Laikmeta zīmes

Brīnums! Pirms Jaungada uzsniga sniegs - reta dabas parādība Latvijā pēdējos gados. Daudzi steidza izmantot brīdi, lai pandēmijas pašā vidū kaut nedaudz aizmirstos, gūstot iepriecinājumu miesai un dvēselei. Slēpes, pastaiga sniegotā mežā, bērnu draiskulības, pikošanās un ragaviņas. Arī sniegavīru veidošana. Tomēr izrādās, ka ne visiem sniegs atnes prieku. Eiropas Savienībā pieņemtās vērtības un nevērtības pieprasa, lai pat sniegavīrs tiktu veidots politkorekti, ievērojot visu rasu, dzimumu un seksuālo orientāciju tiesības un cieņu. Palūkosimies, kā tik neapdomīga vaļība kā sniegavīra velšana varētu beigties mūsdienu idiotiski liberālajā (G)e(j)ropā. Turpini lasīt »

Pēdējos gados arvien vairāk kristiešu no Latvijas, pārsvarā jauni cilvēki, dodas īsākos vai garākos misijas ceļojumos uz tuvākām vai tālākām pasaules zemēm. Esam lasījuši vai dzirdējuši par misijas darbu Baškīrijā, Tuvo Austrumu zemēs, Āfrikā un citur. Šajā rakstā stāstīsim par Jelgavas vasarsvētku draudzes locekles Evijas Čerevko misijas braucienu uz Peru. Šajā Dienvidamerikas zemē Evija uzturējās trīs mēnešus, kalpodama peruāņu bērniem un nabadzīgiem cilvēkiem pilsētu ielās, graustu rajonos, kalnos un džungļos. Savos iespaidos, emocijās un piedzīvojumos Evija gatava dalīties arī ar “Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

Dievs ir bijis tik dzīvs, labs un brīnumains manā dzīvē! Viņš pārvērta manu sapni realitātē un apgrieza manu mazo dzīvīti kājām gaisā. Viņš dāvāja man privilēģiju trīs mēnešus pavadīt Peru. Šis laiks ir atstājis milzu nospiedumu manī. Cilvēki, valoda, kultūra, daba - itin viss. Ko es tur darīju? Palīdzēju bērniem spēlēties! Nu, apmēram uz to pusi. Interesanti, ka vēl tikai dažus mēnešus pirms tam man nebija ne mazākā priekšstata par šīs zemes dzīvi, taču šodien es mīlu šo valsti un tās cilvēkus, it kā tie būtu manējie. Jo Dievam viss ir iespējams! Manā dzīvē tie nav tikai tukši vārdi - esmu to redzējusi, piedzīvojusi, izbaudījusi un joprojām turpinu redzēt, piedzīvot un izbaudīt ik dienas. Turpini lasīt »

2020.gada 7.novembris kļuva par pagrieziena punktu drāmā, kurai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule - šajā dienā mediji pasludināja ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa, oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl kādu laiku būs jāpagaida, taču daudzi jau tagad ir pārliecināti, ka par Amerikas Savienoto Valstu 46.prezidentu kļuvis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Tomēr vērojot šo patiesi dramatisko cīņu rodas milzum daudz jautājumu, kas skar ne vien Savienoto Valstu, bet lielā mērā arī pasaules nākotni. Un runa nav tikai par ASV ārējo un iekšējo politiku, bet par tādām pragmatiski netveramām kategorijām kā ētika, morāle, vērtības. Taču, vai tas, kas notiek ASV, maz ir svarīgs Latvijai? Noteikti ir, jo Savienotās Valstis joprojām ir mūsu lielākais stratēģiskais sabiedrotais un ietekmīgākā lielvalsts starptautiskajā arēnā. Turpini lasīt »

2020.gada 12.novembrī Satversmes tiesa pasludināja lēmumu, kas morāli šokēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Ignorējot valsts pamatlikuma 110.pantu, kurš definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, tiesa būtībā ir pateikusi, ka valstij vienlīdz jāatbalsta arī viendzimuma “ģimenes”. Kamēr tūkstošiem Latvijas īsto ģimeņu pauž sašutumu par šo lēmumu, kreisie radikāļi no partijas “Progresīvie”, kā ņirgādamies par absolūto vairākumu mūsu valsts iedzīvotāju, apsveic Latvijas ģimenes ar šo “panākumu”. Ne tik atklāti, bet par šādu lēmumu noteikti priecājas arī liberāļi no “Attīstībai/Par”. Kārtējo reizi ir pierādījies, ka mūsdienu ekstrēmi liberalizētajā pasaulē demokrātija vairs nenozīmē vairākuma, bet “pareizas” ideoloģijas virzīta mazākuma gribu. Turpini lasīt »

Klāt novembris un līdz ar to Lāčplēša diena, kad pieminam karavīrus, kas ziedojuši dzīvības uz Latvijas brīvības altāra. 1918.-1920.gadā latviešu karavīri spēja nosargāt savu valsti. Bet vai tikai pašu spēkiem? Diemžēl fakti par citu valstu karavīru neatsveramo palīdzību Latvijas neatkarības izcīnīšanā šodien ir mazāk zināmi. Latvijas teritorijas atbrīvošanā piedalījās gan Igaunijas armija Vidzemē, gan Polijas karaspēks Latgalē, gan Lietuvas armija Ilūkstes apriņķī. Visvairāk runāts par Igaunijas un Polijas armiju palīdzību Latvijai, taču mazāk zināma Lielbritānijas un Francijas karavīru piedalīšanās Latvijas Neatkarības karā, bet tikpat kā nemaz nav dzirdēts par Somijas, Dānijas, Zviedrijas un ASV pilsoņu dalību Brīvības cīņās. Turpini lasīt »

Nesen kāds populārs televīzijas raidījumās briesmīgi sacepās par kādas Latvijā zināmas draudzes un viņa mācītāja “nepieņemamo uzvedību” - viņi, lūk, baidot cilvēkus ar elli! Kāda dīvaina teoloģe pat nebalsī iebrēcās - tie esot skaidri viduslaiki! Kāda elle?! Kur tas dzirdēts, ka mūsu tolerantajā un advancētajā laikmetā cilvēki vēl tic ellei? Tomēr Dieva Vārds nepārprotami norāda uz divām esībām, kurās cilvēks var pavadīt Mūžību. Viena ir kopā ar Dievu, otra - šķirti no Dieva. Izvēle ir mūsu pašu rokās. Vienīgais veids, kā pavadīt Mūžību kopā ar Dievu, ir noticēt Jēzus Kristus upurim pie krusta un atdot savu dzīvi Kristum kā Kungam. Kristus ir vienīgais ceļš atpakaļ pie mūsu Radītāja.

Nav svarīgi, kādi ir mūsu konfesionālie vai personīgie uzskati par dzīvi pēc fiziskās nāves - tās ir tikai diskutējamas detaļas. Neapšaubāmi ir tas, ka mums visiem reiz būs jāatstāj šī pasaule un jāstājas Dieva troņa priekšā. Un tad būs eksistenciāli svarīgi, vai mēs jau šīszemes dzīvē būsim pazinuši Kristu kā Glābēju un Kungu. Vai būsim garīgi piedzimuši Dieva ģimenē un kļuvuši par Viņa bērniem. Tikai tad Mūžību varēsim pavadīt kopā ar savu Debesu Tēvu Viņa neizmērojamās godības klātbūtnē. Turpini lasīt »

Viena no “Laikmeta zīmju” veidotāja iemīļotām bērnības grāmatām bija itāļu rakstnieka Džanni Rodari “Dželsomino melu zemē”. Un kurš gan bijušajā Padomju Savienībā nebija kaut ko dzirdējis par Čipolīno jeb, kā viņu sauca latviski - Sīpoliņu, kas cīnījās par visiem apbižotajiem un apspiestajiem pret augstprātīgajiem un ļaunajiem bagātniekiem un prinčiem. Sociālā taisnīguma līnija Rodari darbos bija saskatāma ļoti skaidri, kaut bērnu auditorijai šis aspekts diez vai jelkad šķitis svarīgs. Drīzāk gan labā uzvara pār ļauno, taisnības uzvara pār netaisnību. Lai nu kā, Džanni Rodari grāmatas ir daudzu padomju laikā augušo bērnības literatūra. Tādēļ iepazīsimies ar rakstnieka daiļradi tuvāk. Turpini lasīt »

Pēc vasaras atvaļinājuma atsākoties televīzijas sezonai, kopš septembra vidus Latvijas Televīzijas ēterā atkal skatāms raidījums “Saknes debesīs”. Esam jau rakstījuši (lasiet ŠEIT), ka pavasarī par nepārdomātiem izteicieniem citā plašsaziņas līdzeklī no darba tika atlaists raidījuma vadītājs Aleksis Daume. Par jauno vadītāju raidījumu producējošais uzņēmums “Hansa Media” iecēla politisko karjeru Saeimā beigušo Ilmāru Latkovski. Jau tolaik daudzi izteica bažas, vai līdz ar jauno vadītāju netiks mainīts arī raidījuma idejiskais virziens. Par to, ka bažas nav bijušas bez pamata, liecina vairāki vēstījumi, ko bijušie raidījuma veidotāji publicējuši sociālajās vietnēs internetā. Kas īsti noticis ar raidījumu “Saknes debesīs”? Turpini lasīt »

Jau 2020.gada jūlijā pasaules ziņu aģentūras vēstīja par bruņotu konfliktu uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Savstarpējas apšaudes turpinājās vairākas nedēļas. Šādas konfliktsituācijas reģionā nav nekas jauns - laiku pa laikam tās uzliesmo kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Taču 2020.gada 27.septembris pienāca ar vēstīm par daudz nopietnāku karadarbību, kurā tiek izmantota kaujas aviācija un bezpilota droni, tanki un cita bruņutehnika, artilērija un zenītraķešu kompleksi. Ir atsākušās kaujas par Kalnu Karabahu - salīdzinoši nelielu kalnu apvidu pie abu valstu robežas. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi šo reģionu, tā Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu atzīst par daļu no Azerbaidžānas. Bet vai tas ir taisnīgi un pareizi? Par to šajā rakstā. Turpini lasīt »

Kā katru pirmdienu, arī 2020.gada 21.septembrī Latvijas Televīzijas ēterā bija skatāms raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Tēma - “Garīgā varmācība, manipulācijas ar cilvēku prātiem, naudas izspiešana. Vai un kādas ir reliģijas robežas?” Šādā kontekstā tika “ķidāta” mācītāja Mārča Jencīša un viņa draudzes “Kristus pasaulei” kalpošana. Jencītis ir pretrunīgi vērtēta personība, par kuru viedokļi dalās pat kristiešu vidū. Taču šoreiz nav runa par to, kā mēs katrs viņa darbību vērtējam, bet gan par “Aizliegtā paņēmiena” darba metodēm un žurnālistu ētiku. Vai ir pieņemami manipulēt ar cilvēku sacīto, izraujot atsevišķus teikumus no konteksta un samontējot tos sev vēlamā secībā? Jo tieši tāds bija konkrētais raidījums. Par to domāsim šajā publikācijā. Turpini lasīt »