Laikmeta zīmes

Laiku pa laikam plašsaziņas līdzekļos parādās kārtējais raksts, intervija vai sižets par dažādiem reāliem vai izdomātiem “nesmukumiem” gan “tradicionālo”, gan “netradicionālo” Baznīcu dzīvē. Tomēr visbiežāk šo publikāciju pamatā nav konkrētas draudzes vai konfesijas mācības un prakses analīze, bet kāda draudzes locekļa tuvinieku iesūtīta “sūdzība” par to, ka kristieši “nozombējuši” viņu vīru, sievu, meitu, dēlu, māsu, brāli vai citu mīļoto, “atraujot to no ģimenes”. Lasot šādus rakstus, cilvēkam, kurš vairāk pārzina dažādu konfesiju un kristīgo novirzienu mācību, tradīcijas un iekšējo kārtību, kļūst skaidrs, ka konflikta pamatā ir ne tik daudz paša konkrētā kristieša nepareiza attieksme vai rīcība, bet drīzāk viņa ģimenes neizpratne par sava tuvinieka jaunajām dzīves prioritātēm un reizēm arī kategoriska nevēlēšanās tās pieņemt.

Vairāk šādas “sensācijas” interesē dzeltenās preses pārstāvjus, taču reizēm uzķeras arī nopietnāku mediju žurnālisti. Tā noticis arī ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”, ko gan konservatīvākas pārliecības cilvēki uzskata par vienu no galvenajiem neoliberālisma ideoloģijas ruporiem Latvijā. Turklāt 2021.gada 30.martā publicēto rakstu “Pret Dievu ar vakcīnu” veidojusi nevis kāda ierindas žurnāliste, bet viena no “Re:Baltica” zvaigznēm Inga Spriņģe. Lai arī raksts iekļauts “Re:Baltica” sērijā, kas cīnās ar vakcinācijas pretinieku jeb tā saukto antivakseru uzskatiem, mums daudz svarīgāks šķita tajā atklātais konflikts starp vienas ģimenes locekļiem - par mūsdienīgu, izglītotu cilvēku sevi uzskatošu sievieti, un viņas vīru, kurš dzīvē meklē dziļākas attiecības ar Dievu. Turpini lasīt »

Lieldienu laikā kāds “Laikmeta zīmēm” pazīstams kristīgs brālis vienā no interneta sociālajiem tīkliem ievietoja fotoattēlu ar, šķiet, paša ģimenes izkrāsotām olām. Uz olu krāsojuma bija arī kristīga simbolika - krusts, bet uz vienas pat uzraksts “Kristus ir augšāmcēlies!”. Kāda cita “Laikmeta zīmēm” pazīstama kristīga māsa šo foto komentēja šādi: “Nu, izcili - uz pagānu auglības dievietes pielūgšanas simbola - olas - uzrakstīt “Jēzus ir augšāmcelies”… Lai Dievs žēlīgs…”. Abi šie ieraksti ilustrē uzskatu un atziņas nevienprātību, kāds kristīgajā sabiedrībā pastāv par to vai citu simbolu izmantošanu svētkos, kuros sastopas kristīgā un pagāniskā, garīgā un sekulārā tradīcija. Tādi ir Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki, zināmā mērā arī Jāņi. Tā nu “nelaimīgās” fotogrāfijas izraisītā viedokļu pretstāve deva ierosmi šai publikācijai. Turpini lasīt »

2021.gada 27.februārī Latvijas Televīzijas tiešraidē tika pasniegta sabiedrisko mediju gada balva “Kilograms kultūras” deviņās kategorijās. Kategorijā “Literatūra” balvu saņēma Inga Gaile par rakstniecei Ivandei Kaijai veltīto romānu “Rakstītāja”. Attiecībā uz šo grāmatu “Laikmeta zīmēm” ir divejādas sajūtas. No vienas puses, Ivandes Kaijas personība mums kā konservatīvi kristīgu uzskatu cilvēkiem šķiet stipri kontroversiāla, jo rakstniece, kuras īstais vārds ir Antonija Lūkina, dzīvē pauda radikāli feministiskas idejas un aizrāvās ar okulto teozofijas mācību. Taču no otras puses, Lūkinas patriotisms, Latvijas brīvības cīņu laikā organizējot “Zelta fondu”, kurā sievietes ziedoja savas ģimenes dārglietas mūsu zemes brīvībai, tāpat vēlākais viņas darbs laikrakstā “Latvijas Sargs” un Ārlietu ministrijā, padarījis Ivandi Kaiju par visai nozīmīgu personību Latvijas vēsturē.

Balvu saņemt grāmatas autore bija ieradusies pati. Tiklīdz ieraudzījām viņas attēlu televizora ekrānā, kaut kas negribot lika iekšēji saspringt. Uzsvērti vīrišķīgais matu griezums modināja nepatīkamas aizdomas. Mirkli vēlāk gan tā kā drusku nokaunējāmies, jo šādai frizūrai varēja būt gluži citi iemesli, piemēram, kāda slimība. Tas lika pārdomāt, cik stipri mūsu domāšanu iespaidojusi gadiem ilgā “seksuālo minoritāšu” propagandēšana, kas nu liek ar aizdomām raudzīties pat uz gluži nevainīgām lietām. Divi vīrieši apskaujas - vai tik nav geji? Divas sievietes sabučojas - laikam lesbietes! Sievietei īsāks matu griezums - noteikti lesbiete vai transpersona. Par tādu Bībelē minētu un senāk draudzēs piekoptu lietu, kā “svētais skūpsts” brāļu vai māsu starpā, šodien neviens pat domāt neuzdrīkstas. Turpini lasīt »

Nesen kāds populārs televīzijas raidījumās briesmīgi sacepās par kādas Latvijā zināmas draudzes un viņa mācītāja “nepieņemamo uzvedību” - viņi, lūk, baidot cilvēkus ar elli! Kāda dīvaina teoloģe pat nebalsī iebrēcās - tie esot skaidri viduslaiki! Kāda elle?! Kur tas dzirdēts, ka mūsu tolerantajā un advancētajā laikmetā cilvēki vēl tic ellei? Tomēr Dieva Vārds nepārprotami norāda uz divām esībām, kurās cilvēks var pavadīt Mūžību. Viena ir kopā ar Dievu, otra - šķirti no Dieva. Izvēle ir mūsu pašu rokās. Vienīgais veids, kā pavadīt Mūžību kopā ar Dievu, ir noticēt Jēzus Kristus upurim pie krusta un atdot savu dzīvi Kristum kā Kungam. Kristus ir vienīgais ceļš atpakaļ pie mūsu Radītāja.

Nav svarīgi, kādi ir mūsu konfesionālie vai personīgie uzskati par dzīvi pēc fiziskās nāves - tās ir tikai diskutējamas detaļas. Neapšaubāmi ir tas, ka mums visiem reiz būs jāatstāj šī pasaule un jāstājas Dieva troņa priekšā. Un tad būs eksistenciāli svarīgi, vai mēs jau šīszemes dzīvē būsim pazinuši Kristu kā Glābēju un Kungu. Vai būsim garīgi piedzimuši Dieva ģimenē un kļuvuši par Viņa bērniem. Tikai tad Mūžību varēsim pavadīt kopā ar savu Debesu Tēvu Viņa neizmērojamās godības klātbūtnē. Turpini lasīt »

Pēc vasaras atvaļinājuma atsākoties televīzijas sezonai, kopš septembra vidus Latvijas Televīzijas ēterā atkal skatāms raidījums “Saknes debesīs”. Esam jau rakstījuši (lasiet ŠEIT), ka pavasarī par nepārdomātiem izteicieniem citā plašsaziņas līdzeklī no darba tika atlaists raidījuma vadītājs Aleksis Daume. Par jauno vadītāju raidījumu producējošais uzņēmums “Hansa Media” iecēla politisko karjeru Saeimā beigušo Ilmāru Latkovski. Jau tolaik daudzi izteica bažas, vai līdz ar jauno vadītāju netiks mainīts arī raidījuma idejiskais virziens. Par to, ka bažas nav bijušas bez pamata, liecina vairāki vēstījumi, ko bijušie raidījuma veidotāji publicējuši sociālajās vietnēs internetā. Kas īsti noticis ar raidījumu “Saknes debesīs”? Turpini lasīt »

Kā katru pirmdienu, arī 2020.gada 21.septembrī Latvijas Televīzijas ēterā bija skatāms raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Tēma - “Garīgā varmācība, manipulācijas ar cilvēku prātiem, naudas izspiešana. Vai un kādas ir reliģijas robežas?” Šādā kontekstā tika “ķidāta” mācītāja Mārča Jencīša un viņa draudzes “Kristus pasaulei” kalpošana. Jencītis ir pretrunīgi vērtēta personība, par kuru viedokļi dalās pat kristiešu vidū. Taču šoreiz nav runa par to, kā mēs katrs viņa darbību vērtējam, bet gan par “Aizliegtā paņēmiena” darba metodēm un žurnālistu ētiku. Vai ir pieņemami manipulēt ar cilvēku sacīto, izraujot atsevišķus teikumus no konteksta un samontējot tos sev vēlamā secībā? Jo tieši tāds bija konkrētais raidījums. Par to domāsim šajā publikācijā. Turpini lasīt »

2020.gada augustā kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda skandāls - Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Kalna svētību kopienā Bruknā atklājusi briesmīgus bērnu tiesību aizskārumus. Daudzus kristiešus un ne tikai kristiešus šī ziņa šokēja, jo līdz šim gan kopienas vadītājs, priesteris Andrejs Mediņš, gan pati Bruknas kopiena, kur rehabilitāciju iziet atkarīgie un cilvēki no citām sociālā riska grupām, plašsaziņas līdzekļos tikusi slavēta un vienmēr rādīta tikai pozitīvā gaismā. Turklāt neviens, kurš Andreju pazīst personīgi vai apmeklējis Bruknu, nespēja noticēt, ka apsūdzībām emocionālā un pat fiziskā vardarbībā pret bērniem varētu būt pamats. Jo vairāk tāpēc, ka izmeklēšana tika sākta uz vienas anonīmas sūdzības pamata.

Pēdējās nedēļu laikā par šo tēmu runāts un rakstīts daudz. Izteikušies ir gan tie, kas priesteri Mediņu un viņa darbu Bruknā pazīst labi, gan tādi, kas par notikušo spriež tikai no ziņu virsrakstiem. Šis notikums ir sašķēlis sabiedrību - kā laicīgo, tā diemžēl arī kristīgo. Sociālie tīkli un interneta vietnes ir pilnas ar rakstiem, replikām un komentāriem. Vairākums gan aizstāv priesteri un viņa paveikto, taču valsts institūciju ierēdņi un daļa sabiedrības gatavi Mediņu nosodīt. “Laikmeta zīmes” nolēma neveidot analītisku rakstu par šo gadījumu, bet publicēt fragmentus no dažādiem rakstiem un komentāriem, vien noslēgumā paužot mūsu domas par notikušo. Lasiet, domājiet un veidojiet savu viedokli arī jūs. Turpini lasīt »

Atjaunotajā Latvijas Republikā jautājums par sieviešu ordināciju garīgā amatā tiek diskutēts vismaz kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Laiku pa laikam šī tēma kļūst aktuālāka, tad atkal pierimst. Diskusijās iesaistās ne vien kristieši, bet nereti arī plašāka sabiedrība. “Laikmeta zīmes” līdz šim šo tēmu komentējušas nav, taču tagad savas domas izteikt mūs pamudināja evaņģēlistes, cietuma kapelānes un dzejnieces Rudītes Losānes 2020.gada 9.aprīļa raksts interneta žurnālā “Satori”. Jau kādu laiku bijām ievērojuši, ka Rudīte dažādās intervijās sākusi paust arī bibliski strīdīgas idejas. Tas lika jautāt - kas gan notiek ar cienījamo teoloģi? Turpini lasīt »

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze – tā tikko nosvinējusi 25 gadu jubileju. Tomēr tieši šī draudze bijusi daudzu jaunu ierosmju un projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā (LVDA) un ne tikai tur. Par to, kā un kāpēc draudze “Dzīvības Avots” spējusi īstenot tik vērienīgas ieceres un projektus, stāstīs šis raksts. Tā pirmajā daļā materiāls par draudzes veidošanās apstākļiem un sākuma gadiem, kas savulaik rakstīts LKR žurnālam “Tikšanās” un veltīts draudzes 10 gadu jubilejai. Tagad šī publikācija papildināta ar jauniem faktiem un materiāliem par draudzi un tās kalpošanu. Turpini lasīt »

Koronavīrusa pandēmija smagi skārusi daudzas nozares visā pasaulē, būtiski ietekmējot arī kristīgo draudžu darbu un dievkalpojumu norisi. Laiks ir sarežģīts. Pat ja ierobežojumi tagad nedaudz tiek mīkstināti, uz pilnīgu pulcēšanās brīvību, kāda tā bija pirms pandēmijas, cerēt tik drīz vēl nevar. Īpaši tas skar lielās pilsētu draudzes, kuru locekļu skaits mērāms simtos. Tām nākas meklēt dažādus radošus risinājumus, kas apmierinātu gan sociālās distancēšanās prasības, gan ticīgos. Tomēr arī šajā situācijā jāapzinās, ka nekas pasaulē nenotiek bez Dieva ziņas, un pat mats nekrīt no galvas bez Viņa. Situāciju, kādā nonācām šopavasar, iepriekš neparedzēja neviens, taču Dievs to zināja un pieļāva notikt. Mums atliek vien uzticēties Viņa gudrībai un apredzībai. Un Dievs zina arī dienu un stundu, kad tas viss beigsies. Turpini lasīt »