08
Pasaules zīmolu ikonas. Šveices šokolāde
Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 08-04-2020
Pirmās kakao produktu pēdas arheologi atklājuši jau 1900.gadus pirms Kristus lietotu trauku lauskās. Tā ir senākā liecība par kakao lietošanu uzturā. Kakao koki Vidusamerikā tikuši kultivēti kopš senlaikiem. Maiji, olmeki, acteki un citas Vidusamerikas tautas no šo koku augļu sēklām - “pupiņām” - gatavoja dzērienu xocolātl (rūgtais ūdens), kura sastāvā bija ūdens, saberztas kakao pupiņas (maiju “kakaw”), vaniļa un dažādu veidu pipari. Dzērienam tika piedēvēta dievišķa izcelsme, to lietoja reliģiskos rituālos, kā ārstniecības un arī maksāšanas līdzekli. Tomēr šķiet, ka šokolādi varēja atļauties tikai turīgi cilvēki. Tā acteku valdnieks Montesuma dienā izdzēris līdz pat 50 kausiem xocolātl.
Xocolātl jeb šokolāde oriģināli ir Vidusamerikas indiāņu dzēriens.
Lielā rūgtuma dēļ spāņu konkistadori šo indiāņu dzērienu neatzina par eiropiešiem baudāmu, tomēr Ernans Kortess 1528.gadā kakao pupiņas un dzēriena recepti atveda uz Eiropu. Sākumā Spānijas karaļa galmā rūgto dzērienu lietoja kā zāles pret vēdersāpēm, bet vēlāk uzlaboja - aso garšvielu vietā pievienoja medu, kanēli un cukurniedru cukuru, kas xocolātl jeb šokolādi padarīja maigāku un saldāku. 1549.gadā to jau lietoja gandrīz visa spāņu aristokrātija. Savukārt 1585.gadā reģistrēts pirmais kuģis, kas no Amerikas atgriezās Eiropā piekrauts tikai un vienīgi ar kakao pupiņām.
Spāņu konkistadors Ernans Kortess atveda šokolādi no Vidusamerikas uz Eiropu.
Sākumā monopols uz kakao pupiņām un šokolādes dzērienu piederēja vienīgi spāniešiem, taču 17.gadsimta sākumā šis produkts nonāca arī citos Eiropas galmos. 1615.gadā Spānijas princese Anna apprecējās ar Francijas karali Ludviķi (Luiju) XIII un ar jauno dzērienu iepazīstināja Francijas aristokrātus. Zināms, ka Francijas kardināls Rišeljē to lietojis kā ārstniecisku un uzmundrinošu līdzekli. Tieši no Francijas galma šokolāde sāka savu uzvaras gājienu Eiropā. Vispirms šokolādes dzēriens nonāca Itālijas un Austrijas galmos, bet pēc laika kļuva populārs arī citās zemēs.
Karsta šokolāde - Eiropas galma aristokrātijas dzēriens.
Astoņpadsmitajā gadsimtā par šokolādes lielvalsti kļuva Itālija. Apgūt šokolādes pagatavošanas prasmi Itālijā ieradās mācekļi no daudzām Eiropas zemēm. Pēc mācībām Milānā, Turīnā vai Venēcijā viņi atgriezās dzimtenē un atvēra uzņēmumus Amsterdamā, Frankfurtē, Hamburgā, Strasbūrā, Parīzē, Londonā, Kopenhāgenā, Stokholmā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās. 18.gadsimta beigās gadatirgos kā našķi sāka tirgot arī no kakao sviesta pagatavotu brūnu masu. Itāliešu, vācu, holandiešu un citu zemju šokolādes meistari turpināja eksperimentēt, pievienojot grauzdētām kakao pupiņām visdažādākā veida piedevas, tomēr cietā veidā šokolāde tolaik vēl nebija pazīstama.
Šokolāde, kādu to pazīstam šodien, tika radīta Šveicē. Pirmoreiz kakao pupiņas valstī ieveda jau 17.gadsimtā, kad šī Alpu zeme kļuva par caur Eiropu vedamo preču tranzītpunktu, tomēr lielāku popularitāti šokolāde ieguva vien 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā. Pirmie karstu šokolādi sāka piedāvāt šokolādes meistari Tičīno reģionā Šveices itāļu daļā. Šeit 1800.gadā nesaldināta kakao masa tika tirgota galvenokārt aptiekās, kur to pārdeva kā izejvielu tonizējoša karsta šokolādes dzēriena pagatavošanai. Vēlāk šokolādes izgatavošanas centrs pārcēlās uz Vevē pilsētu pie Ženēvas ezera Šveices franciski runājošajā daļā. 1806.gadā šeit jau strādāja septiņas šokolādes darbnīcas.
Šveiciešu šokolādes darbnīca un veikals 19.gadsimta sākumā.
Šokolādes rūpnieciska ražošana sākās 1819.gadā, kad Fransuā Luī Kaijē (François-Louis Cailler) Korsjē pilsētiņā netālu no Vevē atvēra pirmo šokolādes manufaktūru. Ar šokolādi viņš iepazinās Turīnā, pēc tam četrus gadus apgūstot tās pagatavošanas mākslu pie vietējiem meistariem. Atgriezies Šveicē, Kaijē iegādājās dzirnavas Ženēvas ezera krastā un iekārtoja fabriku šokolādes rūpnieciskai ražošanai pēc paša izgudrotas metodes. Tā tika likti pamati vecākajam šokolādes zīmolam Šveicē - “Cailler”. Pirmajos darba gados Kaijē piedāvāja sešu veidu šokolādi ar dažādām piedevām. Pamazām šokolāde kļuva populāra, jo ražošanas automatizācija to padarīja lētāku un cilvēkiem pieejamāku.
Fransuā Luī Kaijē (vidū) un viņa uzņēmuma reklāma.
1826.gadā Filips Sušārs (Philippe Suchard) no Budrī pilsētas Neišateles kantonā, kurš konditora prasmes bija apguvis pie sava brāļa Bernē, atvēra šokolādes fabriku Serjērā. Viņa šokolāde ar laiku kļuva slavena ne vien Šveicē, bet arī ārpus tās robežām. Lielākais Sušāra panākums bija rūpnieciska līmeņa kakao pulvera un cukura maisītāja izgudrošana, kas krietni pilnveidoja un uzlaboja šokolādes izgatavošanas procesu. Līdz tam šokolāde bija ļoti graudaina un drupana. Sušāra izgudrotā metode ļāva iegūt viendabīgāku šokolādes masu, kas padarīja šo produktu daudz baudāmāku.
Filips Sušārs un uzņēmuma “Suchard” vizītkarte.
Līdz 1833.gadam Sušāra firma jau izgatavoja pusi visas Šveicē ražotās šokolādes. Kompānijas zvaigžņu brīdis pienāca 1842.gadā, kad labvēlību tās ražojumiem parādīja Prūsijas karalis un Neišateles princis Frīdrihs Vilhems IV. 1884.gadā, pēc Filipa Sušāra nāves, fabriku pārņēma viņa meita Eiženija un znots Karls Russ Sušārs. Sušāra šokolāde ieguva balvas Londonas Lielajā izstādē 1851.gadā un Parīzes Universiālajā izstādē 1855.gadā. Karls Russ kļuva arī par pirmo Šveices šokolādes meistaru, kurš atvēra ražotnes ārzemēs - Francijā un Vācijā, liekot pamatu šokolādes zīmolam “Milka”. 19.gadsimta nogalē Sušāra kompānija bija lielākā šokolādes ražotāja Šveicē.
Vienlaikus ar Sušāru 1826.gadā šokolādi sāka ražot Žaks Fulkjē (Jacques Foulquier) Ženēvā. Viņa darba turpinātājs bija tā znots Žans Samuēls Favaržē (Jean-Samuel Favarger), kurš izveidoja zīmolu “Favarger”. Savukārt pieredzējušais bakalejas tirgotājs Šarls Amadejs Kolērs (Charles-Amédée Kohler), kurš pārdeva arī kakao, nosprieda, ka labāk atvērt pašam savu fabriku, nekā būt tikai izejvielu piegādātājs citiem ražotājiem. 1830.gadā viņš iegādājās dzirnavas Lozannā un ierīkoja tajās šokolādes fabriku. Pievienojot šokolādes masai lazdu riekstus, Kolērs radīja šokolādes šķirni, kas arī šodien ir populārākais šokolādes veids Šveicē un ne tikai tur. Kolēra ģimenes uzņēmumā savu amata prasmi ieguvuši arī izcilie vēlāko gadu Šveices šokolādes meistari Rodolfs Lindts un Roberts Frejs.
Augšējā rindā - Žaks Fulkjē, Žans Samuēls Favaržē un Šarls Amadejs Kolērs.
Attēlos apakšā - Fulkjē & Favaržē uzņēmuma un Kolēra šokolādes reklāmas.
Deviņpadsmitā gadsimta pirmajā pusē šokolādes ražošana koncentrējās galvenokārt Šveices franciski runājošajā daļā - Vevē, Moržā, Lozannā, Ženēvā. Tāpat šokolādi izgatavoja itāliski runājošajā reģionā Brenno ielejā, Tičīno kantonā. 1845.gadā Rūdolfs Springli (Rudolf Sprüngli-Ammann) atvēra pirmo šokolādes fabriku Šveices vāciski runājošajā daļā - Cīrihē. Bet šokolādes pagatavošanas prasmi Milānā apguvušais Tičīno meistars Akvilino Maestrani (Aquilino Maestrani) 1852.gadā atvēra pirmo šokolādes fabriku Šveices austrumos - Lucernā, kura gan 1859.gadā pārcēlās uz Sanktgallenu.
Šveices šokolādes meistari Rūdolfs Springli (kreisajā pusē) un Akvilino Maestrani (labajā pusē).
Deviņpadsmitā gadsimta 70. - 90.gadi bija šokolādes ražošanas uzplaukuma laiks Šveicē. 1867.gadā Daniels Peters (Daniel Peter), kurš bija precējies ar šokolādes industrijas pamatlicēja Luisa Kaijē meitu Faniju, Vevē atvēra savu šokolādes fabriku “Peter-Cailler et Compagnie”. Meklējot jaunas garšas, Peters kakao masai pievienoja sava kaimiņa, vācu imigranta un uzņēmēja Anrī (Heinriha) Nestles (Henri Nestlé) uzņēmumā ražoto piena pulveri. Eksperiments tomēr nebija veiksmīgs, jo no pulvera pagatavotais piens saturēja pārāk daudz ūdens, kā dēļ veidojās pelējuma kārta. Peters ar dažādiem piena produktiem eksperimentēja septiņus gadus, taču rezultātu nebija.
Daniels Peters un viņa šokolāde. Labajā pusē - Anrī Nestle.
Pēc ilgiem meklējumiem, 1875.gadā viņam tomēr izdevās radīt jaunu šokolādes veidu, pievienojot kakao masai iebiezināto pienu. Tā piedzima pasaulslavenā Šveices piena šokolāde, kas drīz vien ieguva milzu popularitāti visā Eiropā. Pasaulē pirmās piena šokolādes nosaukums bija “Gala Peter”. 1879.gadā Peters kopā ar Nestli izveidoja kompāniju “Nestlé Company”, kas šodien izaugusi par vienu no lielākajiem pārtikas ražošanas koncerniem pasaulē. Līdz pat 1904.gadam Nestles uzņēmums gan šokolādi ar savu zīmolu neražoja, izplatot šokolādes izstrādājumus ar Daniela Petera vārdu.
1879.gadā Bernē savu šokolādes fabriku atvēra Rodolfs Lindts (Rodolphe (Rudolf) Lindt). Viņš uzskatīja, ka līdz tam izmantotā šokolādes izgatavošanas tehnoloģija ir novecojusi, tāpēc tajā pašā gadā izgudroja jaunu šokolādes masas apstrādes tehnoloģiju (conching), kas, pēc paša vārdiem, ir “karsētas šokolādes masas ilgstošs intensīvas maisīšanas process, kura gaitā pazūd nevēlamais rūgtums”. Atklājums esot noticis, atstājot izejvielu maisīšanas agregātu darbojamies arī brīvdienās nedēļas nogalē. Pirmdienas rītā darbnīcu piepildījusi debešķīga smarža, bet maisītājā atradusies maiga, pomādes veida šokolādes masa. Tā tika radīta pasaulē pirmā šokolāde, “kas pati kūst mutē”.
Rodolfs Lindts un viņa izgudrotā šokolādes maisītāja samazināts modelis.
Līdz ar to Šveices šokolāde ieguva to zīdaino tekstūru un kvalitāti, ar kādu tā pazīstama šodien. Pirms tam šokolādei nebija vienmērīgas tekstūras - tai piemita liels graudainums. Pateicoties jaunajai tehnoloģijai, no kakao masas tika maksimāli atdalīts ūdens, bet izejvielas sajauktas vienmērīgā krēmveida substancē, kas principiāli atšķīrās no līdz tam ražotās šokolādes. 1899.gadā Rodolfs Lindts par 1,5 miljonien Šveices zelta franku pārdeva savu fabriku un kopā ar to arī paša izgudroto tehnoloģiju Rūdolfa Springli Cīrihes uzņēmumam “Chocolat Sprüngli”, izveidojot kompāniju “Lindt & Sprüngli”. Šodien “Lindt & Sprüngli” ir viens no lielākajiem premium klases šokolādes ražotājiem pasaulē, bet Lindta izgudroto tehnoloģiju izmanto lielākā daļa šokolādes ražošanas uzņēmumu.
Viens no Lindta klientiem Bernē bija Žans (Johans) Toblers (Jean Tobler), kam piederēja šokolādes izstrādājumu veikals. 1899.gadā viņš atvēra pats savu šokolādes uzņēmumu. Pēc deviņiem gadiem, 1908.gadā, viņa dēls Teodors Toblers (Theodor Tobler) kopā ar brālēnu Emīlu Baumani pievienoja piena šokolādei nugas masu, medu un mandeles, radot šokolādi “Toblerone”. No citām tā atšķiras ar neparasto trīsstūrveida formu, kas radusies iedvesmojoties no Šveices augstākā kalna Materhorna aprisēm. Šodien “Toblerone” ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Šveices šokolādes zīmoliem.
Žans Toblers (kreisajā pusē) un Teodors Toblers (labajā pusē).
Vidū - šokoādes “Toblerone” iepakojumu agrīnās versijas.
Deviņpadsmitā gadsimta 90.gadi un 20.gadsimta sākums līdz I Pasaules karam bija Šveices šokolādes zelta laikmets, kad tā ieguva atzinību tālu ārpus valsts robežām. Šo slavu veicināja Šveici apmeklējošie viesi un tūristi, kas par piemiņu no skaistās Alpu zemes kā suvenīru aizveda sev līdz arī to vai citu šokolādes izstrādājumu. Šokolādes ražošanas tempu pieaugums šajā laikā bija patiesi fenomenāls. No 1888. līdz 1910.gadam šokolādes ražošanas uzņēmumu skaits pieauga no 13 līdz 23, bet nozarē strādājošo skaits - no 528 līdz 5547. Ja vēl 1905.gadā tika saražotas tikai 13 tonnas šokolādes, tad 1918.gadā šis skaitlis jau bija 40 000 tonnu, no kurām trīs ceturtdaļas eksportēja. Šveice kļuva par šokolādes lielvalsti, saražojot 55% no visa pasaules šokolādes apjoma.
Tomēr 20.gadsimta 20. un 30.gados sākās pakāpeniska Šveices šokolādes industrijas lejupslīde, kas īpaši smaga kļuva pasaules ekonomiskās krīzes gados. Tas gan vairāk attiecās uz ražošanas tempiem nevis produkcijas kvalitāti. Neskatoties uz pārciesto krīzi, 1936.gadā Šveices meistari piedāvāja pasaulei atkal jaunu šokolādes produktu. Tā bija kompānijas “Nestlé” radītā baltā šokolāde “Milkybar”. Baltās šokolādes sastāvā ir 20% kakao sviesta, piens, cukurs un vanilīns. No šīm izejvielām tiek iegūts šokolādei līdzīgs produkts ar salda piena garšu. Pēc vienas versijas, produkts radies tāpēc, ka šokolādes tirgū bijušas nepieciešamas inovācijas, pēc citas versijas ražotājs vienkārši vēlējies utilizēt kakao sviesta pārpalikumus, taču negaidīti sanācis jauns produkts.
Pēc II Pasaules kara Šveices šokolādes industrija atkal atdzima. Kopš 1950.gada šokolādes pārdošanas apjoms pieaudzis no 26 000 līdz 180 000 tonnām gadā. Starptautiskā konkurence piespiedusi šveiciešus vienkāršot šokolādes ražošanu, vienlaikus pilnveidojot senās pārbaudītās receptes, pateicoties kurām Šveices šokolāde iemantojusi savu augsto reputāciju. Tā 60.gadu vidū šveiciešu emigrants Konrāds Egli savā restorānā “Chalet Suisse” Manhetenā, Ņujorkā, “Toblerone” reklāmas kampaņas ietvaros radīja jaunu produktu - šokolādes fondjū. Bet 2017.gadā kompānija “Barry Callebaut” atklāja pasaulei jaunu šokolādes veidu - rubīna jeb tumši sarkano šokolādi (ruby), ko uzņēmums izstrādāja vairāk nekā desmit gadus. To ražo no īpašām Ruby kakao pupiņām.
Šveices šokolādes slavu kaldinājuši gan šokolādes pionieri 19.gadsimtā - Filips Sušārs, Roberts un Maksis Freji, Žans Samuels Faveržē, Rūdolfs Springli, Daniels Peters, Akvilino Maestrani, Johans Georgs Muncs, Rodolfs Lindts, Žans un Teodors Tobleri un daudzi citi, - gan ievērojami šokolādes meistari 20.gadsimtā. Starp viņiem minami Kamilla Bloha, kuras 1929.gadā izveidotais uzņēmums pazīstams ar šokolādes zīmoliem “Ragusa” un “Torino”, Rūdolfs Lēderahs un viņa 1962.gadā dibinātais uzņēmums, Otto Kegi, kura 1942.gadā radītais konditorejas uzņēmums pazīstams ar pircēju iecienītu šokolādes vafeļu batoniņu un biskvītu produkciju, tāpat Maksis Felhlins ar saviem kakao un šokolādes produktiem kopš 1908.gada. Savukārt Žana Čirrena (1919) un Valtera Gīzi (1932) šokolādes darbnīcu galvenā produkcija ir trifeļveida un pralīna šokolādes konfektes.
****
Šodien šokolādes ražošana ir viena no svarīgākajām Šveices pārtikas rūpniecības un valsts ekonomikas daļām. Gada ienākums no šokolādes ražošanas ir apmēram 1,9 miljardi Šveices franku. Valstī ik gadu saražo ap 180 000 tonnu šokolādes produktu, no kuriem 39% tiek pārdoti Šveicē, bet 61% - eksportēti. Lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Lielbritānija, Francija un Kanāda. Valstī ir 18 šokolādes ražošanas uzņēmumi, kuros strādā ap 5000 darbinieku. Bez tam šokolādes izstrādājumi tiek izgatavoti arī vairāk nekā 300 konditorejās-darbnīcās. Ievērojamākie Šveices šokolādes ražotāji apvienojušies nozares asociācijā “ChocoSuisse”, kas kontrolē produkcijas kvalitāti un standartus.
Pasaulē ir tūkstošiem šokolādes masas ražotāju, taču lielākais no tiem ir Šveices kompānija “Barry Callebaut” Cīrihē. Ik gadu kompānija saražo 1200 tonnas šokolādes masas, kas teju divas reizes pārsniedz konkurentu rādītājus. Šveices kompānijas ir arī vienas no lielākajām gatavās šokolādes produkcijas ražotājām pasaulē. Dārgākais Šveices zīmols ir koncerns “Nestlé”, kas ieņem ceturto vietu pasaulē šajā jomā, savukārt “Lindt & Sprüngli” - septīto vietu ar apgrozījumu četri miljardi Šveices franku gadā. Ar ražotājiem sadarbojas zinātnieki, piemēram, zinātnieku grupa Ēriha Vindhāba vadībā Cīrihes Pārtikas, uztura un veselības institūtā (Zurich Institute of Food, Nutrition and Health).
Šveicieši ir ne vien pirmklasīgi šokolādes ražotāji, bet arī lieli tās patērētāji. Šī Alpu zeme atrodas pirmajā vietā pasaulē šokolādes patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju. Katrs šveicietis gadā apēd apmēram 11 kilogramus šokolādes. Pieprasītākais produkts ir šokolādes tāfelītes, kas sastāda 49% no visa patēriņa. Otro vietu ieņem konditorejas izstrādājumi no šokolādes (21,7%), trešajā vietā ierindojas šokolādes pusfabrikāti, piemēram, kakao pulveris (18,8%). Seko sīkie šokolādes izstrādājumi - konfektes, mazās tāfelītes un citi (5,8%). Pārējie šokolādes produkti kopā sastāda 4,8%.
Tie, kas interesējas par Šveices šokolādes vēsturi, var apmeklēt vairākas ražotnes un darbnīcas, kas iepazīstina ar šokolādes izgatavošanas noslēpumiem. Tā šokolādes fabrikas “Cailler” muzejs Brokā, Fribūras kantonā, iepazīstina ar Šveices šokolādes vēsturi un šodienu, piedāvā iegādāties fabrikas šokolādes izstrādājumus. Savukārt kompānijas “Chocolat Frey” mītnē Buksā, Ārgavas kantonā, var uzzināt visu par šokolādi, degustēt dažādus šokolādes izstrādājumus un pat piedalīsieties šokolādes izgatavošanas procesā. Apmeklēt iespējams arī šokolādes fabriku “Favarger” Versuā, Ženēvas kantonā, kur vairāk nekā 100 gadus tiek izgatavota visaugstākās kvalitātes šokolāde. Bet viesojoties konditorejā “Beschle Chocolatier Suisse” Bāzelē, jums piedāvās gan nogaršot klasisko Šveices šokolādi, gan pieredzējuša šokolādes meistara vadībā radīt pašiem savu šokolādes recepti.
****
Arī šodien Šveicē iespējams iegādāties šokolādes zīmolus, kas radušies vēl 19.gadsimtā. Viens no tādiem ir “Cailler”. Tas ir vecākais strādājošais šokolādes ražotājs Šveicē. Uzņēmums ražo “Cailler” un “Frigor” zīmolu šokolādes. Produkcija netiek plaši eksportēta, tāpēc uzņēmuma izstrādājumu nopērkami galvenokārt Šveicē. “Cailler” ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas piena šokolādes ražošanai neizmanto piena pulveri, bet iebiezināto pienu. Iespējams, tāpēc šī šokolāde ir tik iecienīta patērētāju vidū. Tiesa, “Cailler” šokolādes ir visai dārgs produkts - piemēram, šokolāde “Cailler Extreme” maksā teju divas reizes dārgāk nekā līdzīgas kvalitātes citu ražotāju šokolādes.
Kilhbergā, Cīrihes kantonā, atrodas premium klases šokolādes un konditorejas izstrādājumu kompānijas “Lindt & Sprüngli” galvenā mītne, kuras ražojumi pazīstami ar zīmolu “Lindt”. Kopš 1998.gada uzņēmuma meitas kompānija “Ghirardelli” ražo “Lindt” produktus arī Strathemā, Ņūhempšīrā, bet pašu zīmola šokolādes Sanleandro, Kalifornijā ASV. 2014.gadā “Lindt & Sprüngli” iegādājās arī amerikāņu ražotāju “Russell Stover”, kura zīmolu klāstā ir šokolāde “Whitman”. Kompānijai pieder arī austriešu šokolādes uzņēmums “Hofbauer” un itāļu uzņēmums “Caffarel”. “Lindt” produktu klāstā joprojām ir arī šokolāde, kas izgatavota pēc oriģinālās 1879.gada receptes.
Joprojām nopērkama arī šokolāde ar zīmolu “Frey”, ko ražo brāļu Roberta un Makša Freju 1887.gadā dibinātais uzņēmums. Kopš 1950.gada uzņēmums pieder Šveices lielveikalu ķēdei “Migros”. “Frey” ir vienīgais šokolādes zīmols, kura produkti tiek tirgoti “Migros” veikalos. Tas ļauj uzņēmumam apgalvot, ka tā produkcija esot pārdotākā šokolāde Šveicē. Tāpat tiek īpaši uzsvērts, ka “Frey” ir teju vienīgā rūpnieciski ražotā šokolādes marka, ko ražo tikai un vienīgi rūpnīcās Šveicē, nevis arī citās zemēs.
Viens no pazīstamākajiem Šveices šokolādes zīmoliem joprojām ir 1908.gadā radītais “Toblerone”. Tā raksturīgākā pazīme ir šokolādes īpašā trīsstūrveida forma, kas atgādina Alpu kalnu virsotnes. Zīmola nosaukums radies apvienojot ražotāja uzvārdu Toblers un itāļu vārdu torrone, kas apzīmē nugas masas paveidu. Zīmola logotipā attēlots kājās stāvoša lāča siluets uz Materhorna kalna fona. Lācis simbolizē Bernes pilsētu, kurā radīts “Toblerone” zīmols. Visa “Toblerone” produkcija, lai kurā pasaules malā tā tiktu pārdota, tiek ražota Bernē, Šveicē, koncerna “Modelēz International” rūpnīcā.
Pēdējos gados strauji augusi šokolādes zīmola “Läderach” popularitāte. Uzņēmuma produkcija nopērkama firmas veikalos visā Šveicē. Tūristiem un interesentiem tiek piedāvāta ekskursija uzņēmuma ražotnē Enendā, tāpat izstāde “Chocolate Experience” Biltenē, Glarusas kantonā. Šokolādes pagatavošanas prasmes var apgūt arī “Läderach” šokolādes darbnīcās Vevē un Cīrihē.
Uzņēmumu “Teuscher Chocolates” 20.gadsimta 40.gadu sākumā Šveices Alpos izveidoja šokolādes meistars Ādolfs Toišers. Pasaules slavu zīmols “Teuscher” ieguva ar savu stilīgo šokolādes veikalu tīklu. “Teuscher” veikali atrodami Ņujorkā, Abudabi, Singapūrā, Beverlihilsā un vēl 20 pasaules pilsētās. Ironiski, bet Šveicē uzņēmumam ir tikai divi veikali - Cīrihē un Ženēvā. Cīrihē atrodas arī uzņēmuma ražotne, kur tiek izgatavots vairāk nekā 100 šokolādes produkcijas veidu. Visa uzņēmums produkcija veidota tikai no dabīgām izejvielām, bez ķīmiskām piedevām un konservantiem.
Šveicē iespējams iegādāties arī lēto cenu vietējo šokolādi. Šo nišu aizpilda šokolādes līnija “Coop”, kas nopērkama tāda paša nosaukums lielveikalu tīklā visā Šveicē. Uz dārgo Šveices šokolādes brendu fona šo šokolādes produktu cenas patīkami pārsteidz. “Coop” līnijas šokolādes tiek pārdotas ar dažādiem nosaukumiem. Iecienītākā marka ir “Giandino”, tāpat tumšā un piena šokolāde. “Coop” šokolādes tiek ražotas uzņēmumā “Chocolats Halba”, kas izgatavo produkciju dažādiem pasūtītājiem.
Šveicē iespējams iegādāties vēl daudzu citu šokolādes ražotāju produkciju - gan senos zīmolus vēl no 19.gadsimta beigām un 20.gadsimta sākuma, gan jaunākus. Tāpat šokolādi var nopirkt daudzajās konditorejās, darbnīciņās un veikaliņos, kuru vitrīnas, plauktus un letes rotā neskaitāmu šokolādes konfekšu, trifeļu bumbiņu un citu izstrādājumu grēdas. Visi šie produkti radīti pielietojot roku darbu.
Tikai pāris gadsimtu laikā šokolādei izdevies kļūt par vienu no Šveices simboliem, ko pazīst un cienī visā pasaulē. Šokolāde ir Šveices nacionālais lepnums un kļuvusi par vienu no šveiciešu iemīļotākajiem gardumiem ikdienā. Un ne tikai šveiciešu vien. Pateicoties savai nepārspētajai kvalitātei, Chocolat Suisse izveidojusies par augstākās kvalitātes un garšas etalonu visā pasaulē.
****
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
