Laikmeta zīmes

2021.gada 04.jūnijā Latvijas Satversmes tiesa paziņoja spriedumu Stambulas konvencijas lietā. Pēc Satversmes Tiesas skandalozā sprieduma pērn, kas uzlika par pienākumu Saeimai, valdībai un citām valsts institūcijām atbalstīt un sargāt “visas ģimenes formas”, tostarp viendzimuma personu kopdzīvi, reti kurš šaubījās, kāds būs spriedums šajā jautājumā. Tomēr šoreiz tiesa izvēlējās atklāti nepaust savu attieksmi pret Stambulas konvencijā ietvertajiem punktiem, kas paredz sociāli konstruētu dzimumu aizsardzību jeb tā saukto dženderismu. Vairākos punktos tiesvedību vienkārši izbeidza, tā arī skaidri neatbildot uz jautājumu, vai šādi mākslīgi veidoti dzimumi atbilst Satversmes burtam un garam, vai tieši pretēji. Vienīgais, ko tiesa atļāvās paust: “Īpašu pasākumu īstenošana sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.”

Pieteikumu šajā jautājumā Satversmes Tiesai savulaik iesniedza konvenciju atbalstošās partijas, lai iegūtu tiesiskus argumentus turpmākai retorikai. To, ka sievietes un ģimeni jāaizsargā no vardarbības, neviens gan nav apstrīdējis, kaut pareizi ticis norādīts - aizsardzība no vardarbības pienākas visiem sabiedrības locekļiem, neatkarīgi no dzimuma, nevis kādām īpašām grupām. Tomēr lielākie strīdi konvencijas sakarā ir par tajā ietverto dženderisma ideoloģiju. Turpini lasīt »

Linda un Mintauts Krastiņi ir laulāts pāris, kuriem ļoti patīk ceļot. Vislabprātāk viņi to dara uz velosipēda. Savulaik apceļotas dažādas zemes, tostarp mūsu pašu Latvija. Tieši pašā pandēmijas viducī, 2020.gada vasarā, abi ar velosipēdiem devās mēnesi ilgā velotūrē pa Eiropu, pārvarot gan Alpu kalnus, gan šķērsojot daudzas valstis - Vāciju, Austriju, Šveici, Itāliju, Slovēniju, Ungāriju, Slovākiju un citas. Kaut arī šis ceļojums notika pirms gada, šādos braucienos gūtie iespaidi nenoveco un ir interesanti arī ar laika atstarpi. Cerams, ka Lindas un Mintauta stāsts iedvesmos vēl kādus no jums nepadoties pandēmijas radītajām bailēm un doties līdzīgos ceļojumos šovasar. Esiet brīvi! Esiet veseli! Bet tālāk lai Linda stāsta pati…

****

Ar velobraukšanu es vairāk sāku nodarboties pirms trim gadiem, kad vīrs man uzdāvināja riteni. Pats viņš gan ir pieredzējis velobraucējs jau daudzus gadus. Sāku braukt garākus gabalus, piemēram, no Talsiem līdz Rīgai un atpakaļ. Iepatikās braukt daudz un ilgi, tāpēc sāku meklēt braucienus ar konkrētu mērķi. Kopā ar vīru pamēģinājām 100 stundās apbraukt Latviju. Ar to nepietika. Un tad laikā, kad daudzi vairījās doties tālāk par piemājas veikalu, kur nu vēl pāri robežai, nolēmām paņemt vasarā mēnesi atvaļinājuma un doties ar velosipēdiem un telti apskatīt kaut nedaudz no mūsu skaistās planētas. Tas izrādījās tik lielisks piedzīvojums mēneša garumā, ka turpinājums noteikti sekos. Turpini lasīt »

Šodien pasaulē ir radītas mobilo ierīču aplikācijas, ar kurām iespējams jebkuru cilvēku nofotografēt un tad viņa seju uzlikt kādas populāras aktrises vai dziedātāja ķermenim. Izskatās smieklīgi, taču samērā ticami. Ja šādu elementāru viltojumu var uztaisīt ar jebkuru telefonu, tad ar mazliet lielāku piepūli, jaudīgāku datoru, kamerām un īpašām datorprogrammām var ticami viltot kaut pašu Anglijas karalieni. Britu televīzija “Chanell 4″ to pierādīja, izveidojot viltotu karalienes Elizabetes uzrunu 2020.gada Ziemassvētkos. Izmantojot “Deepfake” tehnoloģiju, jebkuram politiķim var likt runāt pilnīgi jebko. Tādi viltojumi ir tikai viens no daudzajiem drošības riskiem, ar ko pasaule saskarsies tuvākajos gados. Pie tā būs jāpierod arī mums Latvijā. Turpini lasīt »

Klāt vasara un līdz ar to arī lielais grilēšanas un āra cepšanas laiks. Par neatņemamu piedevu pie ceptas vai grilētas gaļas kļuvis kečups - nu jau arī latviešu virtuvē. Kā teikts kādā reklāmā: “Līgo galds bez kečupa ir tas pats, kas Jānis bez ozollapu vainaga”. Mūsu ēdienkartē kečups ienācis no ASV. Ikvienas amerikāņu ģimenes ledusskapī jūs 97 gadījumos no 100 atradīsiet kečupu. Vidēji katrs amerikānis gadā apēd trīs pudeles kečupa. Vasarā, kad Latvijā teju ikvienā dārzā tiek iedarbināti grili un citas cepamierīces, situācija ir līdzīga. Tāpēc šoreiz stāstīsim par iecienītāko tomātu mērci pasaulē - kečupu, un pazīstamāko tās ražotāju - kompāniju “Heinz”. Turpini lasīt »

Šī gada (2020) maija beigās un jūnija sākumā ziņu raidījumi un interneta portāli visā pasaulē vēstīja par protestiem un masu nekārtībām ASV un citviet, ko bija radījusi afroamerikāņa Džordža Floida bojāeja policista brutālas rīcības dēļ. Šādi nemieri ASV nav jaunums - tie notikuši arī iepriekš un gandrīz vienmēr bijuši saistīti ar kāda melnādainā nāvi. Varētu šķist, ka vardarbība pret melnādainajiem ir teju Amerikas ikdiena un šajā jomā īpaši izceļas tieši policija. Un visiem ir skaidrs, ka pret šādu rasismu ir jācīnās un jāprotestē. Tomēr, pat iepazīstoties tikai ar to informāciju, kādu mums piedāvā politkorektie televīzijas kanāli un ziņu vietnes, rodas likumsakarīgs jautājums: “Kāds visam šim ārprātam sakars ar cīņu pret rasismu?” Turpini lasīt »

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

1989.gadā sāka brukt PSRS izveidotā sociālistiskā sistēma Austrumeiropā, bet 1991.gadā sabruka pati Padomju Savienība. Tajā pašā gadā tika likvidēta arī Varšavas līguma organizācija. Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā NATO nācās pārvērtēt alianses stratēģiskos mērķus un uzdevumus. Tā kā Austrumeiropas valstis un vairākas bijušās PSRS republikas, nevēlēdamās atkārtot vēstures kļūdas, par savas drošības politikas pamatmērķi izvirzīja pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, tika nolemts sākt pakāpenisku NATO paplašināšanās procesu, iekļaujot Eiropas kolektīvās aizsardzības sistēmā arī Centrālās un Austrumeiropas valstis. Turpini lasīt »

2016.gada 8. un 9.jūlijā Polijas galvaspilsētā Varšavā notiks kārtējais NATO samits. Šis ir ļoti svarīgs samits, jo tajā paredzēts pieņemt visai aliansei, bet jo īpaši Austrumeiropas valstīm, tostarp Baltijai, nozīmīgus lēmumus, proti - par NATO papildus vienību un bruņojuma izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, atbildot uz Krievijas agresīvo ārpolitiku un lielu militāru spēku koncentrāciju šo valstu robežu tuvumā. Par to, ka šis samits svarīgs šķiet arī Krievijai, liecina tās propagandas ruporu un interneta “troļļu” aktivizēšanās, izvēršot pret ASV un NATO vērstu ideoloģisku kampaņu un mēģinot noskaņot Eiropas sabiedrisko domu un atsevišķus politiķus pretoties NATO spēku izvietošanai Austrumeiropā.

“Kremļa lakstīgalu” rosīšanās jūtama arī Latvijā. Gan interneta komentāros, gan vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku izteicienos arvien biežāk pavīd Krievijas propagandai pietuvināti viedokļi. Turpini lasīt »

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

2015.gada 15.oktobrī Eiropas pilsoņu komiteja “Mamma, tētis un bērni” (”Mum, Dad and Kids”) iesniedza Eiropas Komisijā pieteikumu jaunai Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Pieteikums tika apstiprināts un 2015.gada 11.decembrī oficiāli reģistrēts Eiropas Komisijā. Organizatoriem tagad ir viens gads, lai savāktu 1 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu parakstu, tostarp Latvijā vismaz 6000 parakstu.

Noslēdzot laulību, vīrietis un sieviete pauž vēlēšanos uzņemties vienu no visu laiku ievērojamākajiem projektiem - dibināt kopīgu ģimeni. Valsts neatzīst laulību jūtu dēļ, bet tādēļ, ka paaudžu nomaiņa un bērnu audzināšana garantē tautas nākotni. Tas izskaidro laulības nozīmīgumu, bet svarīgi ir atcerēties, ka laulība nav līgums - tā ir institūcija. Laulība pasargā ģimeni, jo balstās uz apņemšanos dzīvot kopā savstarpējā cieņā un atbildībā par bērniem, kas dzimuši šajā savienībā. Turpini lasīt »