Laikmeta zīmes

Latvijas publiskajā telpā nereti dzirdama sūkstīšanās par varas absolūto nespēju ieklausīties tautas viedoklī. Dažkārt vara iedzīvotāju domas ignorē tik klaji, ka šāda cinisma priekšā cilvēkiem vienkārši nolaižas rokas. Tas novedis pie iedzīvotāju sabiedriskas un politiskas apātijas, jo “tāpat jau neko nevar izmainīt”. Šādas apātijas izpausme bija arī zemā vēlētāju aktivitāte Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanās. Tāds varas “kurlums” ir ļoti bīstams, jo veido vienaldzīgu sabiedrību, kas krīzes situācijā var izrādīties liktenīgi valstij. Pēdējo mēnešu laikā bijuši divi spilgti varas arogances gadījumi - Marsa parka epopeja un sasteigtais lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību strīdīgā vietā. Par šiem gadījumiem vairāk mūsu rakstā. Turpini lasīt »

2020.gada augustā kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda skandāls - Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Kalna svētību kopienā Bruknā atklājusi briesmīgus bērnu tiesību aizskārumus. Daudzus kristiešus un ne tikai kristiešus šī ziņa šokēja, jo līdz šim gan kopienas vadītājs, priesteris Andrejs Mediņš, gan pati Bruknas kopiena, kur rehabilitāciju iziet atkarīgie un cilvēki no citām sociālā riska grupām, plašsaziņas līdzekļos tikusi slavēta un vienmēr rādīta tikai pozitīvā gaismā. Turklāt neviens, kurš Andreju pazīst personīgi vai apmeklējis Bruknu, nespēja noticēt, ka apsūdzībām emocionālā un pat fiziskā vardarbībā pret bērniem varētu būt pamats. Jo vairāk tāpēc, ka izmeklēšana tika sākta uz vienas anonīmas sūdzības pamata.

Pēdējās nedēļu laikā par šo tēmu runāts un rakstīts daudz. Izteikušies ir gan tie, kas priesteri Mediņu un viņa darbu Bruknā pazīst labi, gan tādi, kas par notikušo spriež tikai no ziņu virsrakstiem. Šis notikums ir sašķēlis sabiedrību - kā laicīgo, tā diemžēl arī kristīgo. Sociālie tīkli un interneta vietnes ir pilnas ar rakstiem, replikām un komentāriem. Vairākums gan aizstāv priesteri un viņa paveikto, taču valsts institūciju ierēdņi un daļa sabiedrības gatavi Mediņu nosodīt. “Laikmeta zīmes” nolēma neveidot analītisku rakstu par šo gadījumu, bet publicēt fragmentus no dažādiem rakstiem un komentāriem, vien noslēgumā paužot mūsu domas par notikušo. Lasiet, domājiet un veidojiet savu viedokli arī jūs. Turpini lasīt »

Sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par mūsu zemē dzimušiem un pasaules slavu ieguvušiem cilvēkiem dažādās jomās - mākslā, baletā, zinātnē, akadēmiskajā mūzikā, pat dēkās un piedzīvojumu meklēšanā. Nu pienācis laiks sportam. Arī šajā jomā Latvijai ir ar ko lepoties. Iegūto titulu ziņā vēl ilgi nepārspēts paliks skeletonists Martins Dukurs, savi varoņi mums ir arī kamaniņu sportā, bobslejā, basketbolā, vieglatlētikā, riteņbraukšanā un daudzos citos sporta veidos. Šoreiz par trim no viņiem - šaha lielmeistaru Mihailu Tālu, visu laiku labāko šķēpmetēju Jāni Lūsi un Latvijas sieviešu basketbola leģendu Uļjanu Semjonovu. Turpini lasīt »

2020.gada 9.augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Šoreiz tās bija citādākas, nekā Baltkrievijā parasts, jo visai apolitiskie baltkrievi šķita pēkšņi it kā pamodušies no dziļa miega, kā dēļ ilggadējā valsts diktatora varas krēsls sācis šķobīties. Diemžēl arī šīs vēlēšanas baltkrieviem tika nekaunīgi nozagtas. Tas radīja sašutumu daudzos Baltkrievijas iedzīvotājos, kuri izgāja ielās miermīlīgās protesta demonstrācijās, taču piedzīvoja līdz šim nepieredzētu varas represīvā aparāta nežēlību. Policijas vardarbība radīja pretreakciju un vismaz dažas naktis Baltkrievijas pilsētu ielas atgādināja kaujas lauku, kurā bija gan kritušie, gan ievainotie.

“Laikmeta zīmes” pārsteidza daļas Latvijas iedzīvotāju attieksme pret notikumiem Baltkrievijā. Sociālajos tīklos internetā var lasīt gan Lukašenko cildinošus, gan protestētājus nosodošus ierakstus, tāpat Lukašenko propagandas tiražētus mītus par to, ka visi protestētāji ir kādu vārdā nenosauktu spēku uzpirkti, bet paši protesti - Rietumu specdienestu inspirēti. Tas pierāda, cik maz šie rakstītāji zina par patieso stāvokli Baltkrievijā un saprot, kas tur šobrīd notiek. Turpini lasīt »

Kad 20.gadsimta 90.gadu sākumā “Laikmeta zīmju” redaktora rokās pirmoreiz nonāca Rutku Tēva romāns “Trīs vella kalpi”, abas filmas par vella kalpu piedzīvojumiem biju skatījies daudzas reizes. Bērnībā “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās” bija manas iemīļotākās latviešu kinofilmas. Laikam gan būs grūti atrast latvieti, kurš kaut reizi nebūtu redzējis kādu no šīm Rīgas kinostudijas vēsturiskajām kostīmfilmām. Padomju laikā tās bija populāras visā Padomju Savienībā. Tāpēc romāns manī raisīja divējādas sajūtas - nelielu vilšanos par to, ka literārajam oriģinālam tomēr pietrūkst filmu spriedzes un nebēdnības, bet tajā pašā laikā simpātijas par Rīgas vēstures adekvāto attēlojumu, kas romānā ir daudz tuvāks patiesībai nekā filmās.

Daudzi, kas romānu lasījuši jau pēc filmu noskatīšanās, piedzīvojuši līdzīgas sajūtas. Tas liecina, ka Rutku Tēva literārais darbs krietni atšķiras no Aleksandra Leimaņa muzikālajām filmām. Patiesībā tie ir divi dažādi daiļdarbi. Turpini lasīt »

Atjaunotajā Latvijas Republikā jautājums par sieviešu ordināciju garīgā amatā tiek diskutēts vismaz kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Laiku pa laikam šī tēma kļūst aktuālāka, tad atkal pierimst. Diskusijās iesaistās ne vien kristieši, bet nereti arī plašāka sabiedrība. “Laikmeta zīmes” līdz šim šo tēmu komentējušas nav, taču tagad savas domas izteikt mūs pamudināja evaņģēlistes, cietuma kapelānes un dzejnieces Rudītes Losānes 2020.gada 9.aprīļa raksts interneta žurnālā “Satori”. Jau kādu laiku bijām ievērojuši, ka Rudīte dažādās intervijās sākusi paust arī bibliski strīdīgas idejas. Tas lika jautāt - kas gan notiek ar cienījamo teoloģi? Turpini lasīt »

Klāt vasara un līdz ar to arī lielais grilēšanas un āra cepšanas laiks. Par neatņemamu piedevu pie ceptas vai grilētas gaļas kļuvis kečups - nu jau arī latviešu virtuvē. Kā teikts kādā reklāmā: “Līgo galds bez kečupa ir tas pats, kas Jānis bez ozollapu vainaga”. Mūsu ēdienkartē kečups ienācis no ASV. Ikvienas amerikāņu ģimenes ledusskapī jūs 97 gadījumos no 100 atradīsiet kečupu. Vidēji katrs amerikānis gadā apēd trīs pudeles kečupa. Vasarā, kad Latvijā teju ikvienā dārzā tiek iedarbināti grili un citas cepamierīces, situācija ir līdzīga. Tāpēc šoreiz stāstīsim par iecienītāko tomātu mērci pasaulē - kečupu, un pazīstamāko tās ražotāju - kompāniju “Heinz”. Turpini lasīt »

Daudzi politikas pētnieki ir vienisprātis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav citas iespējas, kā mēģināt palikt savā amatā mūžīgi, vai vismaz radīt tādu varas formāciju vai goda amatu, kas formāli nepiederētu pie likumdevējas vai izpildvaras, tomēr ļautu pilnībā kontrolēt un ietekmēt procesus valstī. Pretējā gadījumā, ja pie varas Krievijā nonāks opozīcijas spēki, Vladimiram Vladimirovičam pēc pilnvaru beigām varētu draudēt kriminālvajāšana un reāls cietumsods. Tāpēc mazākais, kas varētu apmierināt Putinu, būtu viņam draudzīga un pakļāvīga nākamā prezidenta kandidatūra. Tomēr vislabāk, ja šajā amatā paliktu viņš pats. Bet, kā to panākt? Turpini lasīt »

Šī gada (2020) maija beigās un jūnija sākumā ziņu raidījumi un interneta portāli visā pasaulē vēstīja par protestiem un masu nekārtībām ASV un citviet, ko bija radījusi afroamerikāņa Džordža Floida bojāeja policista brutālas rīcības dēļ. Šādi nemieri ASV nav jaunums - tie notikuši arī iepriekš un gandrīz vienmēr bijuši saistīti ar kāda melnādainā nāvi. Varētu šķist, ka vardarbība pret melnādainajiem ir teju Amerikas ikdiena un šajā jomā īpaši izceļas tieši policija. Un visiem ir skaidrs, ka pret šādu rasismu ir jācīnās un jāprotestē. Tomēr, pat iepazīstoties tikai ar to informāciju, kādu mums piedāvā politkorektie televīzijas kanāli un ziņu vietnes, rodas likumsakarīgs jautājums: “Kāds visam šim ārprātam sakars ar cīņu pret rasismu?” Turpini lasīt »

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze – tā tikko nosvinējusi 25 gadu jubileju. Tomēr tieši šī draudze bijusi daudzu jaunu ierosmju un projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā (LVDA) un ne tikai tur. Par to, kā un kāpēc draudze “Dzīvības Avots” spējusi īstenot tik vērienīgas ieceres un projektus, stāstīs šis raksts. Tā pirmajā daļā materiāls par draudzes veidošanās apstākļiem un sākuma gadiem, kas savulaik rakstīts LKR žurnālam “Tikšanās” un veltīts draudzes 10 gadu jubilejai. Tagad šī publikācija papildināta ar jauniem faktiem un materiāliem par draudzi un tās kalpošanu. Turpini lasīt »