Laikmeta zīmes

2001.gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad līdz galam neatgriezās pie savas bērnu dienu ticības.

Viens no avotiem, kur Preslijs meklēja atbildes uz dzīves eksistenciālajiem jautājumiem, bija grāmatas. Lielākoties tās bija reliģiska satura un pavadīja viņu visos ceļojumos un koncertturnejās. Līdzās Elvisam vienmēr atradās Bībele, taču vienlaikus viņš aizrāvās arī ar Austrumu reliģijām un misticismu. Tomēr vislielāko mierinājumu Preslijs guva gospelmūzikā. Viņa ģimenes garīgajām saknēm un gospelmūzikai bija milzīga nozīme vēlākajā “rokenrola karaļa” dzīvē un daiļradē.

Elviss Ārons Preslijs dzimis 1935.gada 8.janvārī Tupelo pilsētiņā Misisipi. Viņa vecāki bija vietējās vasarsvētku draudzes locekļi, šo draudzi apmeklēja arī citi zēna radinieki gan no mātes, gan tēva puses. Elviss jau kopš agras bērnības dziedāja baznīcas korī, viņa tēva brālēns Seils Preslijs bija kora solists, bet vēlāk nodibināja un vadīja gospelkvartetu. Deviņu gadu vecumā Elviss saņēma Svētā Gara kristību. Neilgi pēc tam mācītājs Frenks Smits iemācīja puikam pirmos akordus uz ģitāras.

Elvis ar vecākiem bērnībā un pusaudža gados.

Vasarsvētku kustībā pastāvēja uzskats, ka mūzika ir Svētā Gara dāvana - veids kā kristietis var atvērties Dievam un emocionāli izpaust savu ticību. Tas ļāva draudzēs ienākt līdz tam baznīcā neierastiem mūzikas veidiem. Daudzu rokenrola pionieru saknes meklējamas tieši vasarsvētku kustībā.

1948.gadā Presliju ģimene pārcēlās uz Memfisu, kur Elviss sāka apmeklēt Dieva Asambleju (Assemblies of God - viena no lielākajām vasarsvētku draudžu denominācijām pasaulē) draudzes svētdienskolu Maklemorā. Kopā ar viņu mācījās Sesils Blekvuds no slavenās gospelmūziķu Blekvudu ģimenes. 50.gadu sākumā The Blackwood Brothers bija populārākā Memfisas grupa, kas regulāri uzstājās Ellis Auditorium zālē, viņiem bija arī pašiem savs radioraidījums. Šīs vietējās zvaigznes fascinēja Elvisu, viņš bieži apmeklēja grupas koncertus, skatījās kā puiši uzstājas radiošovos. The Blackwood Brothers kļuva par Elvisa pirmo saikni ar profesionālo skatuvi.

Kaut arī Preslijs nekļuva par Blackwood Brothers dalībnieku, draudzīgās attiecības ar grupu iedrošināja viņu dziedāt gospelmūziku pašam. Kad vēlāk Sesils pievienojās The Blackwood Brothers Quartet, Elvisam tika piedāvāta viņa vieta grupā Songfellows. Tā bija nopietna izšķiršanās, jo Preslijs tikko bija sācis gūt pirmos panākumus rokenrola jomā. Muzikologs Čārlzs Volfs rakstīja: “Fakts, ka Elviss, kas ar savu jauno rokmūziku sāka mainīt Amerikas muzikālo seju, nopietni apsvēra iespēju pievienoties gospelgrupai, liecina, cik liela nozīme gospelim tolaik bija viņa vērtību skalā.”

Preslijs kopā ar “The Blackwood Brothers” un J.D.Samneru (vidū aizmugurē).

Blackwood Brothers koncertos Preslijs sastapās ar citiem gospelmāksliniekiem - Dž.D.Samneru, Hoviju Listeru, The Statesmen un savu iemīļotāko gospeldziedātāju Džeiku Hesu. 1955.gada 4.jūlijā Deleonā, Teksasā, notika plašs gospeļa un kantrī mūzikas koncerts, kurā piedalījās Blackwood Brothers, The Stamps Ozark Quartet, The Stamps Quartet, dažas kantrī grupas un Elviss. Viņš tikko bija iegādājies savu pirmo kadiljaku, tomēr visu koncerta vakaru pavadīja kopā ar Blekvudiem viņu ceļojumu autobusā. Džeims Blekvuds atceras, ka koncertā Elviss dziedājis tikai un vienīgi gospeļus.

Viena no slavenākajām ierakstu sesijām populārās mūzikas vēsturē norisinājās 1956.gada 4.decembrī, kad Karls Perkins un Džerijs Lī Luiss Memfisas studijā Sun veica savus ierakstus. Piedalījās arī Džonijs Kešs un Elviss Preslijs. Nākamajā dienā Memphis Press Scimitar reportieris Roberts Džonsons rakstīja: “Šis kvartets varētu pelnīt miljonus!” Kopš tā laika četru vīru ierakstītais materiāls tiek saukts par “Miljons dolāru kvartetu”. Dziesmas, ko austošās rokenrola zvaigznes dziedāja, lielākoties bija gospeļi. Šo repertuāru viņi zināja lieliski. Studijas magnetofoni bija ieslēgti un tā vēsturei tika saglabāta unikāla dziesmu izlase ar spiričueliem, 19.gadsimta himnām un 20.gadsimta gospeļiem. Klausoties ierakstu, skaidri dzirdams, ka dominējošā balss pieder Elvisam. Viņš uzsāka visas dziesmas un šķita, ka gospeļu dziedāšana sagādāja viņam patiesu prieku.

“Miljons dolāru kvartets” dzied gospeļus ierakstu studijā.

Gūstot arvien lielākus panākumus rokenrola jomā, Preslijs vairs nevarēja tik daudz laika veltīt gospelmūzikai, tāpēc sāka aicināt gospelmūziķus pie sevis mājās. Pēc atgriešanās no karadienesta Vācijā, viņš piezvanīja Blekvudiem un jautāja vai viņi nevarētu laiku pa laikam atnākt pie viņa ciemos, lai kopīgi uzdziedātu. Džeims Blekvuds atceras, ka Elviss “varēja nodziedāt jebkuru dziesmu, ko vien mēs iesākām.” The Blackwood Brothers piedalījās arī Elvisa mātes Gledisas bērēs 1958.gadā, kur dziedāja daudzas populāras himnas un gospeļus, arī viņas visiemīļotāko - Precious Memories.

Īpaši tuva Preslijam bija tā sauktā Dienvidu gopelmūzika - southern gospel. Viņš sadarbojās ar tā laika labākajām šā stila grupām - The Jordanaires, The Imperials, The Sweet Inspirations, The Speers un J.D.Sumner and the Stamps. Šie mākslinieki bija kopā ar Presliju visos viņa ierakstos un koncertos. Atpūtas brīžos starp koncertiem Elviss dziedāja gospeļus, un ceļodams ar gospelgrupām, jutās drošs, ka līdzās vienmēr būs kāds, kas varēs kopā ar viņu uzdziedāt. Jāpiezīmē, ka arī paša Preslija karjera varēja izveidoties pavisam citāda - viņam bija visas iespējas kļūt par atzītu gospelmūziķi.

Elvis Preslijs kopā ar gospelkvartetu “The Jordanaires” (attēlā augšā)
un gospelgrupu “The Imperials” (attēlā apakšā).

Mazāk zināms par Elvisa attiecībām ar afroamerikāņu gospelmūziku. Šī stila ietekme jūtama dažās viņa dziesmās, tomēr nav nevienas laikabiedru liecības, ka Elviss būtu klausījies black gospel radio vai arī viņa ierakstu kolekcijā būtu bijuši šādi ieraksti. Šķiet, šī mūzika Presliju ietekmējusi pateicoties viņa skatuves partneriem. Black gospel ietekme jūtama gan The Blackwood Brothers, gan The Jordanaires daiļradē, arī Džeiks Hess nereti izmantoja melno dziedātāju vokālās tradīcijas.

Elvis Preslijs koncertā ar gospelgrupu “The Imperials” un meitenēm no “Sweet Inspirations”.

Elvisa gospelmūzikas mantojumā ir nedaudz vairāk par 50 dziesmām. Pirmās četras tika ierakstītas jau 1957.gadā un izdotas nepilna laika albumā, bet vēlāk iekļautas viņa Ziemassvētku albumā Elvis’ Christmas Album. Pārējās apkopotas trīs albumos - His Hand is Mine (1960), How Great Thou Art (1967) un He Touched Me (1971). Pēc Elvisa nāves viņa gospelmūzikas devums izdots vairākās izlasēs, piemēram 1994.gada dubultizlasē Amazing Grace vai 2000.gada komplektā Peace in the Valley, kur iekļauti arī koncertos dziedātie gospeļi un jau minētā “Miljons dolāru kvarteta” sesija.

Jāteic, ka Elvisa ierakstītās dziesmas atšķiras no viņa iemīļoto Dienvidu gospelkvartetu dziedājumiem. Tās drīzāk pieskaitāmas tā sauktajai inspirētajai (inspirational) mūzikai, kas stilistiski ir tāds kā vidusceļš starp gospeli un popmūziku. Tādas dziesmas kā Peace in the Valley un Crying in the Chapel kļuvušas par Elvisa mākslinieka firmas zīmi. Tās ir dziesmas ar dziļi personīgu vēstījumu, un Elviss tās spēja nodziedāt tik emocionāli, ka vēl šodien cilvēki šo mūziku klausās ar asarām acīs. Par to var pateikties gan Preslija balss sirsnībai un intimitātei, gan sadarbībai ar 60.gadu jaunajiem gospelmūzikas komponistiem Bilu Gaiteru, Ralfu Kārmaiklu un Andrē Krouču.

Paradoksāli, ka Presliju mēdz dēvēt par “rokenrola karali” un viņš plaši pazīstams arī kā popdziedātājs, taču visas trīs savas Grammy balvas Elviss saņēma tieši par gospelmūzikas ierakstiem. Pirmo viņš ieguva 1967.gadā par albumu How Great Thou Art nominācijā “Labākais garīgās mūzikas priekšnesums”. Nākamās tika piešķirtas nominācijā “Labākais inspirētais priekšnesums” par albumu He Touched Me 1972.gadā un dziesmas How Great Thou Art koncertierakstu 1974.gadā.

Elvis Preslijs saņem “Grammy” balvu par albumu “He Touched Me” 1972.gadā.

Preslija loma Amerikas populārajā mūzikā ir milzīga, bet par viņa nozīmīgāko devumu gospelmūzikā uzskatāms fakts, ka Elviss šo mūziku darīja pazīstamu plašam klausītāju lokam. Cilvēki, kas citādi nekad nebūtu klausījušies gospeļus, darīja to Elvisa talanta un harismātiskās pievilcības dēļ. Šodien inspirational un gospeldziesmas kļuvušas par neatņemamu daļu no amerikāņu kultūras mantojuma. Tieši kristīgais garīgums amerikāņu tradicionālo mūziku atšķir no britu vai citu Eiropas tautu mūzikas.

Mīlestība uz gospelmūziku pavadīja Elvisu visu mūžu un piepildīja daudzas viņa dvēseles ilgas. Dokumentālajā lentē Elvis on Tour viņš teic: “Reizēm mums bija divi koncerti vienā vakarā. Tad mēs kāpām uz skatuves un dziedājām gospeļus līdz pat rīta gaismai. Mēs visi esam uzauguši ar šo mūziku, un tā atnes mieru mūsu dvēselēm. Vismaz tā ir man.” Nevar teikt, ka Elvisa dzīve būtu bijusi kristīga, īpaši pēdējos viņa dzīves gados. Un tomēr viņa traģisko personību spilgti raksturo vārdi, kad kāda viņa mūzikas pielūdzēja koncertā skaļi iesaucās: “Elvis ir karalis!” Preslija atbilde bija tieša un nepārprotama: “Es neesmu karalis. Es esmu estrādes mākslinieks. Jēzus Kristus ir Karalis!”

Elvis Presley kristīgās mūzikas albumi:

• 1957  Peace in the Valley (nepilna laika albums)
• 1960  His Hand Is Mine
• 1967  How Great Thou Art
• 1972  He Touched Me
• 1994 Amazing Grace: His Greatest Sacred Performances (2CD, izlase)
• 2000  Peace in the Valley: The Complete Gospel Recordings (3CD komplekts)
• 2004  Ultimate Gospel
• 2005  He Touched Me: The Gospel Music of Elvis Presley (2CD, izlase)
• 2008  Inspirational Memories (2CD, kolekcijas izdevums)
• 2009 I Believe (4CD komplekts)

Elvis Presley kristīgā žanra video:

• 2000  He Touched Me: The Gospel Music of Elvis Presley (2 DVD; dokumentāla filma)

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts