Laikmeta zīmes

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

2015.gada 15.oktobrī Eiropas pilsoņu komiteja “Mamma, tētis un bērni” (”Mum, Dad and Kids”) iesniedza Eiropas Komisijā pieteikumu jaunai Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Pieteikums tika apstiprināts un 2015.gada 11.decembrī oficiāli reģistrēts Eiropas Komisijā. Organizatoriem tagad ir viens gads, lai savāktu 1 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu parakstu, tostarp Latvijā vismaz 6000 parakstu.

Noslēdzot laulību, vīrietis un sieviete pauž vēlēšanos uzņemties vienu no visu laiku ievērojamākajiem projektiem - dibināt kopīgu ģimeni. Valsts neatzīst laulību jūtu dēļ, bet tādēļ, ka paaudžu nomaiņa un bērnu audzināšana garantē tautas nākotni. Tas izskaidro laulības nozīmīgumu, bet svarīgi ir atcerēties, ka laulība nav līgums - tā ir institūcija. Laulība pasargā ģimeni, jo balstās uz apņemšanos dzīvot kopā savstarpējā cieņā un atbildībā par bērniem, kas dzimuši šajā savienībā. Turpini lasīt »

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par to, kā bēgļu krīze Eiropā var ietekmēt Latviju (lasiet ŠEIT). Taču nu notikumi jau attīstīs pa stundām nevis dienām. Agresīvu imigrantu pūļi, kuru vidū daudz jaunu vīriešu spēka gados, bet ne ģimenes ar bērniem, kā tam vajadzētu būt, pārpludinājuši Eiropas dzelzceļus, autoceļus un pilsētas. Ir eksperti, kas domā, ka šādi ISIS un citas teroristu organizācijas Eiropā iepludina savus kaujiniekus. Kā netiešs apliecinājums tam ir grieķu policijas uzietie ieroči un munīcija bēgļiem sūtītajā humānās palīdzības kravā. Arī vairāku ES valstu izlūkdienesti ziņo, ka Eiropā bēgļu aizsegā ienāk islāma teroristi. Daži reliģiju pētnieki uzskata, ka sācis darboties islāma stratēģu izstrādātais Eiropas nemilitārās iekarošanas un islāmizācijas plāns. Šim mērķim teroristi nav vajadzīgi - Eiropā tikai jāiepludina milzīgs skaits musulmaņu, kas nākotnē iegūs ES pilsonību un kā likumīgi pilsoņi varēs pieprasīt respektēt viņu reliģisko pārliecību, iekļaujot islāma normas un tradīcijas Eiropas valstu likumdošanā.

Taču ANO un ES vadītāji izliekas to neredzam. Kā apmāti viņi turpina gvelzt muļķības, bet nedara neko, lai bēgļu krīzi atrisinātu tās saknē. Turpini lasīt »

Pēc ilgām un garām debatēm eirozonas dalībvalstis 2015.gada 17.jūlijā apstiprināja kārtējo finanšu aizdevumu Grieķijai, tā paglābjot šo Vidusjūras valsti no bankrota. Arī šoreiz Latvija nebija tā, kas ar savu veto mēģinātu Briseles plānus izjaukt, kaut pirms tam mūsu valdošie aizgūtnēm stāstīja, ka Grieķijas finanšu sistēmas glābšanu uzskata par bezcerīgu. Taču, garantējot aizdevumu Grieķijai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), valdība riskē ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu, jo gadījumā, ja Grieķija izrādīsies nespējīga parādu atdot, to nāksies segt no valsts budžeta. Gluži dabiski, ka par šādu valdības rīcību Latvijas iedzīvotāji nav sajūsmā.

Kāpēc Latvijas cilvēki nevēlas būt solidāri un glābt līdz tukšai valsts kasei nodzīvojušos grieķus? Mēs taču paši savulaik saņēmām tik nepieciešamo aizdevumu, kas palīdzēja stabilizēt valsts finanšu sistēmu, aktivizēt tautsaimniecību un glābt Latviju no bankrota. Vai tad mūsu pienākums tagad nav palīdzēt citiem? Turpini lasīt »

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta akcijas, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, nav konkrēta viedokļa, taču arī viņi vairāk sliecas piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē nevajadzētu gan.

Visi apstākļi liecina par to, ka šobrīd Latvijā NAV NEPIECIEŠAMO PRIEKŠNOTEIKUMU, lai uzņemtu lielu skaitu bēgļu vai citu imigrantu. Pašreizējā ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus un lielas sabiedrības daļas aizspriedumus, mēs tam acīmredzami neesam gatavi. Tajā pašā laikā nevar piekrist argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas. Turpini lasīt »

Pēdējā gada laikā esam pieredzējuši kā Krievijas propaganda ik dienas rada un aktīvi izplata dažādus mītus par notikumiem Ukrainā. Šie mīti ietekmē lielas daļas Krievijas iedzīvotāju uzskatus, tāpat prokrieviski un antiamerikāniski noskaņotas sabiedrības grupas citās valstīs, tostarp Latvijā. Uzmanīgi un hronoloģiski sekojot notikumu attīstībai Ukrainā, šie meli un puspatiesības kļūst acīmredzamas, taču lielākā daļa cilvēku plašajā informācijas gūzmā, kas ik dienu gāžas pār viņu galvām, konkrētus faktus, lai cik nozīmīgi tie būtu, aizmirst jau nākamajā dienā. Tāpēc mēģināsim visbiežāk izmantotos mītus apskatīt un atsaukt atmiņā, kā bija patiesībā. Turpini lasīt »

Je suis Charlie (Es esmu Čārlijs) - 2015.gada janvārī šādu uzrakstu nēsāja daudzi eiropieši, tas bija redzams veikalu skatlogos, aiz automašīnu vējstikliem, uz Eiropas Parlamenta deputātu darbagaldiem. Tā cilvēki pauda solidaritāti satīriskā izdevuma “Charlie Hebdo” redakcijā Parīzē islāma radikāļu sarīkotā terorakta upuriem. Miljoniem cilvēku izgāja Parīzes un citu Eiropas pilsētu ielās, lai deklarētu nelokāmu atbalstu vārda brīvībai un Eiropas liberālajām vērtībām.

Šāda sabiedrības reakcija ir saprotama - 21.gadsimta civilizētajā Eiropā šķiet neiespējami, ka cilvēkus nogalina karikatūru dēļ. Tomēr jāteic, ka Eiropa tikai pļauj to, ko pati iesējusi. Galējs liberālisms un amorāla visatļautība plus gadu desmitiem ilgusī nekontrolētā imigrācija un multikulturālisma uzspiešana Eiropas tautām sāk nest savus indīgos augļus.

Paldies Dievam, Latvijas politiķi, politologi un žurnālisti tūlīt nesteidzās paust atbalstu “Charlie Hebdo” kolektīvam, bet mēģināja uz notikušo paraudzīties objektīvi un izvērtēt arī pašu karikatūristu rīcību. Šis satīriskais žurnāls ir bēdīgi slavens ar to, ka mēdz publicēt klaji provokatīvas un dažādas sabiedrības grupas aizskarošas karikatūras. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - vai vārda brīvībai ir robežas? Turpini lasīt »

Šis nebūs analītisks raksts vai  pētījums, bet emocionāla refleksija uz dažiem interneta plašumos pēdējā laikā atrastiem “jaunumiem”. Ko tik’ visu nevar atrast globālajā tīmeklī! Bērnu vecāki nereti sūdzas, ka Latvijas sabiedriskajā televīzijā, da i komerckanālos arī, ir maz interesantu, kvalitatīvu bērnu raidījumu. Aber, lūdzu - “vecā Eiropa” gatava piedāvāt radošu, mūsu atpalikušajā malienē vēl neredzētu pieeju bērnu raidījumu sagatavošanā.

Viena no iemīļotākajām bērnu programmām Zviedrijas TV ir raidījums “Biss och Kajs”. Tā galvenie tēli un raidījuma vadītāji ir - nu, kā jūs domājat, kas? Kakucis un Mīzalstrūkla! “Biss och Kajs” iecerēts kā izglītojošs raidījums, kas bērniem stāsta par dažādām cilvēka ķermeņa daļām. Bet ķermeņa daļas, kā paši saprotat, mēdz būt visādas. Ne tikai auss, mute vai acs, bet arī krāniņš, čuriņa un, hm… dibens. Turpini lasīt »

Jau labu laiku Eiropas valstu, tostarp Latvijas sabiedrībā tiek diskutēts jautājums par tā saukto juvenālo justīciju un ar to saistītajām problēmām. Lielu rezonansi radījis arī „Laikmeta zīmēs” publicētais materiāls par agrīnas seksuālās apmācības draudiem (lasiet ŠEIT), kurā nedaudz skarts arī juvenālās justīcijas jautājums. Mums pārmeta nepārbaudītu faktu publicēšanu un liekas panikas celšanu. Protams, laikā, kad notiek cīņa par tradicionālās ģimenes izdzīvošanu un mūsu bērnu nākotni, krāsas dažkārt var tikt nedaudz sabiezinātas, taču tautas paruna māca, ka nav dūmu bez uguns.

Latvijā par juvenālo justīciju runā galvenokārt kristiešu aprindās, jo patiesība par tās ieviešanas negludumiem no sabiedrības tiek rūpīgi slēpta. Iespējams tāpēc, ka daudzi šajā tiesību normu un valsts institūciju sistēmā saskata draudu veselīgas ģimenes un bērnu normālai izaugsmei, labklājībai un nākotnei. Un ne bez iemesla - to Eiropas valstu bēdīgā pieredze, kur šī sistēma jau ieviesta, liek nopietni bažīties par šādas likumdošanas iespējamām sekām Latvijā. Interneta vide ir pilna ar satriekto vecāku bēdu stāstiem par traģēdiju, kas piemeklējusi viņu ģimeni, un nu līdzīgi stāsti parādās arī mūsu zemē. Turpini lasīt »