Latvijas Republikas nauda

Sep

Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Kolekcionāriem | Publicēts 27-09-2024

Kolekcionāriem, kas darbojas numismātikas lauciņā, viena no svarīgākajām kolekcijas daļām vienmēr ir pašu zemē kādreiz un arī šobrīd lietotās naudas zīmes un monētas. Latvijas kolekcionāri šajā ziņā nav izņēmums. Livonijas un Rīgas monētas, Kurzemes hercogistes nauda un Krievijas impērijas kaltie livonēzi, Pirmā pasaules kara vācu okupācijas iestāžu izdotā nauda un pilsētu pašvaldību banknotes, Bermonta armijas un Stučkas valdības naudas zīmes - tas viss ir numismātu intereses objekts. Tomēr Latvijas naudas kolekciju kodols ir un paliek Latvijas Republikas lati un santīmi - gan Pirmās brīvvalsts laika, gan no 1992. līdz 2013.gada nogalei lietotie.

Pēc valsts neatkarības proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas teritorijā apgrozībā bija vācu okupācijas iestāžu izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, Krievijas impērijas rubļi un kapeikas, Krievijas Domes nauda, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes. 1918.gada 11.decembrī finanšu ministrs Pēteris Juraševskis noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādu valstu valūtas. Tomēr šāda situācija ilgi turpināties nevarēja, tāpēc tika nolemts izlaist pašiem savu nacionālo valūtu.

1919.gada 22.marta valdības rīkojums paredzēja izdot Latvijas pirmās naudas zīmes. Tie bija 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu nominālu Latvijas rubļu banknotes, kā arī kapeikas ar 5, 10, 25 un 50 kapeiku nominālu. Naudas zīmju mākslinieciskā risinājuma autori bija Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš.

1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja „Noteikumus par naudu”. Par Latvijas naudas vienību kļuva lats un santīmi. Lai realizētu sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu, piešķirot tai emisijas tiesības. Jau 1922. gada 2. novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā pagaidu banknotes - 500 Latvijas rubļu naudas zīmes ar uzdruku „Desmit latu”.

Drīzumā tika izlaistas arī latu banknotes. Laikā no 1923. līdz 1940. gadam Latvijas Banka emitēja 20, 25, 50, 100 un 500 latu naudas zīmes. 1923. gadā tika iespiesta pirmā naudas zīme 100 latu nominālvērtībā. Tās grafiskā risinājuma autori bija Rihards Zariņš un Kārlis Krauze. Tomēr Latvijas Valstspapīru spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ saskaņā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu laikā no 1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes tika iespiestas Anglijā un tās veidoja angļu mākslinieki. Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē. Tās mākslinieki - Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze.

Savukārt Finanšu ministrija emitēja valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību, ko iespieda Latvijas Valstspapīru spiestuve. Šo naudas zīmju mākslinieciskā risinājuma autori bija Rihards Zariņš, Kārlis Krauze un Harijs Gricēvičs.

Apgrozībā tika laistas arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas. Monētu zīmējumus veidoja trīs mākslinieki - Rihards Zariņš (1923. gadā kaltie santīmi un 5 lati), Jānis Roberts Tilbergs (1 un 2 lati) un Ludolfs Liberts (1937. gadā kaltie santīmi). Nomināli 1, 2 un 5 santīmi tika izgatavoti no kapara, 10, 20 un 50 santīmu monētas no niķeļa, bet 1, 2 un 5 lati - no sudraba.

1 santīms (mazais ģerbonis/nomināls) - 1922, 1923, 1924, 1926, 1928, 1932, 1935
1 santīms (mazais ģerbonis ozollapu ielokā/nomināls vārpu ielokā) - 1937, 1938, 1939
2 santīmi (mazais ģerbonis/nomināls) - 1922, 1923, 1926, 1928, 1932
2 santīmi (mazais ģerbonis ozollapu ielokā/nomināls vārpu ielokā) - 1937, 1939
5 santīmi (mazais ģerbonis/nomināls) - 1922, 1923
10 santīmu (mazais ģerbonis/nomināls) - 1922
20 santīmu (mazais ģerbonis/nomināls) - 1922
50 santīmu (mazais ģerbonis/tautumeita) - 1922
1 lats (ģerbonis/nomināls palmu lapu vainagā) - 1923, 1924
2 lati (ģerbonis/nomināls palmu lapu vainagā) - 1925, 1926
5 lati (tautumeita/ģerbonis) - 1929, 1931, 1932

Pie Pirmās Latvijas republikas naudaszīmju retumiem jāpieskaita 1919. gada Latvijas rubļu atsevišķu sēriju banknotes, 1924. gada 20 latu naudaszīme, kas apgrozībā bija ļoti īsu laiku, kā arī vairāku banknošu veidu paraugi, kas tā arī netika oficiāli izlaisti. Arī vairākas citas Pirmās republikas banknotes, jo īpaši UNC (apgrozībā nebijušas) kvalitātes, ir samērā retas un vērtīgas. Starp monētām īpašs retums ir 1, 2, 5 santīmu un 1 lata 1923. gada monētas, kas izkaltas vien dažos eksemplāros. Pēc katalogā Standard Catalog of World Coins atrodamajām ziņām 1 santīma monēta izkalta 10 eksemplāros, bet 2 un 5 santīmu monētas tikai 2 (!) eksemplāros katra. Šo monētu cena mērāma tūkstošos. Par samērā retu tiek uzskatīta arī 1937. gada 2 santīmu monēta, jo tās tirāža bija ievērojami mazāka nekā citos gados izlaistajām monētām.

1940. gada 17. jūnijā Latvija tika okupēta un inkorporēta PSRS. Latvijas Bankas vietā stājās PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris. Latvijā tika ieviesta PSRS naudas sistēma. 1941. gada jūnijā Latviju okupēja Vācijas karaspēks. Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības neatguva. Vācu okupācijas laikā tika realizēta īpaša okupētajām zemēm paredzēta naudas politika, laižot apgrozībā speciāli izgatavotas naudas zīmes. Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finanšu sistēmā. 1987. gadā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris tika pārdēvēts par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku, taču par centrālo un emisijas banku tas tomēr nekļuva.

1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu, kas noteica, ka tiek atjaunota Latvijas Banka ar naudas emisijas tiesībām, bet tā paša gada 31. jūlijā lēmumu „Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu”. Lai sagatavotos stabilas nacionālās valūtas emisijai, 1992. gada 4. maijā tika pieņemts lēmums par pagaidu naudas zīmes - Latvijas rubļa - laišanu apgrozībā. Šo naudas zīmju nominālvērtība bija 1, 2, 5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu. Banknošu grafiskā dizaina autors - Kirils Šmeļkovs.

1991. gada 13. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu”. Pirmais Latvijas Bankas līgums ar Vācijas firmu Gieseke & Devrient GmbH Minhenē par 5 latu banknošu iespiešanu tika noslēgts 1991. gada septembrī, bet par monētu kalšanu - 1992. gada martā ar Bavārijas monētu kaltuvi Bayerisches Hauptmuenzamt. 1993. gada 5. martā apgrozībā tika laistas pirmās - 5 latu - papīra naudas zīmes. Pakāpeniski apgrozībā tika laistas arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes. Mākslinieki - Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš.

Savukārt monētas izlaistas ar 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 latu nominālvērtību. Mākslinieki - Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis, 100 latu monētai - Sandra Belsone un Jānis Strupulis. 1 un 2 santīmu monētas izgatavotas no kaparotas dzelzs, 5, 10 un 20 santīmi no vara, niķeļa un cinka sakausējuma, bet 50 santīmu, kā arī 1 un 2 latu monētas no vara un niķeļa sakausējuma. Divu latu bimetāla 1999. un 2003. gada kaluma monētu ārējais gredzens veidots no vara un niķeļa, centrs - no vara, cinka un niķeļa sakausējuma. 1998. gadā izlaistā 100 latu monēta kalta zeltā. Monētas kaltas dažādās naudas kaltuvēs - Bayerisches Hauptmuenzamt (Vācija), Staatliche Münzen Baden - Württemberg (Vācija), Münze Österreich (Austrija), British Royal Mint (Lielbritānija), Monnaie de Paris (Francija), Real Casa de Moneda (Spānija), Royal Dutch Mint (Nīderlande), Den Kongelige Mynt (Norvēģija) un Rahapaja Oy (Somija).

Kā apgrozības monētas kādu laiku kalpoja arī 1993. gadā izlaistās Latvijas republikas 75 gadu jubilejai veltītās 2 latu monētas ar etnogrāfisku rakstu. Tomēr daudzo viltojumu dēļ tās pakāpeniski tika izņemtas no apgrozības. Šā paša iemesla dēļ no apgrozības izņēma arī vecā parauga (1992. gada) 2 latu (govs) monētu. Pirmā kaluma (1992. gads) jebkura nomināla monētas to nolietošanās dēļ pamazām iziet no apgrozības, tāpēc iegūt tās visaugstākajā (UNC - apgrozībā nebijušas) kvalitātē kolekcionāriem kļūst aizvien grūtāk.

Kopš 2001. gada Latvijas Banka izlaiž arī īpašā dizaina 1 lata apgrozības monētas. Tās ir:

Visvērtīgākās no īpašā dizaina 1 lata monētām ir monētas ar stārķa un skudras attēlu, jo to tirāža ir salīdzinoši mazāka nekā pārējām šādām monētām.

Latvijas Banka laiž apgrozībā arī jubilejas un piemiņas monētas, kas izgatavotas no sudraba, zelta un citiem metāliem. Kopš 1993. gada nokaltas jau 75 šādas monētas. Monētu un banknošu izlaišana turpināsies līdz brīdim, kad mūsu valsts pievienosies eirozonai. Tad Latvijas naudas kolekcionāriem sāksies jauns darba posms - Latvijas eiro monētu vākšana. Bet līdz tam visiem, kas nodarbojas ar šo interesanto un aizraujošo vaļasprieku, novēlu veiksmi pēc iespējas pilnvērtīgākas Latvijas republikas naudas zīmju un monētu kolekcijas savākšanā, saglabāšanā un pilnveidošanā. Lai izdodas!

Līdzīgie raksti:

(0) Komentāru

Laikmeta zīmes