Laikmeta zīmes

Šī gada (2020) maija beigās un jūnija sākumā ziņu raidījumi un interneta portāli visā pasaulē vēstīja par protestiem un masu nekārtībām ASV un citviet, ko bija radījusi afroamerikāņa Džordža Floida bojāeja policista brutālas rīcības dēļ. Šādi nemieri ASV nav jaunums - tie notikuši arī iepriekš un gandrīz vienmēr bijuši saistīti ar kāda melnādainā nāvi. Varētu šķist, ka vardarbība pret melnādainajiem ir teju Amerikas ikdiena un šajā jomā īpaši izceļas tieši policija. Un visiem ir skaidrs, ka pret šādu rasismu ir jācīnās un jāprotestē. Tomēr, pat iepazīstoties tikai ar to informāciju, kādu mums piedāvā politkorektie televīzijas kanāli un ziņu vietnes, rodas likumsakarīgs jautājums: “Kāds visam šim ārprātam sakars ar cīņu pret rasismu?”

Iemesls pašreizējiem nemieriem neapšaubāmi ir bēdīgs. 2020.gada 25.maijā Mineapoles policijas darbinieki aizturot afroamerikāni Džordžu Floidu (George Floyd) ilgu laiku (8 min. 46 sek.) turēja viņu piespiestu pie zemes, policistam Derekam Čovenam uzliekot uz aizturētā kakla celi. Vēlāk izplatītajā video redzams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids nogāzts zemē saka, ka nevar paelpot, uz ko policistiem norāda arī aculiecinieki, taču policisti nereaģē. Pēc tam Floidam pa degunu sāk tecēt asinis un viņš pārstāj kustēties. Uz notikuma vietu tika izsaukta ātrās palīdzības brigāde, kas nogādāja Floidu slimnīcā, kur ārsti konstatēja viņa nāvi. Nākamajā dienā Mineapoles policijas departaments četrus aizturēšanā iesaistītos policistus atlaida no darba, bet 29.maijā Derekam Čovenam tika izvirzīta apsūdzība Floida netīšā nogalināšanā, kas vēlāk tika pārkvalificēta uz smagāku apsūdzību.

Kadri no Džordža Floida aizturēšanas video.

Šāda policistu nežēlība izraisīja plašus protestus. Diemžēl līdzās mierīgām protesta akcijām ASV pilsētu ielās parādījās bandītiskas grupas, kas rīkoja masu nekārtības un grautiņus, nodarbojās ar marodierismu. Un šajā vandālismā piedalījās arī ne viens vien “miermīlīgais” demonstrants. Nesauciet mūs par rasistiem, bet uzņemtajos videokadros skaidri redzams, ka laupītāji lielākoties ir melnādainie un citi “krāsainie”. Tika izlaupīti, demolēti un dedzināti veikali un automašīnas, brutāli uzbrukts baltas ādas krāsas cilvēkiem, kas vienkārši gadījās satrakotajiem dauzoņiem ceļā. Nemieri un laupīšanas aptvēra vairāk nekā 500 ASV pilsētas un apdzīvotās vietas. Varasiestādes bija spiestas ieviest komandantstundu un pilsētu ielās līdzās policistiem parādījās Nacionālās gvardes karavīri.

ASV karte ar lielākajām nemieru vietām.

Latvijas televīziju ziņu raidījumos un portālos pārāk daudz no tā redzēt nevarēja. Protams, par grautiņiem ziņots tika, tomēr tas, kas tika parādīts, šķita politkorekti piefrizēts un mazāk atbaidošs. Var jau būt, ka mūsējiem šādu cenzētu iepriekš sagatavotu materiālu piespēlēja pasaules lielās ziņu aģentūras. Pavisam cita aina bija redzama tajos video, kurus ar savām viedierīcēm bija filmējuši notikumu aculiecinieki un pēc tam ievietojuši sociālajos tīklos internetā. Šajās videoliecībās “protesti” atklājās daudz nepievilcīgākā gaismā. Grūti pat noticēt, ka šie kadri uzņemti civilizētajā Amerikā - kādreizējā demokrātijas citadelē. Mežonīgs, dzīvniecisks naids, klajš vandālisms un laupīšana!

Visu to redzot, domājošiem cilvēkiem radās milzum daudz jautājumu. Par policistu rīcību viss it kā būtu skaidrs - ņemot vērā aizturēšanas apstākļus, tā neapšaubāmi bija pārmērīga spēka pielietošana, kas izraisīja aizturētā nāvi. Tomēr negribējās īsti ticēt, ka policisti būtu bez kāda iemesla piekasījušies nevainīgam cilvēkam uz ielas tikai “rasistisku motīvu” dēļ. Kāda bija Floida vaina? Vai viņš bija bruņots un aizturēšanas laikā izrādīja kaut mazāko nepakļaušanos? ASV realitātes kontekstā visiem šiem šķietamajiem sīkumiem ir ārkārtīgi liela nozīme. Visbeidzot - kāds cilvēks bija Džordžs Floids?

Jāteic, gūt atbildes uz šiem jautājumiem nemaz nav tik viegli. Oficiālajos ziņu kanālos par to daudz neuzzināsi, jo politkorektuma dēļ “policijas vardarbības upurus” neviens neuzdrošinās par kaut ko apsūdzēt. Jau atkal “politkorektums”! Šis neoliberāļu ieviestais termins Rietumu pasaulē kļuvis par kultu, kura dēļ tiek upurēta gan vārda, gan citas brīvības. Tātad - kas bija pēc nāves gluži vai par eņģeli pataisītais Floids? Izrādās - persona ar visai kriminālu pagātni. No 1997. līdz 2007.gadam sešas reizes aizturēts par dažādiem kriminālpārkāpumiem - zādzību, ielaušanos svešā īpašumā, narkotiku glabāšanu un izplatīšanu, laupīšanu. Par pēdējo noziegumu notiesāts uz pieciem gadiem, jo bruņotas laupīšanas laikā pielicis grūtniecei pie vēdera pistoles stobru. Kā redzams, no eņģeļa ne vēsts.

Floida jaunības foto no policijas arhīva un viņa kriminālpārkāpumu liste.

Tiesa, pēc Floida nāves parādījusies arī informācija, ka pēc pēdējā soda izciešanas viņš esot mainījis savu dzīvi, kļuvis gādīgs ģimenes tēvs un ticīgs kristietis. Draugi viņu raksturo kā “maigu milzi”, kurš no cietuma par labu uzvedību atbrīvots pirms termiņa un pēc iznākšanas iesaistījies dažādās kampaņās pret vardarbību. Bet ja tā, kāds bija šī labā cilvēka aizturēšanas iemesls, kuras laikā viņš gāja bojā? Izrādās Floids veikalā par cigarešu paciņu norēķinājies ar viltotu naudu! Bija banknote viltota vai nebija - to noskaidros izmeklēšana, taču publiskotie Floida līķa autopsijas dati liecina, ka viņa asinīs atrastas arī dažādas narkotiskās vielas - metamfetamīns un frentanils. Turklāt Floids bijis slims ar Covid-19.

Fragments no Floida autopsijas ziņojuma, kur redzams, kāds narkotiku kokteilis atradās viņa asinīs.

Tas viss kaut kā neliecina par Svētā Gara augli šajā cilvēkā. Diemžēl ASV sevi par kristiešiem sauc daudzi, taču ne visi ir patiesi garīgi atdzimuši. Tu vari iet baznīcā un vienlaikus ik vakaru piedzerties. Vari būt kārtīgs draudzes loceklis un tajā pašā laikā pārkāpt laulību. Vari būt pat draudzes kalpotājs un dzīvot homoseksuālās attiecībās. Nezinot visus Floida dzīves patiesos apstākļus, neesam morāli tiesīgi viņu apsūdzēt, tomēr mums grūti pieņemt, ka no augšienes piedzimis kristietis varētu turpināt apzināti dzīvot grēkā, un pavisam neiespējama šķiet doma par kristieti - narkomānu vai naudas viltotāju. Arī strādājis Floids ir kristīgam cilvēkam visai dīvainā vietā - naktsklubā par apsargu.

Kas īsti bija Floids - no narkotikām atkarīgs naktskluba apsargs vai patiess kristietis?

Tas viss ne mazākajā mērā nemazina viņa nāves traģismu un konkrētā policista vainu savu pilnvaru pārsniegšanā, pārmērīga spēka lietošanā un netīšā slepkavībā. Floidam nevajadzēja mirt. Viņš nebija bruņots, īpaši nepretojās, turklāt vairākas reizes lūdza Čovenu atbrīvot viņa kaklu, jo nevarot paelpot. Turēt viņu piespiestu pie zemes astoņas minūtes ar aizžņaugtu kaklu nebija nekādas operatīvas nepieciešamības. Līdz ar to viņa nāve ir nejēdzīga un traģiska. Sākotnējā Mineapoles policistu ziņojumā teikts, ka Floids atradies savā auto “kādas vielas iespaidā” un esot pretojies policijai. Tomēr tuvējā veikala videokameras parāda, ka aizturēšana notiek mierīgi un Floids nepretojas. Tas liek uzdod jautājumu - vai salīdzināmos apstākļos būtu nogalināts arī kāds baltais, ja būtu gadījies Floida vietā?

Protestētāji runā par sistēmisku rasismu ASV, īpaši policijā. Vai tā patiesi ir? Vai patiešām Savienotajās valstīs pastāv valsts atbalstīts sistēmisks rasisms? Uzdrošināmies apgalvot, ka nē. Tiesa, individuālais jeb tā sauktais sadzīves rasisms eksistē. Tā saknes meklējamas sarežģītajā ASV vēsturē ar verdzību un Pilsoņu karu verdzības likvidēšanas vārdā. Dienvidu štatos rasu segregācija pastāvēja līdz pat 20.gadsimta 60.gadu vidum, kad stāvoklis pilsoņtiesību cīņas iespaidā sāka mainīties. Tomēr kopš 20.gadsimta 70.gadiem par valsts akceptētu rasismu nevar runāt. To protestu un grautiņu dienās intervijās publiski apliecināja arī virkne sabiedrībā pazīstamu afroamerikāņu.

Pēc Floida nāves “rasisti” policisti daudzviet atvainojās par savu kolēģu nepieņemamo rīcību.

Protams, nav izslēgts, ka ar sadzīves rasismu sirgst arī viens otrs policists. Tomēr tā nav sistēmiska parādība, jo liela daļa ASV policistu ir… melnādainie. Starp citu, statistika rāda, ka policisti afroamerikāņi procentuāli nogalina daudz vairāk savas rases brāļus nekā baltie policisti. Pret afroamerikāņiem likumsargu rīcība mēdz būt asāka tāpēc, ka uzbrukumi policistiem ASV ir ikdiena un diemžēl šādus uzbrukumus bieži veic tieši melnādainie. Līdz ar to policisti ir ārkārtīgi piesardzīgi un aizturēšanas laikā rīkojas asi, cenšoties ātri neitralizēt aizdomās turamo, lai tas nepaspētu izvilkt dunci vai pistoli. Taču tas nenotiek rasu aizspriedumu dēļ, bet tāpēc, ka noziedzības līmenis melnādaino vidū ir daudz augstāks nekā starp baltas ādas krāsas cilvēkiem. Tas nav rasisms - tā ir statistika.

ASV ik gadu tiek nogalināti un sakropļoti desmitiem policistu..

Nav zināms, vai Dereks Čovens pret Floidu juta kādus rasistiskus aizspriedumus. Domājams, ka aizturot balto noziedznieku viņa rīcība būtu bijusi līdzīga. Tāpat diez vai tā bija apzināta slepkavība, kā to gribētu apgalvot protestu rīkotāji. Tad kāpēc gan viņš gandrīz deviņas minūtes ar celi spieda aizturētā kaklu, kaut apkārtesošie norādīja uz traģiska iznākuma iespējamību? Tāpēc, ka ierindas patruļpolicisti nekur pasaulē neizceļas arī pārāk augstu intelektu un bieži rīkojas ietiepīgi, neuzklausot nevienu. Tas ir policistu kvalitātes nevis rasisma jautājums. Diezgan droši var teikt, ka Čovens negribēja nogalināt.

Jāsaprot, ka Džordžs Floids un Dereks Čovens ir tikai nejauši bandinieki daudz nopietnākā spēlē. Gluži tāpat kā Grēta Tūnberga klimata histēriķu kampaņā (lasiet ŠEIT), arī Floids ir sava veida simbols politiskā un ideoloģiskā pretstāvē. Daudzi eksperti ir vienisprātis, ka gan mierīgie protesti, gan vandālisms un grautiņi vienlīdz tiek izmantoti, lai kaitētu prezidenta Trampa un republikāņu valdības politiskajam tēlam. Šajā sakarā interesants ir internetā publicētais fakts par to, ka nevienā no 30 republikāņu pārvaldītajām lielajām pilsētām grautiņi nenotika. Nekārtības bijušais tikai demokrātu pārvaldītās pilsētās. Bijušais prezidents Obama un citi demokrātu politiķi aktīvi kritizēja Trampu nemieru laikā, lai gan tieši pašu partijas pārvaldītajās pašvaldībās grautiņi bija visdramatiskākie.

Ir spēki, kas cilvēku sašutuma aizsegā mērķtiecīgi cenšas radīt haosu un anarhiju, lai destabilizētu situāciju valstī. Viens ir likumīgi nevardarbīgi protesti, pavisam kas cits vandālisms un laupīšanas, kam nereti ar protestiem ir vien pakārtots sakars. Demokrātija vispirms nozīmē vairākuma gribu un tikai pēc tam iecietīgu attieksmi pret mazākuma domām. Taču ASV tieši mazākums demolē un izlaupa citu pilsoņu īpašumus, dauza svešas automašīnas, nes ārā no veikaliem  sazagtās preces un gandrīz nosit cilvēku tikai par to, ka tas ir baltais. To visu var skatīt videokadros no grautiņu pārņemtajām pilsētām. Ja tie ir protesti pret “sistēmisko rasismu”, kādēļ “protestētāji” neuzbrūk, piemēram, ASV Tieslietu departamentam vai citām valdības ēkām? Tie nav protesti, bet bandītisms un anarhija!

ASV rasu nemieru laikā daudzu melnādaino apziņā laupīšana un marodierisms
kļuvuši par gandrīz vai likumīgu “rasu cīņas līdzekli”.

Šādā kontekstā pārsteidz ASV policijas piezemētā rīcība grautiņu novēršanā. Daudzviet policija vienkārši noskatījās laupīšanā, iejaucoties vien tad, kad agresija vērsās pret pašiem. Var jau policistus saprast, jo laikā, kad notiek masu nemieri policijas vardarbības dēļ, viņi vienkārši baidījās izdarīt vēl kādu “rasu noziegumu”. Tādēļ pamatota bija gan Nacionālās gvardes ievešana pilsētu ielās, gan prezidenta Trampa drauds iesaistīt nemieru likvidēšanā bruņotos spēkus. Demokrātiskā sabiedrībā armija paredzēta valsts ārējai aizsardzībai, tomēr ko darīt tad, ja satrakots pūlis uzbrūk mierīgo iedzīvotāju dzīvībai un īpašumam? Ja policija nespēj pasargāt savus pilsoņus, tas jādara armijai.

Par to, kas notiek, ja varas iestādes nepilda savus pienākumus, varēja pārliecināties dažu ASV pilsētu iedzīvotāji. Vadoties no principa, ka “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, vairākās ASV pilsētās tika izveidotas bruņotas iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kas savā kontrolē pārņēma šo pilsētu stratēģiski svarīgās vietas. Un dīvaini - šajās pilsētās nekādi grautiņi nenotika, vien miermīlīgas demonstrācijas. Jo vandāļi zināja - ja viņi uzbruks, dabūs lodi vēderā. Ieroču brīva pieejamība ASV ir daudz kritizēta un tai ir savi trūkumi, taču šoreiz brīvība iegādāties un nēsāt ieroci izrādījās svētīga - no izlaupīšanas un vandālisma tika pasargāti desmitiem īpašumu un, iespējams, arī dzīvību.

ASV pilsoņu pašaizsardzības vienību dalībnieki savu pilsētu sardzē.

Runājot par rasismu, ar to parasti saprot balto aizspriedumus pret melnādainajiem. Taču ir arī pretējs rasisms, kad melnādainie sludina savas rases pārākumu un nemaz nevēlas dzīvot mierā un saticībā ar baltajiem. ASV un citur protestus organizē kustība “Black Lives Matter”. Lai cik godīgi būtu viņu nodomi, šī antirasistu organizācija nesaprot, ka sauklis “Melno dzīvības ir svarīgas” arī pēc būtības ir rasistisks. Kāpēc tieši melno dzīvības ir svarīgas? Vai dzelteno, sarkano, balto un citu ādas krāsu cilvēku dzīvības nav svarīgas? Vienas rases svarīguma sludināšanas vietā kustībai vajadzētu pieņemt saukli “All Lives Matter” - “Visas dzīvības ir svarīgas”. Neatkarīgi no rases un ādas krāsas.

Diemžēl citas melno un galēji kreiso organizācijas tik “miermīlīgas” kā BLM nav. ASV pilsoņtiesību kustības laikā vēl 20.gadsimta 60.gados parādījās sauklis “Black Power” (”Melno vara”), kura piekritēji bija pret jebkādu miera izlīgumu ar baltajiem. Viena no radikālajām melno organizācijām bija “Melnās panteras”, ar kuru cilvēktiesību kustības vadītājs, mācītājs Martins Luters Kings (lasiet ŠEIT) atteicās sadarboties tieši viņu rasistiskās nostājas dēļ. Tagad izrādās, ka ASV nemieros piedalās kāda Jaunā Melno panteru partija. Valsts stabilitātes graušanā iesaistījušies arī hakeri no starptautiskā tīkla “Anonymous”, dažādas kreiso radikāļu grupas un galēji kreisā kustība “Antifa”, kas formāli cīnās pret fašismu, taču dažas šajā kustībā ietilpstošas organizācijas tiek uzskatītas par radikāli ekstrēmām.

Lieki teikt, ka agresīvi protesti un tiem sekojoši grautiņi nevis mazina, bet veicina rasistisku uzskatu pieaugumu un sabiedrības sašķeltību ASV. Kā “Neatkarīgajā Rīta avīzē” raksta Elita Veidemane: “Laupīšanas, slepkavības, bandītisms, nežēlība… Un tas viss ar attaisnojumu: tāpēc, ka nogalināts afroamerikānis. Slikti, ka nogalināts, bet vai šis vardarbīgais bardaks, kura sarīkošanā jaušama pieredzējuša režisora roka, jelkādā veidā padara situāciju kontrolējamu, labāku, mierīgāku, izprotošāku? [..] Kad tas viss būs beidzies, attieksme pret bandītiem un viņu atbalstītājiem [..] būs krasi negatīva. Jo visi taču atcerēsies, ka veikali tika laupīti un dedzināti noziedznieka Floida aizsegā”. Viedi vārdi. Redzot cilvēku seju zaudējušo atsaldēto trakošanu, daudzi, kam līdz šim nebija rasistiski uzskati, tagad sākuši tādus paust. Tā ir normāla cilvēka saprotama emocionāla reakcija uz notiekošo.

“Cīņā pret rasismu” ir iznīcināti simtiem ASV mazo uzņēmumu, kas daudzām ģimenēm bija vienīgais iztikas avots. Sadedzinātas vai sadauzītas desmitiem automašīnu, kuru īpašniekiem gadījās braukt pa ielām, kur “protestanti” bija sarīkojuši kārtējo jandāliņu. Diemžēl ne kreisie radikāļi, ne “Black Lives Matter” aktīvisti nesaprot, ka vardarbība provocē vardarbību. Policista brutālas rīcības dēļ nomira viens cilvēks, bet nemieru laikā bojā aizgājuši jau vairāk nekā 20 cilvēku un simtiem ievainoti. Taču kādam šī sabiedrības šķelšana acīmredzot ir nepieciešama. Floida nāve bija tikai iegansts. Kad nākamreiz varas iestādes patiešām būs spiestas ievest pilsētās armiju, lai likvidētu anarhiju, šie paši spēki pilnā rīklē brēks, ka tiek ieviesta fašistiska diktatūra un sācies genocīds pret “vienkāršo tautu”.

Uz šī fona pārsteidz dažu amerikāņu sabiedrības grupu pārspīlētā reakcija uz notikušo. Ja amerikāņu policistu rīcību, kuri nometās ceļos protestētāju priekšā, lai vismaz morāli izpirktu vainu par savu kolēģu pārlieko centību, vēl var saprast, tad citas “grēku nožēlas akcijas” šķiet ļoti dīvainas, reizēm pat perversas. Ar izbrīnu nākas vērot procesijas, kurās soļo ķēdēs saslēgti baltie amerikāņi un tēlo vergus, bet pavisam šķebīgu iespaidu atstāja video, kur baltā sieviete bučo melnajiem zābakus. Sākumā šķita, ka viņa piespiesta to darīt, taču izrādījās, ka rīkojas labprātīgi - lai “izpirktu vainu”. Un ādas jakās ģērbtie melno jūdaistu sektas piederīgie, kas izlikuši nepārprotamu savas patiesās piederības zīmi - “Christianity 666″, labprāt arī stiepj nabaga kundzei bučošanai savu nagloto zābaku zoles. Derdzīgi.

Augšējā attēlā - “balto vainas” vīrusa skartie kaut simboliski ir ar mieru kļūt par melno vergiem;
attēlā apakšā - baltās sievietes “izpērk vainu”, bučojot zābakus melnādaino ekstrēmistiem.

Šķiet, vienu amerikāņu sabiedrības daļu pārņēmis “White Guilt” jeb “balto vainas” sindroms. Ar šo vīrusu gan vairāk sirgst tieši demokrātu partijas elektorāts. Nesen daļa no 16.ielas Vašingtonā pārdēvēta par “Black Lives Matter Plaza”. Tā šis rasistiskais saukli iemūžināts ASV galvaspilsētas pašā centrā. Vašingtonas piemēram sekojušas citas pilsētas. Jebkuras ādas krāsas cilvēku dzīvība ir svarīga, taču vai tāpēc jāpārdēvē iela, īpaši izceļot vienu rasi? Tikpat pārspīlēta bija arī Floida bēru ceremonija ar daudzu politiķu un prominenču piedalīšanos. Mineapoles mērs un pat ASV senatori raudādami tupēja uz ceļiem pie Floida zelta zārka, kādu tas savas dzīves laikā pat sapņos nebūtu spējis iegādāties. Acīmredzot kāds par to visu maksā, un kādam ir ļoti svarīgi padarīt Floidu par “afroamerikāņu mocekli”, gluži tāpat kā Zviedrijas Grietiņa jau padarīta par “klimata mocekli”.

Floida zelta zārka priekšā ceļos metās un sēroja daudzas prominences.

Taču aptrakušajiem demokrātiem un viņu neomarksistiskajiem atbalstītājiem ar to nav gana. Sākušās runas par… policijas likvidēšanu. Pirmie par šādu iespēju ieminējās Mineapoles vadītāji. Valsts bez policijas? Miljonu pilsēta bez policijas? Grūti ko tādu iedomāties. Īpaši tāpēc, ka šīs idejas atbalstītāji tā arī nepasaka, kas policijas vietā uzturēs sabiedrisko kārtību. Tiesa, tagad tonis kļuvis piezemētāks un runa ir par “policijas plašu reorganizāciju”. Kam izdevīga cīņa pret policiju kā institūciju? Tikai anarhistiem vai ideoloģijām, kam nepatīk pašreizējā kārtība un kas pašas gribētu tādu noteikt. Protestos bija redzami arī saukļi, kas rupji aizskāra policiju, taču nav dzirdēts, ka būtu sākta kaut viena lietvedība par naida runu pret policistiem. Bijušajā Padomju Savienībā dzīvojušie labi atceras, kas PSRS bija tā sabiedrības grupa, kura uzturēja dzīvu domu, ka visi likumsargi ir menti (kruķi) un musors (mēsli)? Pareizi! Tie bija profesionālie kriminālnoziedzieki - tā sauktie likumīgie zagļi un blatnije.

Policijas kontekstā izkliegtie saukļi Amerikas ielās,
starp kuriem ir arī aicinājums nogalināt policistus (attēlā kreisajā pusē).

Pēc Savienotajām Valstīm protestu un nemieru vilnis kā uz burvja mājienu aptvēra arī Eiropu. Melnādainie kopā ar ultrakreisajiem un neoliberāļiem izgāja Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Spānijas, Francijas, Nīderlandes, Zviedrijas un citu valstu pilsētu ielās. Un visur mierīgajām demonstrācijām sekoja grautiņi, laupīšanas un vandālisms, visur agresīvs pūlis uzbruka policistiem un ziņu virsraksti vēstīja, cik policistu atkal ievainots kārtējā incidentā. Vai patiešām arī līdz nelabumam liberālajā un tolerantajā Eiropā rasisms ir tāda problēma, ka tā dēļ jārīko grautiņi un dedzināšanas? Un “vainīgie baltie” uz to visu tikai noskatās galvas nolaiduši, vēl vairāk - arī Eiropā cilvēki metas ceļos, atzīstot savu “briesmīgo vainu melnās rases priekšā”. Kas aiz tā visa stāv? Kam izdevīgi vēl vairāk destabilizēt stāvokli pasaulē, kas jau tā pamatīgi destabilizēts koronavīrusa pandēmijas dēļ?

“Black Lives Matter” un ultrakreiso izraisītie nemieri Lielbritānijā.

Izrādās, arī Latvijā ir cilvēki, kas gatavi mesties ceļos te it kā valdošā rasisma dēļ. Jāatzīst, individuālais jeb sadzīves rasisms Latvijā patiešām pastāv. Mūsu zemē mītošie citas ādas krāsas cilvēki, pat studenti un tūristi, mēdz saskarties ar rasistiskiem izteicieniem un pat fizisku vardarbību. Par šādiem gadījumiem vajag runāt un ar to noteikti jācīnās. Taču vai tāpēc jāmetas ceļos pie Brīvības pieminekļa ar tam pagrieztu pēcpusi? Kas ir šie kustības “Protests” jaunieši, kam svarīgas tieši melno dzīves, un kas ir viņu politiskie pamācītāji? Pacenties arī kāds Didzis Melbiksis, kurš vīzdegunīgi pamāca žurnālistus: “Vārds “nēģeris” šodienas civilizētajā leksikā vairs neietilpst”, kaut labi zina, ka latviešu valodā šim vārdam nav nicinošas nozīmes. Tas pats Melbiksis, kurš uz mūsu valsts karoga savulaik uzzīmēja dzimumlocekli un aicināja: “Zaimo karogu, piedrāz tēvzemi”? Tas ārprāts, ko Latvijas iedzīvotāji šodien redz savu televizoru ekrānos un lasa ziņu portālos, tāpat tādu melbikšu aicinājumi nekādi neveicinās rasu aizspriedumu mazināšanos un sadzīves rasisma izzušanu, bet tikai to vairos.

Pret rasismu Latvijā protestē jaunieši no kustības “Protests”,
kas līdz šim gan vairāk aizrāvušies ar cīņu par geju un lezbiešu “tiesībām”.

Visā pasaulē notiekošo nemieru kontekstā satraucoša ir arī neoliberāļu kontrolē esošo plašsaziņas līdzekļu manipulēšanu ar faktiem, to subjektīva interpretācija, atsevišķu faktu apzināta noklusēšana un politkorektuma vārdā veikta ideoloģiska cenzūra. Piemērs - internetā bija ievietots video, kurā redzams, kā braucošu auto aplenc trakojoši “protestētāji”, mēģinot izraut no tā vadītāju. Pēdējās nedēļās tā ir diezgan parasta aina ASV, tikai šoreiz vadītājs izrādījās bruņots un sašāva vienu no uzbrucējiem. Pārējie atkāpās un viņam izdevās ar ieroci rokās iziet cauri pūlim. Kā šī epizode tika atainota plašsaziņas līdzekļos? Kāds rasistisks varmāka ar automobili esot ietriecies miermīlīgo protestētāju pūlī, pie tam vienu no tiem sašaujot. Lūk jums manipulācija ar informāciju un faktiem.

Viens no retajiem žurnālistiem, kurš uzdrošinās runāt par mediju manipulācijām, ir “Fox News” seja Takers Karlsons (Tucker Carlson): “Tie ir pierādāmi meli, ko izmanto ciniski mediju manipulatori un negodīgi politiķi, kuri saprot, ka rasu naids  ir viņu ceļš uz varu, pat ja tas iznīcina valsti.” Ak, ja būtu tikai manipulācija ar ziņām! Daudzos ziņu portālos, sociālajos tīklos un citās informācijas vietnēs parādījusies arī cenzūra. “Facebook”, “Twitter”, “Google” un citi uz nebēdu dzēš visu informāciju, kas neatbilst pašu izdomātām politkorektuma nostādnēm. Pat informācija par Floida sodāmību izrādījusies dzēšama. Nesen no platformas “HBO Max” izņemta klasiskā filma “Vējiem līdzi”, jo esot rasistiska. Pasaule patiešām apgriezusies kājām gaisā. Reklāmas guru Ēriks Stendzenieks par šo visu teic: “Mūsu acu priekšā notiek 21.gadsimta fašisms. Ok, tas varbūt ir fašisms Light, bet joprojām tas ir par grāmatu dedzināšanu un stigmatizēšanu. Sodīti tiek pat neitrāli viedokļi.”

Pēdējo nedēļu laikā daudzi sociālo tīklu profili tikušu bloķēti “nepareizas” domāšanas dēļ.

Afroamerikāņu senči Amerikas kontinentā lielākoties neieradās labprātīgi, bet tika atvesti kā vergi. Citādi ir ar Eiropu, kur lielākā daļa melnādaino ir iebraucēji, imigranti, viesi. Viesi? Šobrīd Beļģijā šie “viesi” apgāna pieminekli karalim Leopoldam II, Londonā līdzīgi izrīkojas ar Vinstona Čērčila monumentu, bet Bristolē piemineklis Edvardam Kolstonam tika pat nogāzts un iemests upē. Kristofora Kolumba statujai nodauzīta galva. Nu “Black Lives Matter” aktīvisti pieprasījuši novākt vēl 60 pieminekļus - milzīgu daļu no britu vēsturiskās atmiņas. Starp anarhistiem nevēlamām personām izrādījušies jūrasbraucēji Frensis Dreiks un Kristofors Kolumbs, valdītāji Čārlzs II un Olivers Kromvels, admirālis Horācijs Nelsons, skautu kustības dibinātājs Roberts Beidens-Pauels, pirmā sieviete deputāte Nensija Astore, pat liberālie premjerministri Viljams Gledstons un Čārlzs Grejs.

Kreisie ekstrēmisti no “Black Lives Matter” Bristolē nogāž un apgāna Edvarda Kolstona pieminekli.

Tā vietā, lai liktu iebraucējiem saprast, ka dzīvojot Eiropā, tiem jācienī mītnes zemes likumi, tradīcijas un vēsture, britu pilsētu mēri gļēvi “metušies ceļos” antirasistu terora priekšā un daudzviet jau sākuši novākt “nevēlamos” pieminekļus. Tā otrās paaudzes pakistāniešu imigrants un musulmanis, pašreizējais Londonas mērs Sadiks Hans paziņojis, ka “strīdīgie pieminekļi” esot jānovāc, jo tie “atspoguļo aizgājušos laikus” un apvaino melnādainos. Pieminekļus gatavojas novākt Londonā, Liverpūlē, Bornmutā un citur. Taču situācija, kad iebraucēji sāk diktēt vietējiem, kādas tradīcijas piekopt, kādus svētkus svinēt, kādas vēsturiskās personības godāt un kam celt pieminekļus, ir absolūti nepieļaujama. Ja imigrantu lobijam tas izdosies Lielbritānijā, līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citviet Eiropā. Un tad nav tālu arī brīdis, kad Eiropa kā kultūrtelpa pilnībā pazaudēs savu identitāti.

Kreisajā pusē - Kristofora Kolumba piemineklis ar nodauzītu galvu; labajā pusē - Beļģijas karaļa Leopolda II (augšā) un britu premjera Vinstona Čērčila (apakšā) apgānītie pieminekļi.

Šķiet ārkārtīgi dīvaini, ka par pasaulē varenākās valsts nacionālo varoni padarīts nevis karavīrs, glābējs, ugunsdzēsējs vai mediķis, bet bijušais kriminālnoziedznieks. Viņu ar cieņu piemin augstu stāvoši politiķi, par viņa nāvi sēro miljoni. Protams, Floida nāve ir traģiska, tomēr vai patiešām uz varoņa pjedestāla jāceļ daudzkārt tiesāts cilvēks, īpaši, ja viņa “piemiņai” tiek rīkotas masu nekārtības un laupīšanas? Kādu vēstījumu tas sniedz ASV un citu valstu sabiedrībai? Vai to, ka vandālisms kā protesta forma tiek zināmā mērā akceptēts? Bet varbūt to, ka atliek tikai izdarīt stingrāku spiedienu un varas pārstāvji metīsies ceļos protestētāju priekšā. Ik gadu Amerikā tiek nogalināti desmitiem policistu - baltie, dzeltenie, melnādainie. Par viņiem sēro tikai tuvinieki un kolēģi, viņu dēļ netiek rīkotas protesta demonstrācijas un masu nekārtības. Taču, tikko cieš melnais, kaut tas būtu likumpārkāpējs, visa pasaule gatava protestēt. Diemžēl šāda attieksme var novest tikai pie vēl lielākas rasu nesaprašanās.

Jebkurai etniskai, nacionālai vai citai sabiedrības grupai ir tiesības cīnīties par savām interesēm. Arī afroamerikāņiem, ja tie uzskata, ka viņu valstī ir problēmas šajā jomā. Galu galā arī viņi ir pilntiesīgi ASV pilsoņi. Tomēr demokrātiskā pasaulē pieņemts protestēt konstruktīvi, bez vardarbības un grautiņiem. “Laikmeta zīmes” ir vairākkārt nosodījušas sadzīves rasismu Latvijā un par to arī rakstījušas. Tomēr šodien notiekošais mums nav pieņemams, jo saskatām, ka šie protesti dziļākajā būtībā runā nevis par vienlīdzību, bet izceļ vienu rasi, pieprasot tai īpaši aizsargājamu statusu un privilēģijas. Tieši tāpat, kā to pieprasa LGBTA kopienas pārstāvji. Mēs esam par cilvēku vienlīdzību, neatkarīgi no viņu rases, ādas krāsas, etniskās piederības un reliģiskajiem uzskatiem. Uzskatām, ka šā brīža “antirasisma cīņa” tādā formā, kādā tā notiek patlaban, novedīs pie vēl lielāka rasu naida.

Šādā kontekstā varam tikai pievienoties jau minētajam reklāmistam Ērikam Stendzeniekam, kurš internetā raksta: “Man nav ne mazākās vēlmes iejaukties ASV iekšējās lietās. Viss, ko es rakstu, ir par to, kā var manipulēt ar pūli, kā var informāciju sagriezt kājām gaisā, kā var izsēt propagandu un aitām iebarot jebko. Kā šis aitu bars paklausa un beigu beigās iekrīt tajās pašās vardarbības lamatās, pret ko paši tik ļoti iestājušies, padarot situāciju 1 000 000 x sliktāku. Kā var pacifistiem, liberāļiem un tolerētājiem piepeši likt glorificēt un svēto kārtā iecelt 5x tiesātu bandītu. Tas notiek ASV un tas var notikt jebkur, arī Latvijā. Es esmu par domāšanu un pret vandālismu, neatkarīgi no melanīna koncentrācijas epitēlijā, dzimuma, vecuma vai kāda cita kritērija.” Mēs uz to varam teikt tikai - āmen!

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts