus, bet cik aizdomīgi kļūstam, kad jāpieņem Dieva padoms mūsu dzīvei.
Savādi, ka cilvēkus vairāk uztrauc tas, ko par viņiem domā citi, nevis tas, ko par viņiem domā Dievs.
Savādi - daudzi cilvēki domā, ka bez Dieva viņi dzīves garumā var sasniegt vairāk, nekā kopā ar Dievu vienā stundā.
Savādi, ka daudzi vēlas nonākt Debesīs, bet maz ir to, kas vēlas ticēt, darīt un pielikt kaut mazliet pūles, lai viņu vēlēšanās kļūtu par realitāti.

Kristieti, ja augstākminētais nav par tevi - slava Dievam! Tomēr esam pārliecināti, ka daudziem šis teksts liks pārdomāt, cik patiesi esam, kad sakām, ka mīlam savu Dievu un Glābēju. Vai mēs patiešām vērtējam laiku, ko pavadām kopā ar Dievu vai priekš Viņa, jeb daudz svarīgāka mums šķiet pašu vajadzību un baudu apmierināšana? Nevēlamies nevienu tiesāt vai moralizēt - tikai pārdomāt savu attieksmi. Dievs gan ir Mīlestība un Piedošana, tomēr Viņš arī saka: “Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes” (Atklāsmes gr. 3:16). Bargi? Paldies Dievam, ka Viņa žēlastība dod atgriešanās iespēju: “Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus” (Atklāsmes gr. 2:5). To novēlam mums visiem Jaunajā gadā!

MIERPILNU UN DIEVA SVĒTĪBAS BAGĀTU JAUNO GADU!

Līdzīgie raksti:

• 18 padomi kā nonākt ellē