Laikmeta zīmes

Šis raksts tapa kā papildinājums mūsu publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT) un kā atbilde rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Raksta trešajā daļā aplūkojam padomjlaika pārtikas kvalitāti, sabiedriskās ēdināšanas un restorānu kultūru, prostitūciju, attieksmi pret seksuālām perversijām un padomju sabiedrības morālo divkosību. Šīs tēmas noslēdz rakstu sēriju (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kurā stāstījām par padomju politisko sistēmu, Brežņeva valdīšanas ēru, plānveida ekonomikas dīvainībām, sociālo sistēmu, izglītību, medicīnu un citiem padomju dzīves un sadzīves aspektiem. Turpini lasīt »

Šis raksts tapis kā papildinājums publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kuras mērķis bija atspēkot populārākos mūsdienās izplatītos mītus par padomju laiku. Reizē šī ir arī atbilde internetā lasāmajam rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Mūsu raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tādiem jautājumiem kā Brežņeva “zelta laikmets”, padomju ekonomika, darba apmaksa, preču kvalitāte, zagšanas darbavietā un pat par publiskajām tualetēm. Šoreiz stāsts par pensijām, formālo un interešu izglītību, medicīnu, kultūru, ceļojumiem un rusifikācijas politiku. Lasi un uzzini arī tu! Turpini lasīt »

Savulaik “Laikmeta zīmēs” publicējām rakstu “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” divās daļās, kurā centāmies atspēkot vairākus populārus mītus, kādi dažkārt šodien tiek izplatīti par dzīvi Padomju Savienībā un specifiski Padomju Latvijā. Nesen interneta plašumos uzgājām līdzīgu rakstu - “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Nosaukums un mērķis it kā līdzīgi, taču skatījums - pavisam cits. Lai gan raksta autors uzskata sevi par “uzticamu liecinieku” un atzīst, ka “absolūti objektīvs skatījums uz padomju periodu ir gandrīz neiespējams”, tomēr šķiet, it kā mēs būtu dzīvojuši divās pilnīgi atšķirīgās valstīs.

Jāteic, minētais raksts uzrakstīts saistoši un nav pārāk neiecietīgs pret citādi domājošajiem, kā tas līdzīgās publikācijās nereti notiek. Autors it kā objektīvi mēģina paraudzīties uz dzīvi Padomju Latvijā “attīstītā sociālisma” periodā. Bet, vai patiešām objektīvi? Lasot rakstu tomēr nepamet sajūta, ka autora mērķis bijis slavināt dzīvi Padomju Latvijā un izcelt sociālisma priekšrocības iepretī “pūstošajam kapitālismam”, tāpat radīt iespaidu par šodienas Latviju kā neizdevušos, noziedznieku pārvaldītu valsti. Tātad, tieši tas, ko savā propagandā pret mūsu valsti jau gadiem izmanto Krievija. Turpini lasīt »

Klāt novembris un līdz ar to Lāčplēša diena, kad pieminam karavīrus, kas ziedojuši dzīvības uz Latvijas brīvības altāra. 1918.-1920.gadā latviešu karavīri spēja nosargāt savu valsti. Bet vai tikai pašu spēkiem? Diemžēl fakti par citu valstu karavīru neatsveramo palīdzību Latvijas neatkarības izcīnīšanā šodien ir mazāk zināmi. Latvijas teritorijas atbrīvošanā piedalījās gan Igaunijas armija Vidzemē, gan Polijas karaspēks Latgalē, gan Lietuvas armija Ilūkstes apriņķī. Visvairāk runāts par Igaunijas un Polijas armiju palīdzību Latvijai, taču mazāk zināma Lielbritānijas un Francijas karavīru piedalīšanās Latvijas Neatkarības karā, bet tikpat kā nemaz nav dzirdēts par Somijas, Dānijas, Zviedrijas un ASV pilsoņu dalību Brīvības cīņās. Turpini lasīt »

Jau 2020.gada jūlijā pasaules ziņu aģentūras vēstīja par bruņotu konfliktu uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Savstarpējas apšaudes turpinājās vairākas nedēļas. Šādas konfliktsituācijas reģionā nav nekas jauns - laiku pa laikam tās uzliesmo kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Taču 2020.gada 27.septembris pienāca ar vēstīm par daudz nopietnāku karadarbību, kurā tiek izmantota kaujas aviācija un bezpilota droni, tanki un cita bruņutehnika, artilērija un zenītraķešu kompleksi. Ir atsākušās kaujas par Kalnu Karabahu - salīdzinoši nelielu kalnu apvidu pie abu valstu robežas. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi šo reģionu, tā Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu atzīst par daļu no Azerbaidžānas. Bet vai tas ir taisnīgi un pareizi? Par to šajā rakstā. Turpini lasīt »

Zemes reforma Latvijā. Līdzīgas reformas pēc I Pasaules kara notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižas kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās saimniecībās ļāva tikt pie zemes jebkuram gribētājam, taču kavēja bagātu latviešu lielsaimniecību attīstību. Sekas šādai zemes sadrumstalotībai jūtam vēl šodien, kad senie īpašumi atkal denacionalizēti. Tāpat joprojām cīnāmies ar postažu, ko zemes reforma nodarīja veco muižu ēkām. Patiesībā var teikt, ka Latvijas agrārreforma bija drīzāk politiski sociāla nevis ekonomiska revolūcija. Jaunas valsts stūrakmens uz veca naida drupām. Šķiru cīņas atriebe. Vai tolaik, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk? Daži teiks - citādāk nevarēja. Bet varbūt vajadzēja? Par Latvijas agrārreformas plusiem un mīnusiem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Brīvības cīņām pirmo patiesas brīvības gadu Latvija sagaidīja sadragāta. Piecus gadus zemi bija postījis pasaulē lielākais karš. 80 000 lauku sētu iznīcinātas, vairāk nekā 100 000 - smagi cietušas. Tā bija ceturtā daļa no visām saimniecībām. Teju 30% aramzemes bija atmatā. Turpini lasīt »

Šī ir ceturtā un pēdējā publikācija rakstu sērijā par tā sauktās perestroikas posmu Padomju Savienības vēsturē. Pirmajā daļā apskatījām pārbūves sākumposmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim (lasiet ŠEIT). Otrajā daļā stāstījām par notikumiem no 1987.gada sākuma līdz 1989.gada vasarai (lasiet ŠEIT), kas iezīmējās ar pirmajām jūtamajām pārmaiņām un sabiedrības demokratizāciju, taču arī pirmajām valsts dezintegrācijas pazīmēm. Publikācijas 3.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar notikumiem bagātāko perestroikas posmu, kas noslēdzās ar 1991.gada augusta puču. Šajā pēdējā raksta daļā runāsim par īso, bet daudziem maz zināmo laika posmu pēc Augusta puča līdz PSRS likvidēšanai 1991.gada decembrī. Turpini lasīt »

Esam nonākuši līdz trešajam un izšķirošajam pārbūves jeb perestroikas posmam. Šajā posmā notikumu attīstība bija tik strauja un pašu notikumu tik daudz, ka grūti par visiem viena raksta ietvaros pastāstīt. Tas bija laiks, kas lielā padomju impērija sāka irt pa vīlēm, notika vēl nepieredzēta ekonomikas lejupslīde, veikalu plaukti kļuva pilnīgi tukši un daudzu preču iegādei nācās ieviest talonu sistēmu, savukārt nacionālajās republikās pieauga vietējo tautu pašapziņa un neatkarības tendences, turpinājās lieli etniskie konflikti. Periods noslēdzās ar valsts apvērsuma mēģinājumu 1991.gada augustā. Aplūkosim šos procesus detalizētāk. Turpini lasīt »

Pārbūves jeb perestroikas laiks - viens no būtiskākajiem periodiem Padomju Savienības vēstures noslēguma posmā, kas noveda pie šīs pēdējās pasaules impērijas sabrukšanas. Mūsu publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par pārbūves priekšvēsturi Andropova reformu laikā un perestroikas 1.posmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim. Šajā rakstā apskatīsim pārbūves 2.posma notikumus gan politiskajā, gan ekonomiskajā un sabiedriskajā jomā. Šis materiāls īpaši noderēs tiem, kas paši padomju laiku nav pieredzējuši, pārējie varēs vēlreiz atcerēties šos trauksmainos, taču neapšaubāmi interesantos gadus. Turpini lasīt »

Okupācijas laikā dzīvojošie labi atceras tā saukto perestroikas jeb pārbūves laiku pirms paša PSRS sabrukuma. Droši vien par šo posmu Padomju Savienības vēsturē skolā un no vecākiem un vecvecākiem kaut ko dzirdējuši arī tie, kas dzimuši jau neatkarīgās Latvijas gados. Kas īsti bija perestroika? Pārmaiņu process PSRS ideoloģiskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kuru izstrādāja un vadīja PSKP CK ģenerālsekretārs, vēlāk PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un viņa komanda. Perestroikas mērķis bija PSRS ekonomikas intensificēšana un pārveidošana, kā arī sabiedriski politiskās sistēmas demokratizācija. Šis šodien tik pretrunīgi vērtētais laiks būtiski skāra arī okupētās Latvijas iedzīvotājus - toreizējo Latvijas PSR. Šajā rakstā nedaudz ieskicēsim svarīgākos perestroikas procesus, notikumus un ideoloģiskos jēdzienus. Turpini lasīt »