Laikmeta zīmes

Nesen kāds populārs televīzijas raidījumās briesmīgi sacepās par kādas Latvijā zināmas draudzes un viņa mācītāja “nepieņemamo uzvedību” - viņi, lūk, baidot cilvēkus ar elli! Kāda dīvaina teoloģe pat nebalsī iebrēcās - tie esot skaidri viduslaiki! Kāda elle?! Kur tas dzirdēts, ka mūsu tolerantajā un advancētajā laikmetā cilvēki vēl tic ellei? Tomēr Dieva Vārds nepārprotami norāda uz divām esībām, kurās cilvēks var pavadīt Mūžību. Viena ir kopā ar Dievu, otra - šķirti no Dieva. Izvēle ir mūsu pašu rokās. Vienīgais veids, kā pavadīt Mūžību kopā ar Dievu, ir noticēt Jēzus Kristus upurim pie krusta un atdot savu dzīvi Kristum kā Kungam. Kristus ir vienīgais ceļš atpakaļ pie mūsu Radītāja.

Nav svarīgi, kādi ir mūsu konfesionālie vai personīgie uzskati par dzīvi pēc fiziskās nāves - tās ir tikai diskutējamas detaļas. Neapšaubāmi ir tas, ka mums visiem reiz būs jāatstāj šī pasaule un jāstājas Dieva troņa priekšā. Un tad būs eksistenciāli svarīgi, vai mēs jau šīszemes dzīvē būsim pazinuši Kristu kā Glābēju un Kungu. Vai būsim garīgi piedzimuši Dieva ģimenē un kļuvuši par Viņa bērniem. Tikai tad Mūžību varēsim pavadīt kopā ar savu Debesu Tēvu Viņa neizmērojamās godības klātbūtnē. Turpini lasīt »

Atkal klāt gadumija. Gada nogale ir laiks, kad pārdomājam aizvadītajā gadā paveikto un nospraužam mērķus nākamajam laika cēlienam. Arī “Laikmeta zīmes” vēlējās šajā meditatīvi nostalģiskajā, bet arī nākotnes cerības raisošajā sezonā dot iespēju saviem lasītājiem pārdomāt dažus jautājumus, par kuriem ikdienas steigā, iespējams, piemirstam vai arī tie mums nešķiet pārāk svarīgi. Mūsu vietni apmeklē gan kristieši, gan citu ticību un atšķirīgu uzskatu cilvēki, tādēļ vēlamies, lai viela pārdomām un reizē arī novēlējums jaunajam gadam tiktu abām šo ļaužu kategorijām. Šai publikācijai neapšaubāmi piemīt zināma humoristiska nots, tomēr lasīt un pārdomāt to būtu vēlams pavisam nopietni, kā arī ņemt vērā izlasīto un… laboties. Turpini lasīt »

Savulaik šīs vietnes īpašnieks un autors, sērfojot interneta plašumos, uzgāja dažas interesantas saites, kur bija publicēta kreatīva kristīgā grafika un dizaina paraugi. Tās bija dažādas klipkopas-banerīši (clip art) ar kristīgu tekstu, atklātnītes, fona bildes mobilajiem telefoniem, grafiskie attēli t-krekliem un tamlīdzīgas lietas. Nodomāju – kāpēc šādas uzmundrinošas un jautras bildītes tiek veidotas angļu, krievu un citās svešvalodās, bet nav pieejamas latviešiem? Domāts – darīts! Drīz vien šāda ‘kristīgā grafika’ tapa arī latviešu mēlē. Ilgu laiku šīs bildītes nogulēja manā datorā un netika publiski izrādītas, liela daļa vēl nav pat latviskotas. Tomēr daļu no tā, kas jau ir, nolēmu parādīt arī jums, uzticīgie “Laikmeta zīmju” lasītāji. Droši varat tās lejupielādēt un izmantot savām vajadzībām. Lai jums priecīgas Lieldienas un priekšā esošā vasara! Turpini lasīt »

Stāstnieces Donnas Moenas, pazīstamas arī kā Dona Margarita, īsajos, ironiskajos stāstiņos iz dzīves nekad nav tikai ārēji redzamais. Zem visiem saprotama vienkārša notikuma reizēm slēpjas daudz dziļāki domu slāņi, tikai jāprot tos ieraudzīt. Par ko būs šis stāsts? Protams, ne jau par gastronomiju, kā varētu spriest no virsraksta. Par Celibātu? Bet varbūt vienkārši par parastu Dieva dotu dabīgu patikšanu sievietes un vīrieša starpā? Katrs no šī pastāsta, kā tas mēdz būt ar gandrīz visiem Donas M stāstiem, var izlobīt, ko pats vēlas - pat to, ko autore, rakstot šo stāstu, nemaz nav iedomājusies. “Sievietes mēnesī” martā “Laikmeta zīmes” šo jauko mīlas stāstu piedāvā arī savām lasītājām (un lasītājiem).

****

Marcipāna Zaķis peldēja savās jūtās kā okeānā, kas bezgalīgs un neiekarojams, tikai iekārojams atradās viņa priekšā.

“Ak, labāk būtu mīlējis okeānu!” - prātoja Marcipāna Zaķis. Taču viņa mīlestības objektam bija pavisam cits vārds - Daiļais Šerberts. Turpini lasīt »

Konferences sēdes protokols.
Pilnīgi slepens dokuments.

- Labrīt, zemu nicināmie riebekļi! Šīs dienas konferences tēma ir „Mīlestība”. Nespiedziet tik skaļi - mēs runāsim par to, kā cīnīties ar šo sērgu, kā samaitāt šo jēdzienu un tad ielikt to nožēlojamo cilvēku galviņās. Savu referātu gribu sākt ar priecīgām ziņām - ar atskatu pagātnē. Pagājušā gadsimta laikā mums jēdzienu „mīlestība” izdevies izkropļot līdz nepazīšanai. Mūsu pakļautībā esošā muļķīgā pasaule par mīlestību tagad uzskata sviedraini elsojošu izvārtīšanos cisās, vislabāk ar vairākiem partneriem, bet vēl labāk - ar vairākiem viena dzimuma partneriem. Neauglība ir vārds, kas apzīmē šo mīlestību. Neauglība fiziskā, garīgā un visās citās nozīmēs. Mūsdienu ļautiņi to sauc par mīlestību, tāpēc arī mēs to tā sauksim. Turpini lasīt »

Cilvēki nereti mēdz citus skatīt, tā teikt, pēc cepures. Taču šāds netikums reizēm var novest pie ļoti komiskām situācijām. Piedāvājam Donas Margaritas ironisko skatījumu par to, kas notiek, kad nepazīdami cilvēkus, vērtējam tos tikai pēc viņu ārējā izskata. Šī tēma gan mazliet sasaucas ar mūsu reiz jau publicēto ironesku (skatiet ŠEIT), tomēr no mazliet cita skatupunkta. Trīs dažādi tēli, trīs dažādas situācijas… Lasiet un domājiet.

****

Visi šo stāstu varoņi un notikumi ir izdomāti. Turpini lasīt »

Celibāts ir jautājums, par kuru kristīgajā sabiedrībā domas dalās. Romas katoļi aizstāv celibāta nozīmi un obligātumu priesterībā, gan atzīstot, ka šāda norma nemaz nav Kristus pavēle, savukārt protestanti un pareizticīgie uzskata, ka daudzie seksa skandāli katoļu baznīcā lielā mērā sakņojas tieši celibāta problemātikā. Šajā kontekstā piedāvājam Donas Margaritas mazliet ironisko stāstiņu par to, ka reizēm pašiem katoļiem grūti sadzīvot ar šo viduslaikos pieņemto baznīcas aizliegumu, bet…

****

Modris Racējcircenis vienmēr bija gatavs rakt. „Vajag tik rakt!” - tas bija viņa dzīves moto un pie tā viņš vienmēr droši turējās, lāpstu no rokām neizlaizdams. Runājot par lāpstu, jāsaka, tas bija pārnestā nozīmē. Ne jau grāvjus Racējcircenis raka, bet gan grūtās vietas Bībelē. Modris jau sen saprata, ka Bībele ir grāmatu Grāmata, viņš to lasīja ik dienas. Taču, tā kā viņš pēc savas temperamenta uzbūves bija domātājs, tad bieži vien aizdomājās tādos domu džungļos, kur ne tikai darītājs vai jutējs, bet pat cits domātājs nekad kāju nebija spēris. Turpini lasīt »

Mēs sēdējām kafejnīcā ar nosaukumu „Nāves blūze”. Klusums stindzināja locekļus, un citā reizē es par to būtu tikai priecājies, taču šoreiz tā nebija. Šis stingums briesmīgi atgādināja dzīvi, no kuras es gribēju aiziet.

Viesmīļi kā ēnas pienesa zupu nomelnējušos vecos galvaskausos. Ar karotēm, kas bija izgrebtas no cilvēku roku kauliem, mēs ēdām kaut kādu savārījumu no smirdošām aļģēm, glumiem gliemjiem un vecām sandalēm. Ēdiens bija negaršīgs un šķita, ka kāds no tā atstieps kājas. Tāds jau patiesībā bija mūsu nāciena iemesls. Mēs visi gribējām darīt sev galu. Es tāpēc, ka man bija apnikusi šī rutīna: darbs - mājas, darbs - mājas, darbs - mājas. Man bija apnikušas „Hameleonu rotaļas” ar Brūkas nebeidzamajām grūtniecībām, bija apnicis ēdiens, dzēriens, un, galu galā, es biju apnicis pats sev.

Pilastrei neveicās mīlestībā. Viņa bija maiga un padevīga būtne, gaišiem matiņiem un jaukām bedrītēm visos četros vaidziņos, mīļa un dumja, tomēr neviens viņu nenovērtēja. Visu laiku viņai trāpījās tikai dzērāji un babņiki. Pilastres maigā sirsniņa to nespēja izturēt un viņa bija nolēmusi no šī vāveres riteņa izbēgt, dodoties prom no šīs saules.

Vēl bija Gaudija. Gaudijas vārds izsaka visu - viņa gaudās par to, ka ir piedzimusi, un par to, ka nevar nomirt. Vienmēr viņai pietrūka naudas un mīlestības, cilvēki par viņu domāja tikai sliktu. Skaistu saullēktu izbojāja mākonis, bet saulrietu tas, ka tūlīt būs tumšs. Nabaga Gaudija - nāve viņai būtu lielākā atpestīšana. Taču liktenim labpatika rīkoties citādāk. Turpini lasīt »

Savulaik astoņas Saeimas deputātes sievietes iesniedza likumprojektu, kas paredzēja mātēm, kuras izšķīrušās par abortu, obligāti dot iespēju ieklausīties sava vēl nedzimušā bērna sirdspukstos. Tolaik Saeimas vairākums šādu priekšlikumu novērtēja kā vardarbību pret sievieti un likumprojektu noraidīja. Argumenti par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, protams, netika ņemti vērā. Kā vienmēr skanēja atsaukšanās uz sociālajiem apstākļiem, kriminālo abortu pieaugumu un tamlīdzīgi. Šobrīd Saeimas atbildīgajā komisijā tiek iztirzāts jautājums par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, nostiprinot to kā normu likumdošanā. Taču abortu lobētāji nedomā padoties. Ņemot vērā viņu argumentus, esam sagatavojuši priekšlikumus likumprojektam, kas ļautu ievērojami papildināt plāno valsts maciņu. Nododam šos priekšlikumus jūsu vērtējumam.

****

Priekšlikumi likumam par dzīvības pārtraukšanu

LR Saeima ir aktīvi strādājusi, lai likumā tiktu iekļauta norma, kas legalizē vēl nedzimušu cilvēku dzīvības pārtraukšanu. Tomēr likumdevējs nav padomājis par jau piedzimušu cilvēku dzīvības pārtraukšanas kārtības pilnveidošanu atbilstoši šā brīža sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tā kā šobrīd šāda rīcība ir oficiāli aizliegta, daudzi cilvēki cieš no kriminālajām slepkavībām, t.i. dzīvības pārtraukšanu bieži vien veic neprofesionāli slepkavas stresa apstākļos. Rezultātā bīstamās situācijās nokļūst gan slepkavas paši, gan neērtā situācijā tiek nostādīti slepkavību pasūtītāji. Turpini lasīt »

Atkal klāt vienai mūsu sabiedrības daļai tik mīļie svētki - 8. marts. Sievietēm jau gluži vienalga, kādā sakarā viņām dāvā ziedus, aplido un teic komplimentus. Taču jau nākamajā dienā visi jaukie sapņi beidzas un nākas atgriezties ikdienišķajā pelēcībā. Bet varbūt nemaz nevajag atgriezties? Šis Donas Margaritas stāsts veltīts visām likteņa māsām, kas sapņo par kaut ko vairāk nekā pelēcīgā, ikdienišķā „vistu kūts”.

****

Vistiņai Pērlītei nepatika Gailītis. Visām vistiņām patika, viņai ne.

„Lepnā Pērle, tiks vēl katlā! Nākamā galina blanka, ha - ha!” - sačukstējās citas vistas. Tās bija godīgi un strādīgi lauku sētas putni, kas darīja, ko no tām gaidīja saimnieki - dūšīgi dēja olas un dažas pat audzināja prāvu cāļu baru. Pērlīte arī dēja olas, jo kā jau visām vistām, tas bija viņas ikdienas pienākums. Taču citos vistu dzīves notikumos viņa nepiedalījās. Kašņājās viena pati ārpus Gaiļa harēma un domāja savas domas. Turpini lasīt »