Laikmeta zīmes

Šodien pasaulē ir radītas mobilo ierīču aplikācijas, ar kurām iespējams jebkuru cilvēku nofotografēt un tad viņa seju uzlikt kādas populāras aktrises vai dziedātāja ķermenim. Izskatās smieklīgi, taču samērā ticami. Ja šādu elementāru viltojumu var uztaisīt ar jebkuru telefonu, tad ar mazliet lielāku piepūli, jaudīgāku datoru, kamerām un īpašām datorprogrammām var ticami viltot kaut pašu Anglijas karalieni. Britu televīzija “Chanell 4″ to pierādīja, izveidojot viltotu karalienes Elizabetes uzrunu 2020.gada Ziemassvētkos. Izmantojot “Deepfake” tehnoloģiju, jebkuram politiķim var likt runāt pilnīgi jebko. Tādi viltojumi ir tikai viens no daudzajiem drošības riskiem, ar ko pasaule saskarsies tuvākajos gados. Pie tā būs jāpierod arī mums Latvijā.

Krievijas ietekmes modelis

Pirms 10 - 15 gadiem šādu viltošanas rīku nebija. Tolaik mēs tikai iepazinām vārdu “hibrīdkarš”. Militāristi un politikas stratēģi Kremlī sprieda, kā iekarot un noturēt ietekmi Baltijā. Gan krievu militārajā, gan starptautisko attiecību literatūrā, tai skaitā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā žurnālā, ir raksti, kas atklāti pauž, ka Baltijas valstīm vajadzētu “finlandizēties”. Aukstā kara gados par finlandizāciju sauca ārpolitisku neitralitāti, kas nekomunistisku valsti padarīja atkarīgu no Padomju Savienības. Šodien tā dēvē mazas valsts centienus savu ārpolitiku veidot tā, lai apmierinātu spēcīgu kaimiņvalsti.

Optimālais scenārijs Kremlim būtu, ja Baltijas valstis, paliekot NATO un Eiropas Savienības dalībnieces, savu ārpolitisko kursu veidotu saskaņā ar Kremļa interesēm, tādā veidā graujot abas šīs organizācijas no iekšienes. Vienlaikus Krievija gribētu redzēt Baltiju kā valstis, kuras arī savā iekšpolitikā respektē Krievijas intereses. Vispirms tas attiecas uz naturalizācijas politiku, automātiski piešķirot pilsonību visiem valsts iedzīvotājiem, tāpat uz divvalodības akceptēšanu, atzīstot krievu valodu par otru valsts vai vismaz oficiālo valodu. Stratēģiskais mērķis ir izveidot politisku, militāru un ekonomisku buferzonu, kas atdalītu Krieviju no Rietumu pasaules, un kurā Krievijai būtu ietekme.

Biznesmeņa un Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska dibinātais pētnieciskās žurnālistikas projekts “Dosjē” atklājis slepenu nodaļu Kremlī, kas darbojas kopš 2005.gada. Lai gan nosaukums liecina, ka tā it kā veic kultūras sakaru stiprināšanu, patiesībā nodaļa plāno un organizē hibrīdkara operācijas. Publiskotie dokumenti un darbinieku elektroniskā pasta sarakstes atklāj, kā šo informatīvo kampaņu plānošana un realizācija notikusi. Šajā sakarā vērts pieminēt ķīniešu ģenerāli un stratēģi Suņdzi, kurš jau 500 gadus pirms Kristus rakstīja, ka labāk ir izvairīties no tiešas cīņas, jo tā maksā dzīvības un resursus. Tā vietā ienaidniekam jārada iespaids, ka viņš tik un tā zaudēs, tāpēc viņam nav vērts pat sākt cīnīties. Ir jāatņem pretiniekam griba cīnīties, bet pretinieka nācijai jāatņem tās valstsgriba.

Sergejs Rekeda ir slepenās Kremļa nodaļas Baltijas virziena darbinieks, kurš darbojas Krievijas propagandas un maigās varas izplatīšanā, kā arī strādā ar vietējo ietekmes aģentu tīklu.

Tieši to Krievija dara Rietumu pasaulē, mēģinot sašķelt NATO, Eiropas Savienību un katru Rietumvalsti atsevišķi. Viens no Kremļa slepenās nodaļas Baltijas virziena darbiniekiem ir Sergejs Rekeda. Viņš vada dažādas sabiedriskās organizācijas, atbild par interneta portālu “RuBaltic.ru”, taču nopludinātās e-pasta vēstules atklāj, ka šo darbu aizsegā viņš kopā ar kolēģiem uzraudzījis ietekmes aģentu tīklu Baltijā. Redzamākie personāži no Latvijas tajā ir Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs, Einārs Graudiņš, Josifs Korens, Jurijs Aleksejevs, Jānis Kuzins un citi, kuru vidū bijuši gan “antifašisti”, gan skolu reformas noliedzēji, bet daži Krievijas intereses aizstāvējuši arī Eiropas Parlamentā.

Daži no Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā pēc nopludināto e-pasta vēstuļu ziņām.
Augšējā rindā no kreisās - Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs un Einārs Graudiņš;
apakšējā rindā no kreisās - Josifs Korens, Jurijs Aleksejevs un Jānis Kuzins.

2020.gada beigās Eiropas Parlamentā sāka virzīt tā saukto Minoritāšu tiesību aizsardzības paketi. Viena no aktīvākajām aizkulišu spēlētājām šajā procesā ir Tatjana Ždanoka. Iepriekš viņa izmantojusi Eiropas Parlamenta tribīni, lai pamatotu Krimas okupācijas leģitimitāti. Slepenā Kremļa nodaļa, kas uzturēja sakarus ar Ždanoku un citiem, no vairākiem cilvēkiem Latvijā gadiem saņēmusi iknedēļas pārskatus par notiekošo mūsu valsts politikā un ekonomikā. Šo informāciju tālāk izmantoja slepenās nodaļas vadītājs Vladimirs Černovs. Viņš ir viens no tiem , kas gatavo materiālus Krievijas prezidenta “zaļajai mapei”, kurā tiek apkopots svarīgākais no visu Krievijas specdienestu ziņojumiem.

Kremļa Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārvalstīm pārvaldes vadītājs un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerālis Vladimirs Černovs ilgus gadus organizēja informatīvos uzbrukumus un kampaņas ārzemēs, arī Baltijā. Tiesa, kopš 2021.gada februāra viņš nozīmēts citā darbā.

Nopludinātajās elektroniskā pasta sarakstēs atrodami arī salīdzinoši pavisam neseni algu saraksti. Piemēram, portāls “RuBaltic.ru” par rakstiem maksājis honorārus arī vairākiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp Vadimam Radionovam, kurš savulaik strādājis gan sabiedriskajā televīzijā, gan radiostacijā “Baltcom”. Naudu no “RuBaltic.ru” saņēmis arī Latvijas Krievu Savienības valdes loceklis Aleksandrs Filejs, kuru aizturēja un 2020.gada martā tiesāja par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu. Algu sarakstos gan norādīts, ka nauda nav jāpārskaita viņam, bet uz kādas Tatjanas Filejas kontu.

Vadims Radionovs (attēlā kreisajā pusē) un Aleksandrs Filejs (labajā pusē) ir tikai divi no autoru klāsta, kas rakstījuši Krievijas intereses atbalstošus rakstus prokrieviskajos interneta portālos.

Līdz šim neviens no Latvijas specdienestiem nav komentējis Kremļa kabinetos strādājošo slepeno ietekmes aģentu uzraugu darbu. Valsts Drošības Dienests gan apgalvo, ka viņiem šie cilvēki ir zināmi un viņu metodes tiek pētītas. Katrā ziņā, modrība jāsaglabā, jo “x stundā” šis aģentu tīkls var izrādīties ļoti efektīvs Latvijai negatīvā nozīmē. Tā liek domāt arī gadījums ar sankciju noteikšanu Baltkrievijai, jo brīdī, kad izšķīrās būt vai nebūt sankcijām pret Lukašenko režīmu, pāris dienu laikā dažādos Latvijas publiskos medijos parādījās oficiālo Baltkrieviju atbalstoši raksti un viedokļu līderu izteikumi. Tas pierādīja, ka Krievijas ietekmes aģentu tīkls šeit pastāv un to var itin viegli aktivizēt vajadzīgajā brīdī.

Pirms Černova slepeno nodaļu Kremlī vadīja Modests Koļerovs. Viņš tiek saukts par vienu no Krievijas labākajiem polittehnologiem. 2012.gadā, kad Koļerovam jau bija liegta iebraukšana Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā, viņš netraucēti ieradās Latvijā pēc Jāņa Urbanoviča “Baltijas foruma” uzaicinājuma. Pa mūsu valsti Kremļa polittehnologu vizināja Saeimas auto, ko izmanto “Saskaņas” frakcija. Pasākumos Koļerova teiktajā citu starpā uzmanīgi ieklausījās arī tobrīd vēl Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Kremļa polittehnologs Modests Koļerovs (labajā pusē) kopā ar Jāni Urbanoviču “Baltijas forumā”.

Līdz šim bijušas tikai aizdomas, ka Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” veidošanā piedalījās cilvēki no Krievijas. Taču tagad ir kļuvuši zināmi dokumenti, kuros atšifrēta telefona īsziņu sarakste starp Ingunu Sudrabu, partijas sponsoru Jūliju Krūmiņu un viņa piesaistīto finansistu Jorenu Raitumu. Tur rakstītais ļauj domāt, ka Sudraba zinājusi par Krievijas polittehnologu piedalīšanos viņas partijas kampaņas veidošanā. Komentēt šos faktus publiski Sudrabas kundze gan nav vēlējusies.

Ir ziņas, ka Krievijas konsultantus partijai sagādāja uzņēmējs Ēriks Igaunis. Pats Igaunis šādu faktu noliedz. 2016.gadā KNAB veica vairākas kratīšanas pie uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, Jorena Raituma un Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” birojā. Neoficiāli zināms, ka viens no Krievijas PR speciālistiem bija maskavietis Mihails Urgalkins, Krievijas vēlēšanu polittehnologu asociācijas loceklis. Viņš ir arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Golden Ring” ģenerāldirektors. Otrs eksperts bijis Igors Kļenovs. Žurnālistu rīcībā ir divi ar roku rakstīti apliecinājumi, ko 2014.gada 27.jūnijā un 16.jūlijā parakstījis Mihails Urgalkins. Tajos viņš apstiprina, ka par konsultācijām saņēmis attiecīgi 15 000 un 12 500 eiro.

Krievijas PR speciālistus, tostarp Mihailu Urgalkinu (kreisajā pusē) Ingunas Sudrabas (vidū) partijai
it kā sameklējis uzņēmējs Ēriks Igaunis (labajā pusē).

Privātās sarunās Igaunis gan neesot slēpis savu dalību Krievijas ekspertu iesaistē. Turklāt uzņēmējs spēlējis būtisku lomu, lai Sudrabas partija izvairītos no apjomīga parāda. Partijai “No sirds Latvijai” bija noslēgts TV, radio un vides reklāmas līgums ar kompāniju “Idea Havas Media”. Kā liecina žurnālistu rīcībā nonākušie dokumenti, Igauņa firma “Transit Trio” 2015.gada 3.janvārī noslēgusi ar reklāmas firmu līgumu par prasījuma tiesību cesiju. 2016.gada 24.februārī Igaunis uzrakstījis vēstuli “No sirds Latvijai” valdei, ka viņa firma tagad pārvalda šo parādu, bet pret partiju nekādu piedziņu nesāks. Šādi Sudrabas partijai faktiski tika uzdāvināti reklāmas pakalpojumi 68 000 eiro vērtībā.

Lietas ietvaros KNAB pieprasīja papildu materiālus Krievijai, taču tiesiskās palīdzības lūgumam kaimiņvalsts izmeklētāji atsaucās ar paziņojumu, ka Urgalkinu un Kļenovu viņi nespējot atrast. KNAB krimināllietu izbeidza. Protams, būtu naivi iedomāties, ka Krievija jebkad varētu sniegt precīzu informāciju par aktivitātēm, kuras rosinājušas pašas Krievijas varas iestādes vai specdienesti. Valsts Drošības dienestam ir aizdomas par vairāku politisku partiju un politisko līderu slēptu finansēšanu citas valsts interesēs. Tas ir ļoti būtisks signāls par vērā ņemamu drošības apdraudējumu Latvijai.

2020.gadā veiktais Eiropas Savienības pētījums par to, kādā veidā tiek finansēta politiskā ietekme, parāda, ka viens no veidiem ir nemateriālās dāvanas - apmaksāti ārzemju braucieni, dažāda veida pakalpojumi sabiedriskajās attiecībās. Tāpēc ir būtiski, cik šādām situācijām ir gatavs korupcijas novēršanas dienests un mūsu iekšējās drošības dienesti, lai laikus konstatētu šādu iejaukšanos un informētu par to sabiedrību. Ātra informācijas nodošana sabiedrībai faktiski ir vienīgais veids, kā pretdarboties šādai rīcībai un parādīt, kas patiesībā ir cilvēki, kuri cenšas iegūt politisko varu Latvijā.

Gāze, nafta, elektrība, ogles un dažādi liela mēroga projekti, piemēram, strīdīgais “Nord Stream”, ir atkarības, ar ko Krievija kontrolē Eiropu. 2014.gadā Eiropas Komisija radīja plānu, kā mazināt enerģētisko atkarību. Bijušais premjers, tagad uzņēmuma “Latvijas gāze” šefs Aigars Kalvītis, un bijušais VDK augsta līmeņa darbinieks Juris Savickis pirms gāzes tirgus atvēršanas draudēja, ka atslēgšanās no “Gazprom” Latvijai var nozīmēt traģisku scenāriju. Izskanēja pat draudi, ka paliksim ziemā bez apkures. Latvija “Gazprom” monopolu izbeidza, bet solītā apokalipse tā arī neiestājās.

Krievijas “Gazprom” lielākie lobētāji Latvijā -
bijušais premjers, A/S “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (kreisajā pusē)
un bijušais čekists, SIA “ITERA Latvija” prezidents Juris Savickis (labajā pusē).

“Labi koordinēta kampaņa!” - tā par pirms vairākiem gadiem tapušo, bet izgāzto plānu veidot reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli vai modernu Baltijas valstu kopīgi būvētu atomelektrostaciju saka ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Krievijas pierobežā tolaik notika, iespējams, kaimiņvalsts rosinātas aktivitātes, lai iedzīvotājos sētu bailes un paniku. Tajā pašā laikā nez no kurienes pēkšņi uzradās divas alternatīvas idejas - jaunu atomelektrostaciju būve Kaļiņingradā un Astravjecā, Baltkrievijā. Maz ticams, ka abi šie notikumi vienlaikus bija tikai apstākļu sakritība, drīzāk gan Krievijas labi orķestrēts process.

Krievija ietekmes operācijās izmanto katras valsts vājos punktus. Ja sabiedrībā ir neticība tiesu varai, policijai, politiķiem, Krievija šīs vājās vietas uztaustīs un liks lietā. Publiski pieejami Eiropas sociālā apsekojuma un Eirobarometra dati par Latvijas iedzīvotājiem rāda, ka cilvēku prātos plaisa starp valsti un sabiedrību ir dramatiska. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sarūk arī to iedzīvotāju skaits, kuri militāra uzbrukuma gadījumā būtu gatavi valsti aizstāvēt. Ja šīs ir mūsu valsts vājās vietas, tad Krievija tās noteikti izmantos. To darīs gan Krievijas slepenie dienesti, gan iesaistīti tiks vietējie populisti. Vai viņi paši to apzinās vai nē, bet jau tagad populistus Krievija aktīvi izmanto savās ietekmes operācijās.

Ja iespējams izraisīt sabiedrības šķelšanos un tā panākt valsts stratēģisko virzienu maiņu, tad nav vajadzības uzbrukt ar “zaļajiem vīriņiem” vai karakuģiem. Lētāk un vienkāršāk to pašu mērķi var sasniegt pamazām - panākt, ka konkrētā valsts kļūst par tavu, nevis tava pretinieka sabiedroto. Tas ir milzīgs risks jebkurai valstij, taču to ir grūtāk pamanīt, jo darbība nenotiek uz robežas ar militāra spēka palīdzību, bet cilvēku prātos, sabiedrībā. Ir viegli pateikt, ka cilvēkiem vajadzētu stiprināt savu kritisko domāšanu. Tas ir svarīgi, bet ne tikai tas. Mums kā valstij ir savi vājie punkti, taču tās ir sekas konkrētiem politiskiem lēmumiem. Tāpēc bumba nav tikai sabiedrības, bet lielā mērā arī politiķu pusē.

Turpinājums 2.lapā.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts