Laikmeta zīmes

Šodien pasaulē ir radītas mobilo ierīču aplikācijas, ar kurām iespējams jebkuru cilvēku nofotografēt un tad viņa seju uzlikt kādas populāras aktrises vai dziedātāja ķermenim. Izskatās smieklīgi, taču samērā ticami. Ja šādu elementāru viltojumu var uztaisīt ar jebkuru telefonu, tad ar mazliet lielāku piepūli, jaudīgāku datoru, kamerām un īpašām datorprogrammām var ticami viltot kaut pašu Anglijas karalieni. Britu televīzija “Chanell 4″ to pierādīja, izveidojot viltotu karalienes Elizabetes uzrunu 2020.gada Ziemassvētkos. Izmantojot “Deepfake” tehnoloģiju, jebkuram politiķim var likt runāt pilnīgi jebko. Tādi viltojumi ir tikai viens no daudzajiem drošības riskiem, ar ko pasaule saskarsies tuvākajos gados. Pie tā būs jāpierod arī mums Latvijā. Turpini lasīt »

Daudzi politikas pētnieki ir vienisprātis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav citas iespējas, kā mēģināt palikt savā amatā mūžīgi, vai vismaz radīt tādu varas formāciju vai goda amatu, kas formāli nepiederētu pie likumdevējas vai izpildvaras, tomēr ļautu pilnībā kontrolēt un ietekmēt procesus valstī. Pretējā gadījumā, ja pie varas Krievijā nonāks opozīcijas spēki, Vladimiram Vladimirovičam pēc pilnvaru beigām varētu draudēt kriminālvajāšana un reāls cietumsods. Tāpēc mazākais, kas varētu apmierināt Putinu, būtu viņam draudzīga un pakļāvīga nākamā prezidenta kandidatūra. Tomēr vislabāk, ja šajā amatā paliktu viņš pats. Bet, kā to panākt? Turpini lasīt »

Sabiedrības lielākā daļa pareizticīgos un vecticībniekus uzskata par “krievu ticību”, vismaz Latvijā. Daļēji tas tā, protams, ir, tomēr, iespējams, kādi būs dzirdējuši arī par lielo latviešu pāriešanu pareizticībā Vidzemē 19.gadsimta vidū, vai to, ka vecticībnieku kopiena Latvijā ir viena no lielākajām ārpus Krievijas. Taču cilvēki, kas par Baznīcas vēsturi interesējas mazāk, nereti pat nezina, kāda ir atšķirība starp šīm abām konfesijām un kāpēc tās vispār ir divas dažādas konfesijas. Bet iemesls tam ir 16.gadsimtā notikusī šķelšanās Krievu Pareizticīgo Baznīcā, kas sašķēla gan Baznīcu pašu, gan visu tā laika krievu sabiedrību. Šis būs stāsts par lielās šķelšanās iemesliem, sekām un ietekmi uz krievu tautas garīgiem meklējumiem vēlākos gadsimtos. Turpini lasīt »

Teju vai leģendāra Krievijā kļuvusi Vladimira Putina replika, ka viņš valsts labā strādājot kā “vergs uz galerām”. Kā zināms, vergs par savu darbu algu nesaņem vai saņem pavisam niecīgu atlīdzību. Protams, būtu nekorekti prasīt, lai valsts augstākā amatpersona algu nesaņemtu vispār, tāpēc arī Krievijas prezidentam ir savi oficiāli ienākumi, kuri, saskaņā ar prezidenta ienākumu deklarāciju, lēšami nieka 100 000 dolāru apmērā gadā. Tajā pašā laikā Putins piekopj dzīvesveidu, kādu nevarētu atļauties neviens Rietumu miljardieris. Viņa pilis un villas, ūdens, gaisa un sauszemes transports, ekskluzīvie aksesuāri un pat apģērbs ir tāda līmeņa, kāds būtu piedienīgs vien superbagātajiem Persijas līča arābu šeihiem un citiem monarhiem. Turpini lasīt »

Latvijas PSR - Padomju Savienības rietumu robežas lielākā militārā bāze. Padomju armijas, aviācijas un flotes koncentrācija Baltijā bija milzīga. Visvairāk militarizēta bija tieši Latvija - mūsu mazajā zemītē atradās vairāk nekā 3000 militāru objektu. Šodien ir ļaudis, kuri vaimanā par Latvijā dislocētiem nieka 1000 citu valstu NATO karavīriem, kas ir mūsu sabiedrotie, taču izliekas aizmirstam, ka padomju gados te atradās vairāk nekā 100 000 okupācijas armijas militārpersonu. Par to, kā Padomju armija “izvaroja” mūsu zemi un par šīs brutālās vardarbības sekām, kuras jūtam vēl šodien, stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Otrā pasaules kara Vāciju piemeklēja sociāls sprādziens - simtiem tūkstošu vācu sieviešu veica abortus, tūkstošiem laida pasaulē bērnus bez tēviem. Vācijai pāri bija gājusi Sarkanā armija - izvarotāju armija. Pārnestā nozīmē to pašu var teikt par Padomju armiju Latvijā. Šis būs stāsts par 50 gadus ilgu izvarošanu, sāpīgu abortu 20.gadsimta 90.gados un nepārejošām sekām joprojām. Turpini lasīt »

Ar Krievijas Pagaidu valdības atbalstu 1917.gada 9.martā Tiflisā (Tbilisi) tika izveidota Īpašā Aizkaukāza komiteja (Ozakoms), par kuras locekļiem kļuva 4.Valsts Domes deputāti, kas pārstāvēja gruzīnu, armēņu un azerbaidžāņu nacionālās partijas. Lielākais gruzīnu politiskais spēks šajā komitejā bija sociāldemokrāti meņševiki. Pēc oktobra apvērsuma, 1917.gada 15.novembrī Ozakomu nomainīja Aizkaukāza komisariāts - Krievijas Aizkaukāza guberņu koalīcijas valdība, kas neatzina jauno boļševiku varu Petrogradā. Aizkaukāza komisariāts sadarbojās ar citiem pretboļševiku spēkiem Kubaņā, Donā, Terekā un Dagestānā.

1918.gada 10.februārī Tiflisā tika sasaukts Aizkaukāza Seims. Turpini lasīt »

Šis ir trešais raksts sērijā par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet pazīstami kļuvuši citās zemēs. Daudzi no viņiem pat nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums kļuvis par zīmolu, kas padarījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Iepriekšējos rakstos stāstījām par leģendāriem cilvēkiem mākslas un baleta pasaulē. Šoreiz mūsu tēma - zinātne. Trīs izcili Latvijā dzimuši zinātnieki - Nobela prēmijas laureāts, ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, stereoķīmijas pamatlicējs Pauls Valdens un pasaules raķešbūves pionieris Fridrihs Canders. Iepazīsimies. Turpini lasīt »

2018.gada 18.martā notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās šajā amatā uz ceturto termiņu tika ievēlēts Vladimirs Putins. Šāds vēlēšanu iznākums nebija pārsteigums ne pašā Krievijā, ne citur pasaulē. Nepielaižot pie kandidēšanas vēlēšanās Putina vienīgo vērā ņemamo konkurentu Alekseju Navaļniju, starp tā sauktās legālās opozīcijas kandidātiem, kuru piedalīšanās vēlēšanās tiek pieļauta vien demokrātijas imitācijas nolūkā, pašreizējam Krievijas diktatoram nopietnu pretinieku nav. Un, kaut arī daudzo pārkāpumu dēļ starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas par demokrātiskām uzskatīt nevar, Putins ar 76,69% balsu ir saņēmis mandātu arī turpmākos sešus gadus vadīt vienu no spēcīgākajām kodollielvalstīm pasaulē. Turpini lasīt »

2018.gada februāris ir XXIII ziemas olimpisko spēļu mēnesis, kas šoreiz risinās Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā. Šīs spēles vēsturē ieies ar to, ka dopinga skandāla dēļ tajās liegts piedalīsies daudziem sporta lielvalsts Krievijas elites atlētiem. Turklāt diskvalificēta arī pati Krievijas olimpiskā komiteja - šīs valsts sportisti, kam tomēr atļauts piedalīties Olimpiādē, nedrīkstēs to darīt zem Krievijas karoga un viņu uzvaras gadījumā netiks atskaņota Krievijas himna. Phjončhanā nedrīkstēs ierasties arī Krievijas oficiālie pārstāvji un sporta funkcionāri. Arī daļai Krievijas paralimpiešu dalība spēlēs liegta. Pasaules sporta sabiedrība par šo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu ir gandarīta un dēvē to par taisnīguma uzvaru, kamēr Krievija kategoriski noliedz jebkādus pārkāpumus un visus apvainojumus sauc par Krievijai naidīgu spēku provokāciju. Mēģināsim noskaidrot, kā tad ir patiesībā. Turpini lasīt »

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »