Laikmeta zīmes

Viena no pēdējo gadu satraucošākajām parādībām interneta sociālajos tīklos ir cenzūra, kādu īsteno informācijas tehnoloģiju milži “Facebook”, “Twitter”, “Google”, “YouTube” un citi. Par to rakstījušas “Laikmeta zīmes” (lasiet ŠEIT), šai tēmai bija veltīta arī LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sērija 2021.gada 22.martā. Savulaik šo raidījumu esam kritizējuši gan par aizspriedumaino uzbrukumu draudzei “Kristus pasaulei” (lasiet ŠEIT), gan Bruknas “Kalna svētību” kopienai (lasiet ŠEIT). Tomēr jāatzīst, ka “Aizliegtais paņēmiens” paveicis arī slavējamas lietas, piemēram, atklājis nodokļu nemaksāšanas shēmas ēdināšanas nozarē vai kontrabandas cigarešu tirdzniecības tīklu Rīgas Centrāltirgū, kā arī nenobijās uzdot sabiedrībai patiešām būtiskus jautājumus par Covid testu uzticamību un vakcīnu drošumu.

Savulaik vienā no mūsu publikācijām izmantojām arī “Aizliegtā paņēmiena” sižetu par bērnu “dzimumneitrālo” audzināšanu Zviedrijā (lasiet ŠEIT), kuras aizsegā tiek īstenota dženderisma (mākslīgu konstruētu sociālo dzimumu) un dzimummaiņas ideju propaganda. Un nu šobrīd tik aktuālā tēma par cenzūru sociālajos tīklos. Tiesa, var manīt, ka raidījumos, kas skar mūsdienu neoliberālajai ideoloģijai jūtīgus tematus, “Aizliegtā paņēmiena” veidotāji cenšas runāt visai piesardzīgi, izvairoties no pārāk asu viedokļu paušanas. Tomēr pat šādi pasniegta informācija domājošam cilvēkam var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc piedāvājam iepazīties ar “Aizliegtā paņēmiena” 22.marta raidījuma atreferējumu, kam pievienoti “Laikmeta zīmju” komentāri un papildus informācija. Turpini lasīt »

2021.gada 04.jūnijā Latvijas Satversmes tiesa paziņoja spriedumu Stambulas konvencijas lietā. Pēc Satversmes Tiesas skandalozā sprieduma pērn, kas uzlika par pienākumu Saeimai, valdībai un citām valsts institūcijām atbalstīt un sargāt “visas ģimenes formas”, tostarp viendzimuma personu kopdzīvi, reti kurš šaubījās, kāds būs spriedums šajā jautājumā. Tomēr šoreiz tiesa izvēlējās atklāti nepaust savu attieksmi pret Stambulas konvencijā ietvertajiem punktiem, kas paredz sociāli konstruētu dzimumu aizsardzību jeb tā saukto dženderismu. Vairākos punktos tiesvedību vienkārši izbeidza, tā arī skaidri neatbildot uz jautājumu, vai šādi mākslīgi veidoti dzimumi atbilst Satversmes burtam un garam, vai tieši pretēji. Vienīgais, ko tiesa atļāvās paust: “Īpašu pasākumu īstenošana sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.”

Pieteikumu šajā jautājumā Satversmes Tiesai savulaik iesniedza konvenciju atbalstošās partijas, lai iegūtu tiesiskus argumentus turpmākai retorikai. To, ka sievietes un ģimeni jāaizsargā no vardarbības, neviens gan nav apstrīdējis, kaut pareizi ticis norādīts - aizsardzība no vardarbības pienākas visiem sabiedrības locekļiem, neatkarīgi no dzimuma, nevis kādām īpašām grupām. Tomēr lielākie strīdi konvencijas sakarā ir par tajā ietverto dženderisma ideoloģiju. Turpini lasīt »

2021.gada 23.maija vakars kā jau svētdienā šķietami nesolīja nekādus pārsteigumus starptautiskajā arēnā. Līdz brīdim, kad informācijas aģentūru ziņu lentēs parādījās karsta ziņa - Minskas lidostā piespiedu kārā nosēdināta Īrijas aviokompānijas “Ryanair” lidmašīna, kas veica reisu no Atēnām uz Viļņu. Negadījumi starptautiskajā aviācijā vienmēr pievērš pastiprinātu uzmanību, īpaši ja tie saistīti ar terorismu vai citām politiski motivētām aktivitātēm. Un šoreiz bija gan spridzināšanas draudi, gan kara aviācijas izmantošana, lai piespiestu lidaparātu mainīt kursu. Turklāt izrādījās, ka tas viss sarīkots ar vienu vienīgu mērķi - arestēt baltkrievu opozīcijas aktīvistu, telegramkanāla “Nexta” bijušo redaktoru un žurnālistu Ramanu Prataseviču. Turpini lasīt »

Šodien pasaulē ir radītas mobilo ierīču aplikācijas, ar kurām iespējams jebkuru cilvēku nofotografēt un tad viņa seju uzlikt kādas populāras aktrises vai dziedātāja ķermenim. Izskatās smieklīgi, taču samērā ticami. Ja šādu elementāru viltojumu var uztaisīt ar jebkuru telefonu, tad ar mazliet lielāku piepūli, jaudīgāku datoru, kamerām un īpašām datorprogrammām var ticami viltot kaut pašu Anglijas karalieni. Britu televīzija “Chanell 4″ to pierādīja, izveidojot viltotu karalienes Elizabetes uzrunu 2020.gada Ziemassvētkos. Izmantojot “Deepfake” tehnoloģiju, jebkuram politiķim var likt runāt pilnīgi jebko. Tādi viltojumi ir tikai viens no daudzajiem drošības riskiem, ar ko pasaule saskarsies tuvākajos gados. Pie tā būs jāpierod arī mums Latvijā. Turpini lasīt »

Šis raksts tapa salīdzinoši ilgi. Kad darbs pie tā tuvojās nobeigumam, pārsteigti konstatējām, cik apjomīgs tas sanācis. Patiesībā te pietiktu materiāla trim mūsu publikācijām. Vienu brīdi pat apsvērām, vai tā arī nedarīt, sadalot šo rakstu vairākās daļās. Tomēr sapratām, ka tajā aplūkotās tēmas ir cieši saistītas cita ar citu, un tās sadalot, pazudīs tik svarīgais konteksts. Tāpēc, neskatoties uz interneta paaudzes lasītājam visai ievērojamo raksta apjomu, lūdzam lasītājus to izlasīt līdz galam, ja ne citādi, tad lejupielādējot vai izdrukājot un lasot pa daļām. Uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina mūsdienu pasaules aktuālās tendences un lielo vērtību cīņu, kuras kulminācija mums visiem vēl priekšā. Lasi, pārdomā un izdari sirdsapziņā balstītu izvēli.

****

2021.gada 20.janvārī pasaules uzmanība bija pievērsta Vašingtonai, kur notika jaunā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonija. Latvijā šajā dienā pieminēja barikāžu laiku pirms 30 gadiem. Tomēr abās valstīs todien risinājās vēl kādi notikumi, kas šo valstu, bet ASV gadījumā arī visas pasaules nākotnei var izrādīties diezgan būtiski. Amerikā Balto namu klusi pameta eksprezidents Donalds Tramps, kurš jaunajai administrācijai novēlēja saglabāt Ameriku drošu un pārtikušu, bet vienlaikus apsolīja atgriezties arī pats. Savukārt Latvijā šajā dienā ar premjeru Krišjāni Kariņu tikās liberāļu apvienības “Attīstībai/Par” vadība, lai spriestu, kā nepieļaut valsts pamatlikumā nostiprināt to, kas bijis pats par sevi saprotams daudzām latviešu paaudzēm, proti - ģimenes jēdzienu. Turpini lasīt »

Šodien viens no lielākajiem draudiem cilvēces brīvībai ir “Lielais restarts” - kreiso un liberāļu virzīta iniciatīva “ekonomikas un visu sabiedrības aspektu kardinālai atjaunošanai”. Savā pēdējā vēstulē prezidentam Donaldam Trampam par “Lielo restartu” īpaši brīdināja bijušais Vatikāna apustuliskais nuncijs ASV, arhibīskaps Karlo Marija Vigano, nosaucot to par “globālu sazvērestību pret Dievu un cilvēci”. Viņš rakstīja, ka šī plāna arhitekti ir globālā elite, kas vēlas īstenot plašus piespiedu pasākumus, lai būtiski samazinātu indivīda un sabiedrības brīvību. Kas īsti ir šī vēl gluži jaunā iniciatīva? Un vai tā patiesi ir tik jauna, kā mums šķiet? Turpini lasīt »

2020.gada 7.novembris kļuva par pagrieziena punktu drāmā, kurai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule - šajā dienā mediji pasludināja ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa, oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl kādu laiku būs jāpagaida, taču daudzi jau tagad ir pārliecināti, ka par Amerikas Savienoto Valstu 46.prezidentu kļuvis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Tomēr vērojot šo patiesi dramatisko cīņu rodas milzum daudz jautājumu, kas skar ne vien Savienoto Valstu, bet lielā mērā arī pasaules nākotni. Un runa nav tikai par ASV ārējo un iekšējo politiku, bet par tādām pragmatiski netveramām kategorijām kā ētika, morāle, vērtības. Taču, vai tas, kas notiek ASV, maz ir svarīgs Latvijai? Noteikti ir, jo Savienotās Valstis joprojām ir mūsu lielākais stratēģiskais sabiedrotais un ietekmīgākā lielvalsts starptautiskajā arēnā. Turpini lasīt »

Jau 2020.gada jūlijā pasaules ziņu aģentūras vēstīja par bruņotu konfliktu uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Savstarpējas apšaudes turpinājās vairākas nedēļas. Šādas konfliktsituācijas reģionā nav nekas jauns - laiku pa laikam tās uzliesmo kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Taču 2020.gada 27.septembris pienāca ar vēstīm par daudz nopietnāku karadarbību, kurā tiek izmantota kaujas aviācija un bezpilota droni, tanki un cita bruņutehnika, artilērija un zenītraķešu kompleksi. Ir atsākušās kaujas par Kalnu Karabahu - salīdzinoši nelielu kalnu apvidu pie abu valstu robežas. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi šo reģionu, tā Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu atzīst par daļu no Azerbaidžānas. Bet vai tas ir taisnīgi un pareizi? Par to šajā rakstā. Turpini lasīt »

2020.gada 9.augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Šoreiz tās bija citādākas, nekā Baltkrievijā parasts, jo visai apolitiskie baltkrievi šķita pēkšņi it kā pamodušies no dziļa miega, kā dēļ ilggadējā valsts diktatora varas krēsls sācis šķobīties. Diemžēl arī šīs vēlēšanas baltkrieviem tika nekaunīgi nozagtas. Tas radīja sašutumu daudzos Baltkrievijas iedzīvotājos, kuri izgāja ielās miermīlīgās protesta demonstrācijās, taču piedzīvoja līdz šim nepieredzētu varas represīvā aparāta nežēlību. Policijas vardarbība radīja pretreakciju un vismaz dažas naktis Baltkrievijas pilsētu ielas atgādināja kaujas lauku, kurā bija gan kritušie, gan ievainotie.

“Laikmeta zīmes” pārsteidza daļas Latvijas iedzīvotāju attieksme pret notikumiem Baltkrievijā. Sociālajos tīklos internetā var lasīt gan Lukašenko cildinošus, gan protestētājus nosodošus ierakstus, tāpat Lukašenko propagandas tiražētus mītus par to, ka visi protestētāji ir kādu vārdā nenosauktu spēku uzpirkti, bet paši protesti - Rietumu specdienestu inspirēti. Tas pierāda, cik maz šie rakstītāji zina par patieso stāvokli Baltkrievijā un saprot, kas tur šobrīd notiek. Turpini lasīt »

Daudzi politikas pētnieki ir vienisprātis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav citas iespējas, kā mēģināt palikt savā amatā mūžīgi, vai vismaz radīt tādu varas formāciju vai goda amatu, kas formāli nepiederētu pie likumdevējas vai izpildvaras, tomēr ļautu pilnībā kontrolēt un ietekmēt procesus valstī. Pretējā gadījumā, ja pie varas Krievijā nonāks opozīcijas spēki, Vladimiram Vladimirovičam pēc pilnvaru beigām varētu draudēt kriminālvajāšana un reāls cietumsods. Tāpēc mazākais, kas varētu apmierināt Putinu, būtu viņam draudzīga un pakļāvīga nākamā prezidenta kandidatūra. Tomēr vislabāk, ja šajā amatā paliktu viņš pats. Bet, kā to panākt? Turpini lasīt »