Laikmeta zīmes

Šis raksts tapa salīdzinoši ilgi. Kad darbs pie tā tuvojās nobeigumam, pārsteigti konstatējām, cik apjomīgs tas sanācis. Patiesībā te pietiktu materiāla trim mūsu publikācijām. Vienu brīdi pat apsvērām, vai tā arī nedarīt, sadalot šo rakstu vairākās daļās. Tomēr sapratām, ka tajā aplūkotās tēmas ir cieši saistītas cita ar citu, un tās sadalot, pazudīs tik svarīgais konteksts. Tāpēc, neskatoties uz interneta paaudzes lasītājam visai ievērojamo raksta apjomu, lūdzam lasītājus to izlasīt līdz galam, ja ne citādi, tad lejupielādējot vai izdrukājot un lasot pa daļām. Uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina mūsdienu pasaules aktuālās tendences un lielo vērtību cīņu, kuras kulminācija mums visiem vēl priekšā. Lasi, pārdomā un izdari sirdsapziņā balstītu izvēli.

****

2021.gada 20.janvārī pasaules uzmanība bija pievērsta Vašingtonai, kur notika jaunā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonija. Latvijā šajā dienā pieminēja barikāžu laiku pirms 30 gadiem. Tomēr abās valstīs todien risinājās vēl kādi notikumi, kas šo valstu, bet ASV gadījumā arī visas pasaules nākotnei var izrādīties diezgan būtiski. Amerikā Balto namu klusi pameta eksprezidents Donalds Tramps, kurš jaunajai administrācijai novēlēja saglabāt Ameriku drošu un pārtikušu, bet vienlaikus apsolīja atgriezties arī pats. Savukārt Latvijā šajā dienā ar premjeru Krišjāni Kariņu tikās liberāļu apvienības “Attīstībai/Par” vadība, lai spriestu, kā nepieļaut valsts pamatlikumā nostiprināt to, kas bijis pats par sevi saprotams daudzām latviešu paaudzēm, proti - ģimenes jēdzienu. Turpini lasīt »

2020.gada 7.novembris kļuva par pagrieziena punktu drāmā, kurai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule - šajā dienā mediji pasludināja ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa, oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl kādu laiku būs jāpagaida, taču daudzi jau tagad ir pārliecināti, ka par Amerikas Savienoto Valstu 46.prezidentu kļuvis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Tomēr vērojot šo patiesi dramatisko cīņu rodas milzum daudz jautājumu, kas skar ne vien Savienoto Valstu, bet lielā mērā arī pasaules nākotni. Un runa nav tikai par ASV ārējo un iekšējo politiku, bet par tādām pragmatiski netveramām kategorijām kā ētika, morāle, vērtības. Taču, vai tas, kas notiek ASV, maz ir svarīgs Latvijai? Noteikti ir, jo Savienotās Valstis joprojām ir mūsu lielākais stratēģiskais sabiedrotais un ietekmīgākā lielvalsts starptautiskajā arēnā. Turpini lasīt »

Klāt vasara un līdz ar to arī lielais grilēšanas un āra cepšanas laiks. Par neatņemamu piedevu pie ceptas vai grilētas gaļas kļuvis kečups - nu jau arī latviešu virtuvē. Kā teikts kādā reklāmā: “Līgo galds bez kečupa ir tas pats, kas Jānis bez ozollapu vainaga”. Mūsu ēdienkartē kečups ienācis no ASV. Ikvienas amerikāņu ģimenes ledusskapī jūs 97 gadījumos no 100 atradīsiet kečupu. Vidēji katrs amerikānis gadā apēd trīs pudeles kečupa. Vasarā, kad Latvijā teju ikvienā dārzā tiek iedarbināti grili un citas cepamierīces, situācija ir līdzīga. Tāpēc šoreiz stāstīsim par iecienītāko tomātu mērci pasaulē - kečupu, un pazīstamāko tās ražotāju - kompāniju “Heinz”. Turpini lasīt »

Šī gada (2020) maija beigās un jūnija sākumā ziņu raidījumi un interneta portāli visā pasaulē vēstīja par protestiem un masu nekārtībām ASV un citviet, ko bija radījusi afroamerikāņa Džordža Floida bojāeja policista brutālas rīcības dēļ. Šādi nemieri ASV nav jaunums - tie notikuši arī iepriekš un gandrīz vienmēr bijuši saistīti ar kāda melnādainā nāvi. Varētu šķist, ka vardarbība pret melnādainajiem ir teju Amerikas ikdiena un šajā jomā īpaši izceļas tieši policija. Un visiem ir skaidrs, ka pret šādu rasismu ir jācīnās un jāprotestē. Tomēr, pat iepazīstoties tikai ar to informāciju, kādu mums piedāvā politkorektie televīzijas kanāli un ziņu vietnes, rodas likumsakarīgs jautājums: “Kāds visam šim ārprātam sakars ar cīņu pret rasismu?” Turpini lasīt »

Rakstu sērijā “Pasaules zīmolu ikonas”, izņemot atsevišķus rakstus, līdz šim esam stāstījuši galvenokārt par dažādiem ēdieniem un dzērieniem, tāpat par populārākajiem to ražotājiem. Rakstījām par kokakolas un pepsikolas, hamburgera un piparkūku, majonēzes un košļājamās gumijas vēsturi. Nu laiks vēl kādam kulta ēdienam - picai. Lai gan vēsturnieki par to vēl strīdas, itālieši ir pārliecināti, ka pica ir tieši viņu nacionālais ēdiens. Tomēr, kā tas noticis ne reizi vien, pasaules slavu šis dažādām piedevām bagātais mīklas plācenis ieguva pēc tam, kad to viņpus okeānam uzlaboja amerikāņu pavāri. Kopš tā laika pica kļuvusi par kulta ēdienu visā pasaulē. Tādēļ iepazīsimies ar šī produkta izcelsmi, vēsturi un attīstību arī mēs. Turpini lasīt »

Kad pēc ziemas sezonas pilsētu ielās un uz lielceļu šosejām atkal dzirdama motociklu rūkoņa, mēs zinām, ka pavasaris ir klāt. Motosezona turpinās visas vasaras garumā un noslēdzas vien vēlā rudenī, reizēm tikai līdz ar pirmo sniegu. Tātad vismaz pusi gada cilvēcei nākas sadzīvot ar motocikliem un to braucējiem. Uz ceļiem var redzēt dažādas motociklu markas - gan sportiskus un ne tik sportiskus lielceļu baikus, gan lēnākos, bet daudz atraktīvākos čoperus. Leģendārākais motociklu zīmols neapšaubāmi ir “Harley-Davidson”. Šo motociklu īpašnieki ļoti lepojas ar saviem braucamajiem un viņiem ir pamats to darīt, jo “Harley-Davidson” ir visai ekskluzīvs motocikls, ko ne katrs var atļauties. Hārleji joprojām ir pazīstamākā un iekārojamākā motociklu marka pasaulē, tāpēc šoreiz mūsu stāsts tieši par viņiem - kompāniju “Harley-Davidson” un tās motocikliem. Turpini lasīt »

Viena no populārākajām aukstajām mērcēm pasaulē ir majonēze. Radusies Vidusjūras reģionā 18.gadsimtā, šodien majonēze kļuvusi par iemīļotu ēdiena piedevu visā pasaulē. Īpaši tas sakāms par Lieldienu laiku, kad daudzu tautu ēdienkartē lielā daudzumā tiek patērētas putnu olas, ar kurām majonēze labi sader kopā. Taču šī izcilā franču mērce lietojama ne tikai kopā ar olu ēdieniem - tā lieti noderēs gan latviešu rasolā, gan kopā ar krievu pelmeņiem, gan citu tautu ēdienos. Šajā rakstā pastāstīsim par šī franču kulinārijas brīnuma izcelsmi un attīstību, kā arī par pasaulslavenu zīmolu, ar kuru mums visvairāk asociējas majonēze - “Hellmann’s”. Turpini lasīt »

Jēzus ļaužu atmoda jeb Jēzus revolūcija 20.gadsimta 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā bija fenomens, kas pārmainīja mūsdienu evaņģēliskās kristietības seju. Izmantojot tā laika jaunatnes kontrkultūras elementus, “Jēzus trakie”, kā viņus nosauca neticīgie, spēja ar Evaņģēlija vēsti uzrunāt tūkstošiem hipiju, bezpajumtnieku, narkomānu un citu subkultūru un sabiedrības grupu pārstāvjus, pievedot tos Kristum un pilnībā izmainot viņu dzīvi. Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par to, kā Jēzus kustība radās un attīstījās vispirms Kalifornijā, pēc tam visās Amerikas Savienotajās Valstīs, par lielākajiem šīs kustības novirzieniem, organizācijām un to līderiem, kā arī par dažādām kustības izpausmēm un kalpošanas veidiem. Publikācijas 2.daļā pievērsīsimies Jēzus ļaužu mācībai un praksei, viņu organizācijām Čikāgā un Lielbritānijā, pastāstīsim par tā saukto Jēzus mūziku un vēl dažiem Jēzus kustības aspektiem. Turpini lasīt »

Ir 1967.gads. Tikai pirms četriem gadiem nogalināts ASV prezidents Džons Kenedijs, turpinās karš Vjetnamā. Rietumu pasauli pārņēmuši jaunatnes nemieri, protestējot pret karu un prasot pārmaiņas izglītības, sociālajā un vides politikā. Kā pretstats vecākās paaudzes “stagnācijai” uzplaukst tā sauktā jaunatnes kontrkultūra. Tas ir hipiju jeb “puķu bērnu” laiks, kad grupa “The Beatles” izdod albumu “Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band”, uz kura apvāka redzamas daudzas šī laikmeta sociālā apvērsuma personības. Un visā šajā raibajā haosā kā spēcīgs stāds no neauglīgās zemes uzdīgst jaunas garīgas kustības sēkla, kas rezumējas tā sauktajā Jēzus revolūcijā. Nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā šajā kustībā iesaistās 250 000 cilvēku tikai ASV vien. Šis fenomens joprojām tiek dēvēts par jaunāko laiku lielāko amerikāņu garīgo atmodu, kas būtiski mainīja kristīgo subkultūru ne vien Savienotajās Valstīs, bet visā pasaulē. Turpini lasīt »

2018.gada 20.augustā laikraksts “Dienas Bizness” publicēja žurnālista Sandra Toča rakstu “Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu nevis afēristu Sorosu”. Raksts tika izplatīts arī interneta vidē un sociālajos tīklos, kur izpelnījās lielu piekrišanu noteiktās sabiedrības grupās. “Laikmeta zīmēm” šī publikācija radīja divējādas sajūtas. No vienas puses varētu piekrist vismaz 90% rakstītā, tomēr šai medaļai ir arī otra puse… Bet par to nedaudz vēlāk. Vispirms piedāvājam iepazīties ar Sandra Toča rakstu gandrīz pilnībā. Esam vien pielabojuši dažas stila nepilnības un pavisam nedaudz saīsinājuši. Pēc tam parunāsim par raksta saturu plašāk. Turpini lasīt »